Viss sākās ar ideju apceļot Itālijas skaistākās vietas. Taču dažādu apstākļu dēļ šī ideja netika īstenota. Bet ceļojumam ieplānotā nedēļa vēl joprojām bija brīva. Steigā saplānojot citu, nu jau īsāku maršrutu pa Polijas skaistākajām vietām gar Baltijas jūru, pēdējā brīdī saņemam neiepriecinošu vēsti no autonomas, kurā tika rezervēts buss, par to, ka mums rezervētais buss ir „noplīsis” kaut kur Šveices kalnos. Tā nu bijām spiesti pielāgot savas idejas mūsu iespējām, jo pilnībā atmest domu par ceļošanu kaut kā negribējās. Pēc neilgas domu apmaiņas tiek pieņemts lēmums aizbraukt līdz tuvajiem kaimiņiem – igauņiem. Izvēle krita uz Sāremā un Muhu salām, jo daži no ceļabiedriem šo salu līdz šim bija redzējuši tikai fotogrāfijās. Tā nu kārtējo reizi tiek pārstrādāts vēl īsāks maršruts (trim dienām), apkopotas interesantākās apskates vietas un nopirktas prāmja biļetes.

Ceturtdienas rītā četru cilvēku kompānija ar automobili Subaru Impreza Rīgā iepilda pilnu bāku benzīna un dodas ceļā. Pirmā pietura – Ainažu Ziemeļu mols, kas uzbūvēts 1928.gadā un sastāv no lieliem laukakmeņiem. Uz mola kādreiz ir bijis šaursliežu dzelzceļa atzars. Akmeņi ir lieli un pa tiem gandrīz bez grūtībām var aizstaigāt līdz pat jūrai un atpakaļ. Pēc gandrīz kilometru garās akmens terapijas mūsu pēdām dodamies pa veco Tallinas-Rīgas ceļu uz Pērnavas pusi, lai no turienes brauktu uz Virtsu ostu, no kuras atiet prāmis uz Muhu salu.

Netālu no Pērnavas mūsu šoferis grib pārliecināties, cikos īsti mums ir jābūt ostā, lai paspētu uz prāmi. Tuvāk izpētot biļetes, atklājam, ka tās ir nopirktas pavisam ačgārnos virzienos – vispirms no salas uz kontinentu, un atpakaļceļš – no kontinenta uz salu. Iebraucot ostā, uzreiz dodamies pie kasēm novērst šo pārpratumu. Mums par pārsteigumu igauņu kasieres ir ļoti pretimnākošas un bez jebkādām problēmām samaina mums biļešu virzienus. Tā nu ar mierīgu sirdi mēs varam doties iepazīt Igaunijas slavenākās salas.

Ceturtdienas dienas vidū prāmis ir piepildīts tikai uz pusi, redzam tikai automobiļus ar igauņu numuriem. Pirmais mūsu mērķis, ierodoties salās, bija atrast jau iepriekš norezervēto kempinga mājiņu Tohvri kempingā Sāremā salas vidienē. Piebraucot pie kempinga, saprotam, ka saimnieki treknajos gados gribējuši paspēt nopelnīt un vienkārši uzbūvējuši vairākas kempinga mājiņas pļavā. Ātri sapratuši, ka šādā vietā atpūsties un nakšņot mēs negribam, pat neapstājoties dodamies prom.

Nolemjam meklēt kempingu pēc TomTomā atzīmētām kempinga vietām gar jūru. Pa ceļam apskatam Poide baznīcu, kas celta 13.gadsimtā. Ieejot baznīcā, uzreiz var just tās seno varenumu un majestātiskumu. Jau ar šo pirmo apskates objektu uz salas mūs pārņem sajūta, kāda mums radās apceļojot Īriju un dzirdot stāstus par Skotiju – neskarta, skarba daba, ļoti seni, gandrīz nepārbūvēti vēstures pieminekļi, kuri ir atvērti vispārējai apskatei, un atsaucīgi iedzīvotāji.

Nākamā pietura mūsu maršruta laikā ir Valjalas pilskalns – no tā pāri palikuši vien lieli akmens krāvumi. Blakus skaista, labiekārtota atpūtas vieta kadiķu audzē – ar soliņiem, galdiem, kā arī grila un ugunskura vietām. Jāsaka, ka visā salā daudzviet redzējām labiekārtotas atpūtas vietas ar ugunskura un grilēšanas iespējām. Un visās vietās bija tīrība un kārtība.

Netālu no pilskalna atrodas Valjalas baznīca – vecākā ēka uz salas. Tā izceļas ar unikāliem, seniem sienu gleznojumiem. Arī šajā baznīcā, tāpat kā visās pārējās, ieeja pret ziedojumiem.

Kā pēdējo apskates vietu mūsu pirmajā ceļojuma dienā izvēlamies Kāli meteorīta krāteri. Jau iebraucot stāvvietā, pārņem sajūta, ka šeit viss ir komercializēts un orientēts uz tūristiem – daudz tūristu, suvenīru, maksas tualetes. Visi grib redzēt šo neparasto dabas brīnumu – vietu, kurā pirms 7500 gadiem ir nokritis pasaulē lielākais meteorīts apdzīvotā vietā.

Shēmā redzams, ka tuvumā var apskatīt vēl astoņas citas, daudz mazākas meteorīta atstātas pēdas. Taču nolēmām, ka mums pietiks ar vienu, bet lielu vēstures liecinieku. Pienākot tuvāk krāterim, secinājām, ka tas izskatās vienkārši pēc liela dīķa ar zaļu ūdeni tajā. Uztaisot dažas bildes, dodamies tālāk naktsmāju meklējumos.

Ar TomTom palīdzību atrodam lielu kempingu Mandjalā, kurā visas cenas un apraksti ir pieejami arī latviešu valodā. Tas priecē. Vēl lielāku sajūsmu mūsos izraisīja saprašana, ka teltsvietas kempingā atrodas pašā jūras krastā. Te redzam automobiļus gan no Latvijas, Krievijas, Polijas, gan arī no kaimiņzemes – Lietuvas.

Zinot lietuviešu tūristu ne visai augsto „kultūras” līmeni pie mums Latvijā, mūs nepārsteidz viņu uzvedība arī šajā kempingā. Taču, ja neņem vērā lietuviešus, mūsu atpūta priežu mežā pie pašas jūras bija lieliska. Pie katras teltsvietas pieejamie grilēšanas piederumi, soliņi un galdiņi ļāva mums pilnībā izbaudīt igauņu viesmīlību un tīro jūras gaisu.

Visas bildes skatieties fotogalerijā »»

Turpinājumu lasiet šeit »»