Tiesa, 1.septembris gan krieviem, gan latviešiem ir tikai trešie nozīmīgākie svētki gadā – latviešiem aiz Jāņiem un Ziemassvētkiem, krieviem – aiz 9.maija un Vecā Jaunā gada. Kopēji svētki saliedē tautu rūpēs un iedzeršanā.

Man 1.septembris asociējas ar “gulošo policistu”. Vēl deviņdesmito gadu sākumā katra pirmā skolas diena iezīmējās ar dažiem sabrauktiem bērniem, jo šajā dienā gan skolēns skrējienā no skolas, gan šoferis vēl nav saradis ar jauno situāciju. Gada laikā Latvijā pie skolām smagas traumas guva vai dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 bērnu. Tad toreizējais labklājības ministra vietnieks, tagad jau piemirsts valstsvīrs Zigmunds Kovaļčuks sāka cīņu par “gulošo policistu” ieviešanu pie skolām. Pret viņa ieceri iebilda visi – šoferi teica, ka “gulošie policisti” lauzīs mašīnas, ceļu būvētāji sūdzējās, ka viņiem neļauj būvēt gludas šosejas, bet liek nodarboties ar blēņām, politiķi apelēja pie sirdsapziņas, ka nu neatliekamās palīdzības brigādes un ugunsdzēsēji nevarēšot pietiekami ātri nonākt nelaimes vietā. Ārsts Kovaļčuks nepadevās, panāca izmaiņas normatīvajos aktos, “gulošie policisti” tagad ir gandrīz pie visām skolām, norobežojoša sēta neļauj skolēnam turpināt skrējienu: skolas kāpnes, skolas vārti, šķērsām pāri ielai. Pēdējos gados Latvijā vairs nav vērojami klasiski nelaimes gadījumi. Simtiem glābtu bērnu – par to 1.septembra pirmais gladiolu vai asteru pušķis “gulošajam policistam”.

Otrā asociācija par 1.septembri joprojām uz ielas. Šajā dienā pilsētas satiksmi papildina 25% jaunu braucēju, galvenokārt blondas māmiņas un vecmāmiņas, kas ved savu atvasi uz skolu, bet braukšanas laiku pilsētas ielās paildzina par 50%. Šīs braucējas patiesībā nav bīstamas no traumatoloģijas viedokļa, jo ļaunākajā gadījumā sabuktē savu un svešu mašīnu. Problēma rodas brīdī, kad viņas ar savu nosvērto pārvietošanās veidu un centieniem vienvirziena ielā veikt apgriešanos braukšanai pretējā virzienā ir tiktāl nokaitinājušas darbu kavējošo BMW vadītāju, ka tas katrā no mašīnām brīvākā vietiņā iespiež pedāli līdz galam grīdā, un mašīna pārlido pāri iepriekš minētajam “gulošajam policistam” ar sirdi stindzinošu vaidu.

Patiesībā māmiņa, kas čakli ved ar mašīnu savu atvasi uz 600 metru attālo skolu, nodara bērnam lielu postu, jo neļauj savai atvasei kaut nedaudz vairāk kustēties par “tālo ceļu” starp virtuvi un datoru guļamistabā. Šai māmiņai talkā nāk skolotājs un ģimenes ārsts, kas bērnam ar iesnām neļauj piedalīties sporta nodarbībās un pirmās akūtas respiratoras saslimšanas laikā nosaka, ka divus mēnešus no fizkultūras vajag izvairīties. Šādā veidā bērns no kustības tiek nodalīts principiāli un tiek gatavots resnīša, diabētiķa, agrīna infarktnieka mūžam.

Un tomēr 1.septembris ir galvenokārt skolotāju un māmiņu svētki – vienas acuraugu saņem, otras nodod, vismaz šajā dienā abas ir laimīgas. Gādīgais tēvs un vectētiņš ir pilnībā attaisnots ģimenes pavarda kurinātājs ar glāzīti rokās, nevis nožēlojamais alkoholiķis kā pārējās 364 dienas gadā. Patiesībā augusta bērnu pabalstu nudien uzreiz vajadzētu izsniegt šķidrajā valūtā kā ģimenes stiprinātāju, bet naudu grāmatām, skolas somai un pildspalvai izsniegt jau grāmatu, somas un pildspalvas veidā.

1.septembris ir diena, kad bērni piedzeras kopā ar vecākiem vai atsevišķi no tiem. Pediatri apgalvo, ko pirmklasnieks varot apreibt no saldējuma ar balzamu vai saldējuma ar olu liķieri. Var jau būt, ka pirmklasnieks var. Sesto un vecāku klašu skolēni, īpaši meitenes, piedzeras ar 7% alu divlitru pudelēs (80–95 santīmi par pudeli). Vienkārši pārrēķinot alkohola saturu pret izdoto naudiņu, puslitram šnabja būtu jāmaksā 1 lats 14 santīmu. Jaunatnes nodzirdīšanā līderis (ļoti lēts un stiprs alus) ir veikals Maxima ar savu Optima līnijas stipro dzērienu. Un nevar nepieminēt alkoholisko sidru bērniem, ko mums piegādā Cēsu alus.

Piedzērušus bērnus ved uz bērnu slimnīcu kopā ar tiem, kas dzēruši vai nedzēruši 1.septembrī izlec vai izkrīt pa 4. stāva logu, iedzer etiķa esenci vai kodīgo sārmu, applaucējas vai apdedzinās, iebāž zirni degunā vai Tic tac ausī. Pateicoties Saeimas deputātu mīlestībai pret bērniem, alkohola tirdzniecība 1. septembrī aizliegta netika, un bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem šajā dienā piedzeras vairāk nekā citkārt mēneša laikā.

1.septembris man asociējas ar statistiku, ka 28% no pirmklasniekiem ir aptaukošanās vai pārlieku liels svars, kas nozīmē, ka bērni ir mazkustīgi, ēd čupačupus, čipsus, frī kartupeļus un kindersurpraizus, kā arī visu citu ļaunumu, ko var iegādāties veikalos. Šie skaitļi atsauc atmiņā kādreizējo izglītības ministru Kārli Šadurski, kas izņēma no skolas programmām veselības mācību. Tautas pasakas un teikas paredzēja ļaunu galu cilvēkiem, kas vēlēja bērniem ļaunu, vēlējās viņu slimības un nāvi vai slēdza mājā uz vistas kājas, baroja un pārbaroja ik dienu, bet Kārli Šadurski, kas ir izrādījies Latvijas bērnu veselības lielākais ienaidnieks, latviešu tauta vēl Saeimā.

Tad nu plūksim gladiolas un asteres, strikti spraudīsim savas atvases rokā ar vēlējumu atdot skolotājai. Un būsim patiesi laimīgi, ja jau 1.septembrī atvase atgriezīsies ar piezīmi, ka ar futbola bumbu izsitis angļu valodas kabineta logu no ārpuses. Tas ir drošs rādītājs, ka ar jūsu atvasi viss ir vislabākajā kārtībā.

Starp citu – vairākos ASV štatos ceļu satiksmes noteikumos rakstīts: ja uz ielas izripo bumba, mašīnai nekavējoties jāapstājas, jo vienmēr aiz bumbas parādīsies arī jaunais talantīgais futbolists.

Pēteris Apinis, ārsts