Sen gribēju izmēģināt, kā ir pašiem ar savu auto doties tālāk ārpus LV robežām. Dažādu iemeslu dēļ līdz šim tas nebija izdevies. Beidzot šogad kāds labs draugs piedāvāja savu Mazdiņu un sevi kā vienu no šoferiem, pretī prasot tikai uz galviņām sadalīt benzīna cenu un visus ar auto un ceļu saistītos izdevumus. Un tā mēs četratā dodamies ceļā.

Virziens – Slovākija, Tatri. Neatsverams palīgs mums bija GPS. Bez tā mums noteikti nāktos pamaldīties pa Slovāku ceļiem. Laicīgi norezervējām viesnīcu Tatros – tas bija Greenfield Resort , kas atradās Tatru piekājē vietā, kas saucās Velky Slavkov. Paņēmām apartamentu 4 cilvēkiem, kas vienam uz 5 dienām izmaksāja 35 latus. Apartaments bija jauks - ar guļamistabu, viesistabu, virtuvi, dušu, tualeti. Bija iespēja par 3 Ls piepirkt brokastis, ko arī vienu rītu izmēģinājām un secinājām, ka nav vērts. Pašiem pērkot pārtiku un gatavojot sanāca lētāk un labāk. Virtuvē bija gan ledusskapis, gan gāzes plīts, gan trauki.

Izbraucām agri – 20.jūnija naktī. Naktī Lietuva, agri no rīta Polija, Varšava. Ceļi bija diezgan tukši, jo svētdienās Polijā ir ierobežojumi smagajiem. Naktī tā pa īstam tumšs nemaz nepalika, jo bija taču pašas gaišākās naktis. Kopā nobraucot 1051km, pēcpusdienā ieradāmies savā naktsmītnē Veļičkā (Polija)- Hostel Kinga. 2-vietīgs numuriņš ar privātu dušu, bet tualeti gaitenī vienam cilvēkam izmaksāja 9,25 Ls. No rīta pasūtījām brokastis par 1,80 Ls, kas bija ļoti labas. 

21.jūnijs. Pēc brokastīm apskatām Veļičkas sāls raktuves (8,55 Ls).

Veļičkas Sv.Kingas baznīca 101 metru zem zemes. Dekori un grīda ir izgatavoti no sāls.

Tālāk dodamies uz Slovākiju, baudot skaistos skatus pa ceļam. Redzējām arī neseno plūdu sekas Polijas pierobežā – vienā vietā ceļš pēkšņi izbeidzās – tas bija izskalots. Iebraucot Slovākijā, bijām tik ļoti aizskatījušies uz kalniem, ka nepamanījām apdzīvotas vietas sākumu, bet policija gan mūs pamanīja un šis „prieks” mums izmaksāja 40 eiro. Vietējiem tas būtu maksājis 2x dārgāk, tā kā tikām cauri „pa lēto”... Pēcpusdienā ieradāmies Velky Slavkov – savā naktsmītnē turpmākajām 5 dienām.

Pēc iekārtošanās viesnīcā, braucām uz Popradu, kur izstaigājam pašu centru un paēdam vakariņas nacionālajā krodziņā.

22.jūnijs atausa pelēks un ļoti vējains. Nolēmām, ka šādā dienā dosimies uz Slovāku paradīzi (http://www.slovenskyraj.sk), jo varbūt aizā vēju nejutīsim. Tā arī bija. Sākam no vietas, ko sauc Podlesok. Ieeja parkā maksāja 1,08 Ls. Izvēlējāmies taku Sucha Bela (Sausā Baltā), kas veda pa upītes gultni. Balta tā bija, bet sausa gan nē... Taka sākas 550m v.j.l. un beidzas 959m v.j.l. un ir 3,8 km gara. Labos laika apstākļos tā izejama 2 stundās. Mums gan tā prasīja krietni vairāk laika, jo ūdens līmenis upītē bija augsts, tas pateicoties nesenajiem plūdiem. Ar sausām kājām mūsu gadījumā šo taku nebija iespējams iziet.

Taka bija diezgan ekstrēma ar vertikālām kāpnēm klintī, ar lēkāšanu no akmens uz akmeni pāri upītei, ar ķēdēm dažās vietās, lai pieturētos. Bez tam abām daiļā dzimuma pārstāvēm (viena no tām biju es) bija diezgan lielas bailes no augstuma. Bet tomēr mēs to izgājām, neskatoties uz to, ka brīžiem sirds bija papēžos!!! Vēlāk pati domās situ sev uz pleca, teikdama, kāds Tu esi malacis!:))). Kopumā šis pārgājiens (ar nokļūšanu atpakaļ līdz auto pa otru taku) mums aizņēma apmēram 6 stundas. Mēs gan nesteidzāmies, daudz fotografējām, vārdu sakot, izbaudījām procesu. Pēc ekstrēmās takas vakarā sevi palutinājām ar atpūtu Popradas termālajos baseinos(www.aquacityresort.com). Mēs to bijām pelnījuši! Starp citu viesnīcā mums izsniedza atlaižu kuponus šiem baseiniem, tie ar atlaidi mums izmaksāja 7,96 Ls. Mēs paņēmām paketi, kas saucās Termal, tur bija gan āra, gan iekšējie termālie baseini. Vakarā viesnīcā noskaidrojām, ka šodien esot bijis 1.pakāpes vējš (vai vētra), bet vēl esot 2. un 3.pakāpe! Bet pūta tiešām nežēlīgi stipri!
 
23.jūnijs atausa saulains, kaut arī vējains – beidzot Tatrus ieraudzījām visā to krāšņumā!!! Šodien būs kalnu diena!

Dodamies uz Polijas pusi, uz Lisa Polana, no kurienes sākam savu kāpienu uz Morskoje Oko ezeriņu. Samaksājam simbolisku maksu par ieeju Zakopanes dabas parkā (0,75 Ls). Tautas gan šeit ir daudz – gan lieli, gan mazi, gan ar nūjām, gan bērnu ratiņiem!!! Vājākie (slinkākie) var izvēlēties zirgu pajūgu. Mēs, protams, ejam ar kājām, ceļš asfaltēts, pa laikam ir iespējams cauri mežam pa akmeņainu taku apiet kādu ceļa serpentīnu. Žēl bija skatīties uz zirdziņiem, cik grūti viņi vilka pilnos ratus ar tūristiem kalnā...

Morskoje Oko ezeriņš

Priecājoties par skaistajiem skatiem, sasniedzam burvīgo Morskoje Oko ezeriņu, kuram apkārt ved akmeņaina taka. Ūdens ezeriņā ir tik dzidrs! Pēc kāda laika uz augšu ved taka, pa kuru var nonākt pie cita ezeriņa – Czarny Staw. Nolemjam turp uzkāpt, kaut arī taka ir ļoti stāva, un nav skaidrs, kā pa to tiksim lejā. Jo augstāk kāpjam, jo aukstāks paliek, noder pat cimdi, kas paņemti līdzi „nebaltām dienām”. Bet skaistie skati atsver visas grūtības!

Czarny Staw ezeriņš

Vēl augstāk turpinās taka uz Risi – Polijas augstāko kalnu. To gan atstājam citai reizei. Papriecājušies par pasakainajiem skatiem, sākam kāpienu lejup. Kad esam sasnieguši auto stāvvietu, ir pagājušas 8 stundas, esam noguruši, bet arī gandarīti par redzēto. Mājās nonākam jau gandrīz tumsā, tāpēc nav īsti nekādas Jāņu noskaņas (esam taču dienvidos, kur satumst agrāk).