Mozeles ieleja kā ceļojuma galamērķis mani vilināja jau sen. Vienīgais iemesls, kas līdz šim mani bija atturējis, bija tas, ka, lai iepazītu šo reģionu, nepieciešams īrēt auto. Pati esmu bez auto vadītāja tiesībām un nebija tik viegli atrast kādu, kam bija gan tiesības, gan vēlme ceļot, gan kopīgas intereses, gan arī nedaudz brīva laika. Bet ja cilvēks kaut ko ļoti vēlās, tad tas noteikti piepildīsies. Kādā lietainā atvaļinājuma dienā augustā aiz neko darīt iemetu aci Ryanair mājas lapā un pamanīju ļoti labas cenas uz Frankfurti Hānu oktobrī. Kad uzliku meklēšanu uz 4 cilvēkiem, tad lēto biļešu izvēle palika daudz mazāka, bet tomēr izdevās atrast biļetes par 3.80 Ls katrā virzienā uz oktobra vidu.

18.oktobra rītā dodamies ceļā un pēc apm. 2 st. lidojuma esam Vācijā, kur esam norezervējuši auto Avis kompānijā uz 2 dienām par 187 eiro. Auto īres kompānijā mēs samazinājām savu pašrisku līdz 100 eiro, par to piemaksājot 100 eiro. Nedaudz pamaldījušies pa auto īres plačiem, beigās veiksmīgi atrodam savu VW Golfiņu un varam doties ceļā.

Mums līdzi ir Garmins, kurā savadīti visi ieplānotie apskates objekti. Mūsu Garmins pa līkloču ceļiem veiksmīgi aizved mūs uz pirmo apskates objektu Zāršleifi, kas aplūkojams no speciāli ierīkota skatu punkta. Te Zāras upe met ārkārtīgi gleznainu līkumu, veidojot cilpu. Atšķirībā no Latvijas, šeit zelta rudens ir tikai sācis iekrāsot koku lapas, bet skats ir pasakaini skaists. Pa ceļam piestājam pie Lidl veikala iepirkt pārtiku vakariņām.

Kad nākam ārā no veikala, mūs sagaida kāds vācu kungs, kurš rāda uz mūsu auto, ka tam ir noskrāpēts bampers. Izrādās, ka to ir izdarījis viņš un tāpēc mūs arī gaidījis. Mums nevienam nav pieredzes, kā īsti šādā situācijā rīkoties un no vācieša saprotam, ka viņa apdrošināšana segs visas izmaksas. Mēģinām sazvanīt Avis numuru, kur jāzvana bojājumu gadījumā, bet tur neviens neatbild. Tad nu viņš atstāj mums savus datus un tā kā švīka ir pavisam neliela, tad dodamies katrs uz savu pusi. Bet jaukais noskaņojums mums visiem ir pabojāts.

Nākamo apskatām Zārburgas pilsētiņu, kas tiek dēvēta par mazo Venēciju. Pilsētiņa ir ar senu vēsturi un pastāv kopš 964.gada. Tās vecpilsēta ir tik skaista, viss kārtīgs – kā jau Vācijā.

Cauri vecpilsētai tek Leukes upīte, kas pašā centrā veido 17 m augstu, ļoti jauku ūdenskritumu. Uzkāpjam arī Zārburgas pilsdrupās, kas atrodas kalnā, no kura visa Zārburga redzama kā uz delnas.

Vakarā pa ļoti šauriem un līkumotiem ceļiem nokļūstam līdz Trīrei, kurā esam norezervējuši viesnīcu Arcadia Hotel Trier 4-vietīgu numuriņu, kas vienam izmaksā 23.50 eiro un šajā summā ir iekļauta arī autostāvvietas cena. Viesnīca atrodas gandrīz pašā Trīres centrā, istabiņa ir plaša, gultas ērtas, viss tīrs un kārtīgs, arī aiz loga ielas troksni nedzird. Vakarā, protams, neiztikām bez Mozeles vīnu degustācijas.

19.oktobris ataust pavisam pelēks un lietains. Taču tas nespēj sabojāt mums jauko noskaņojumu un mēs dodamies iepazīt Vācijas vecāko pilsētu Trīri. Tā kā viesnīca atrodas centrā, tad ejam ar kājām. Pilsētā tiešām ir saglabājušās iespaidīgas drupas un celtnes no romiešu laikiem.

Vispirms apskatām iespaidīgās Imperatora pirtis (Kaisertermen), kas celtas 4. gs. un bijis 3.lielākais pirts komplekss Romas valstī.

Tālāk mūsu ceļš ved gar Kūrfirsta pili, kas skaitās viena no skaistākajām rokoko pilīm pasaulē un Valdnieka zāli (Aula Palatina), kas celta mūsu ēras 310.gadā.

Tad jau esam nonākuši līdz tirgus laukumam, kas ir viens no skaistākajiem Vācijā un ir izveidots 10.gs. Šeit atrodas gan Vācijas vecākā aptieka – Lauvas aptieka, gan arī daudz citu ļoti senu ēku.

Ļoti iespaidīgs ir Sv. Pētera Doms, kas ir Vācijas vecākā katedrāle.

Priecājoties par skaisto pilsētu, esam nonākuši līdz Melnajiem vārtiem jeb Porta Nigra, kas ir celti 2.gs. un ir vecākā vācu aizsardzības būve. Tie ir arī vislabāk saglabājušies vārti uz ziemeļiem no Alpiem. Samaksājam katrs 3 eiro, lai varētu iekļūt iekšā un visu kārtīgi izstaigāt un izpētīt. No visa redzētā Trīrē Porta Nigra man patika vislabāk. Neticami, ka tik ļoti sena būve ir tik labi saglabājusies līdz mūsdienām!

Sakot Trīrei „uz redzēšanos”, pārbraucām pāri Romiešu tiltam, kas ir vecākais tilts gan Vācijā, gan arī uz ziemeļiem no Alpiem. Tālāk mūsu ceļš veda gar Mozeles upi cauri ārkārtīgi skaistām pilsētiņām un ciemiem, gar vīnogu laukiem. Skati ir vienkārši pasakaini! Aiz katra upes līkuma pavērās jauns pārsteigums.

Bernkastel Kues pilsētiņa kļuva mūsu favorīte. 1291.gadā tā ieguvusi pilsētas tiesības.

Apskatījām ārkārtīgi skaistu tirgus laukumu, kas ir 400 gadus vecs.

Tas tiešām bija īsts šedevrs ar fantastiskām pildrežģu mājiņām, šaurām ieliņām, kā īsta pasaku pilsētiņa! Starp citu, autostāvvieta Mozeles krastā 1 stundu bija bez maksas, tikai vajadzēja automātā paņemt talonu un ielikt auto logā.

Nākamā pieturvieta bija Traben Trarbahas pilsētā, kas ir ievērojama ar jūgendstila ēkām un Bruckentor jeb tilta vārtiem.

Gleznainā Mozeles līkumā atrodas Celle, kas slavena ar savu Melnā Kaķa vīnu.

Vietā, ko sauc par Kalmontu (Calmont) atrodas Eiropā stāvākais vīna kalns. Lai šajā kalnā un arī citos stāvākajos kalnos novāktu vīnogas, ir nepieciešama alpīnista licence. Skatoties uz šo un arī citiem vīnogu kalniem, mēs visu laiku brīnījāmies, kā gan viņi novāc vīnogas? Laikam jāatbrauc kādreiz septembrī un jāapskatās, kā tas notiek dabā. Šeit bija iespējams iziet kalnu taku, taču to laika taupīšanas nolūkā atstājām citai reizei.

Bailšteina (Beilstein) ir maza un ļoti grezna pilsētiņa un tiek dēvēta par Mozeles guļošo skaistuli. Šo pilsētiņu pamatoti uzskata par īstu Mozeles pērli. Burvīgs bija tās gleznainais tirgus laukums ar senām mājām un šaurām ieliņām uz visām pusēm.

Kā pēdējo apskatījām Kohemu, pa kuru staigājot pamazām arī satumsa. Skaista bija Mozeles promenāde, tirgus laukums ar dažām pavisam šķībām mājām un neiztrūkstošajām pildrežģu mājiņām.

100 m augstā kalnā majestātiski slējās Kohemas pils (Reichsburg Castle), kas celta 1000.gadā, tad tikusi nopostīta un 1874.gadā atjaunota neogotikas stilā.

Tā kā ārā bija palicis pavisam tumšs, tad likām, lai Garmins mūs ved uz viesnīcu netālu no Hānas lidostas - ”Zur Morschbach”, kas atradās Altlay ciemā. 4-vietīgs numuriņš vienam izmaksāja 17 eiro, turklāt šī viesnīca nodrošināja bezmaksas transfēru uz un no lidostas. Arī par šo viesnīcu varu teikt visu to labāko – tīri, kārtīgi, ērti un mājīgi.

Pēc piereģistrēšanās viesnīcā braucām uz lidostu nodot savu īres auto. Šeit sabijām ilgu laiku, kamēr ar ne ļoti spīdošajām angļu valodas zināšanām izstāstījām situāciju un uzrakstījām paskaidrojumu par negadījumu. Jāsaka, ka situācija vēl joprojām nav atrisinājusies un no kartes ir novilkti šie 100 eiro, kas bija mūsu pašrisks. Cerams, kad vainīgā šofera apdrošināšana būs apmaksājusi visus rēķinus, tad mēs saņemsim atpakaļ šos 100 eiro. Uz mūsu vēstulēm ar jautājumiem par lietas virzību vācu Avis nesteidzas atbildēt. Laikam jau Vācijā birokrātija ir liela un ātri nekas nenotiek. Diemžēl pēc šāda gadījuma citu reizi ar auto īri vairs nav vēlēšanās saistīties. Kaut arī šī summa, sadalot uz četriem nav tik liela, tomēr tas bija kā darvas piliens saldajā Mozeles medus (vīna) mucā.

Bet vienalga, ceļojums bija pasakaini skaists un redzētais bija tā vērts par visiem 200%!!!! Kaut arī bijām tur tikai nepilnas 2 dienas, iespaidu ir tik daudz, it kā vismaz nedēļu būtu ceļojuši!

No Frankfurtes Hānas lidostas salīdzinoši netālu ir vēl daudz citu ļoti skaistu vietu – Luksemburgas pilsēta, Mullertāle jeb Luksemburgas Šveice ar daudzām pastaigu takām, Reinas ieleja ar burvīgām pilīm, Maincas pilsēta ar skaisto Domu u.c. Šeit noteikti ir vērts atgriezties vēl kādu reizi!

Ceļojuma kopējās izmaksas vienam sanāca apmēram 110 Ls.

Te būs nelieli secinājumi par šo ceļojumu:

• noteikti vajag pagaršot gardos un kraukšķīgos vācu ūdenskliņģerus, kuru cena veikalā ir no 0.60 eiro, bet privātā maizes ceptuvē vecpilsētā pat līdz 2.50 eiro;
• Mozeles ielejā nu nekādi neiztikt bez Mozeles vīniem! Bija ļoti žēl, ka nevarējām tos atvest uz Latviju, jo ceļojām tikai ar rokas bagāžu. Tur veikalos bija tik plaša Mozeles vīnu izvēle, ko diemžēl nevar teikt par Latvijas veikaliem;
• izsalkumu labi remdē vācu desiņas, kuras varēja nopirkt un apēst turpat uz ielas. Garša tiešām bija lieliska! Vēl tagad saskrien siekalas mutē, to atceroties...
• īrējot auto, noteikti vajag piemaksāt, lai samazinātu pašrisku, jo pat it kā perfektajā Vācijā visādi var gadīties;
• šajā reģionā ceļojot ar auto, noteikti ir vajadzīgs GPS, jo ceļi ir ļoti līkumaini, sīki sazaroti un ne katrā krustojumā ir norādes, uz kurieni ved šis ceļš. Bez GPS pa tumsu noteikti nebūtu atraduši mūsu pēdējo viesnīcu, uz kuru veda līkumoti serpentīnu ceļi;
• kaut arī šeit nav augstu kalnu, toties ceļu serpentīni ar gandrīz kā lielajos kalnos;
• gandrīz katrā pilsētiņā vai ciemā ir kāds skatu tornis, skatu vieta vai drupas kalnā, no kurām paveras burvīgs skats uz Mozeli;
• varbūt mums vienkārši paveicās, bet nekur mums nenācās maksāt par auto stāvvietu. Trīres viesnīcā stāvvietas cena bija ierēķināta kopējā maksā;
• pa Mozeli iespējams izbraukt dažāda garuma braucienus ar kuģīti;
• Mozeles ielejā ir ļoti labi attīstīts tūrisms, ir ārkārtīgi daudz interneta lapu, kurās dažādas kartes, bukletus ir iespējams bez maksas pasūtīt pa pastu. Es saņēmu kādus 5 dažādus sūtījumus.

Pateicamies Sandrai Tannei par interesanto un izsmeļošo aprakstu un foto.