“Bensons Honda Racing” sporta kluba menedžeris Džo Labuckas kopā ar “Bensons Auto” servisa vadītāju Aldi Lediņu un “Honda Civic” automobili 2007. gada nogalē ir devušies tālā ceļā – uz “Plymouth-Banjul Challenge” ralliju. Šajā sadaļā varēsiet lasīt Džo Labuckas sacensību dienasgrāmatu.
Sākums šeit »»28.12.2007. Rīts atausa saulains, bet vēss. Vakardienas Ata un Mārtiņa cīņa ar vēderu izrādās bija turpinājusies arī naktī. Immodium krājumi strauji rūk. Ko gan mēs iesāksim Āfrikas kontinentā? Ir aizdomas, ka abiem ir gripa, kas rada ventilācijas efektu gremošanas sistēmā. Jautājums kā pārējiem nenoraut šo pašu ligu.
29.12.2007. Ir atkal jauns rīts. Esam viesnīcā spāņu pilsētā Taragonā. No loga paveras krāšņs skats uz Vidusjūru. Par vakardienu: Nīmes apskatījāmies arēnu – iespaidīga celtne, lai gan Aldis apgalvoja, ka esot arī stipri iespaidīgākas arēnas, man šī likās gana iespaidīga, laikam jau tāpēc, ka citas nebiju redzējis tuvumā. Celta pirms 2000 gadiem tā ir gluži pieklājīgā skatā vēl šodien. Pēc arēnas apskates devāmies tālāk, izbraukšanu uz automaģistrāles apvienojot ar pilsētas apskati(lasi – maldījāmies kā pa mežu). Diena pagāja traucoties pa automaģistrāli joprojām uz rietumiem. Tā arī ietraucāmies Spānijā.
Pirmajā benzīntankā apstājamie ieliet degvielu. Šeit gandrīz dabūju galu no smiekliem – Mārtiņš rausta Mersedesa riteni, bet Atis viņam saka, lai izbeidz raustīt, citādi gultnis nobeigsies, uz ko Mārtiņš teica: ” Jā, jā tā jau tas notiek. Atnāk mazs vīrelis ar īsiem matiem un nobeidz to gultni”. Par cik uz automaģistrāles nebija nevienas viesnīcas, nobraucām uz jūras krastu cerībā atrast kādu – viesnīcu kā biezs – tikai visas ciet, laikam nav sezona.. Tā atbraucām līdz Taragonai, kas bija mūsu galamērķis piektdienai. Viesnīcu atradām, ar garāžu un baseinu. Baseinu gan vēl nepamēģinājām... Vakarā Alda vadīti devāmies apskatīt pilsētu. Gana iespaidīgi: vecpilsētā var redzēt grieķu un romiešu celtnes sadzīvojam ar viduslaiku ēkām. Ilgi klīdām pa vecpilsētu meklējot autentisku spāņu virtuvi, liekas, ka picērijas un McDonaldi pārņem pasauli. Beigu beigās mūsu pūles tika atalgotas ar nelielu jauku ēstuvīti, kurā tikām pie vietējiem ēdieniem. Tas, ka tie sastāvēja no jūras iemītniekiem, izbrīnīties nelika, esam taču Vidusjūras krastā.
Sazvanījām Viktoru – viņš bija ap 20 km no Parīzes, tā kā ir visas cerības, ka Jauno Gadu sagaidīsim kopā.
Rīts atausa skaidrs un saule pār Vidusjūru ir lieliska. Liekas, ka būs vēl viena lieliska diena. Spānijā degviela ir lētāka kā Francijā, tā arī mēs tikām pie dienas frāzes – autors Atis – kas gan būtu domājis, ka pirkšu dīzeļdegvielu par 77 santīmiem litrā un priecāšos, ka tas ir lēti?
No rīta apskatījām romiešu akveduktu pie Taragonas – iespaidīga celtne...
Braucām tālāk un netālu no Valensijas Andra un Alvja Toyota iesākās problēmas ar dzinēju. Sarīkojām kara padomi stāvlaukumā un nolēmām turpināt ceļu līdz Valensijai. Par cik tuvojas Jaunais gads un ir sestdiena cerības uz remontu ir minimālas. Pa ceļam Mārtiņš sazvanīja latviešus, kas brauca ar mersedesiem uz Mauritāniju, bet jau ir atgriezušies Spānijā, tur viens no dalībniekiem ir gatavs pārdot savu spēkratu. Apmeklējām Valensijas lidostu cerībā noīrēt auto, ar kuru tikt līdz Gibraltāram. Arī Jaunais gads – mašīnu nav! Neko darīt – braucām tālāk līdz pirmajam benzīntankam, kur sapakojām mantas no Toyota Ata un Mārtiņa mersedesā un arī mūsu Civic. Honda atgādina piramīdu. Beidzot pakošanos arī vakars bija klāt. Nolēmām palikt pa nakti blakus esošajā viesnīcā un rīt sākt braukt ap astoņiem no rīta.
Andris un Alvis rīt kāps mersedesā pie Ata un Mārtiņa un mēģināsim sasniegt Gibraltāru.
Fotogrāfijas skatieties šeit »»
Turpinājums šeit »»
