Plānots pārbaudīt 300 000 autovadītāju 9

Valsts policija šogad kopumā ar alkohola testiem plāno pārbaudīt vairāk nekā 300 000 transportlīdzekļu vadītāju, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā policija par braukšanu reibumā aizturējusi 9615 transportlīdzekļu vadītājus - 4354 bija automašīnu šoferi, bet 4833 - velosipēdisti. Kopš 2010.gada aizturēto automašīnu šoferu skaits ir līdzīgs pagājušā gada līmenim, savukārt velosipēdistu kategorijā vērojamas negatīvas izmaiņas - ja 2009.gadā aizturēti 2717, tad 2010.gadā - jau 4541 iereibis velobraucējs, un līdzīgs skaitlis aizturēto saglabājies arī nākamajos divos gados.
Lai arī šogad dzērušo autovadītāju tvarstīšana policijas prioritāšu sarakstā ierindota ceturtajā vietā, tas nenozīmē, ka policija tai pievērsīs daudz mazāku uzmanību nekā citos gados. "Mēs pievērsīsim trīsreiz vairāk uzmanības, nekā tika pievērsts 2003.gadā. Šogad līdz gada beigām Valsts policijas plānā ir veikt alkohola pārbaudes vairāk nekā 300 000 reižu visiem transportlīdzekļu vadītājiem - sākot ar automašīnu un beidzot ar kvadriciklu vadītājiem. Aizdomīgos gadījumos policija izmantos arī apmēram 8000 policijas rīcībā esošos narkotesterus," paskaidroja Zivtiņš.
Policija cer, ka šāda kontrole dos rezultātu, jo nedrīkst pieļaut, ka cilvēkos rodas visatļautības sajūta. Līdzekļu šāda vadītāju skaita pārbaudei policijai pietikšot.
Pagājušajā gadā par braukšanu reibumā aizturēto autovadītāju skaits, pēc Zivtiņa domām, ir liels, lai arī nav salīdzināms ar 2003.gadu, kad tika aizturēti 15 636 dzērājšoferi. "Vienalga ik dienu apmēram 10 autovadītāji tiek aizturēti par braukšanu reibumā, un tas tomēr ir daudz. Tas apēd policijas resursus, jo galvenais slepkava uz ceļiem ir ātruma pārsniegšana un tam vajadzētu pievērst vairāk uzmanības," piebilda Zivtiņš.
Zivtiņš atgādināja, ka satiksmes drošības uzlabošana ir komplekss pasākums, kurā iekļauti daudzi elementi. Šobrīd atbildīgās ministrijas strādā pie likumdošanas izmaiņām attiecībā uz dzērājšoferiem, taču pagaidām ir pāragri nosaukt konkrētus risinājumus, tostarp spriest, vai izmaiņas nozīmēs bargākus sodus. Jau iepriekš izskanējis, ka valstī plānots atteikties no administratīvā aresta piemērošanas dažāda rakstura pārkāpējiem.
Daudz ir spriests, vai atteikšanās no aresta ietekmēs stāvokli pozitīvi vai negatīvi. Kad 2003.gadā pieķerti teju 16 000 iereibušu autovadītāju, ieviest arestu bija absolūti nepieciešams, bet šodien šādu pārkāpēju skaits ir strauji samazinājies, sacīja Zivtiņš. "Kādreiz tā bija plaša sabiedrības daļa, bet šobrīd tie ir indivīdi, kuriem, iespējams, ir problēmas ar alkoholismu, vai arī viņi vienkārši nezina par satiksmes noteikumiem. Tā lielā gūzma ir nodzīta, taču noteikti ar šiem 4000 šoferu būs visgrūtāk, jo sākumā vienmēr ir labāki rezultāti," norādīja Zivtiņš.
Ar autovadītājiem policijas rūpes nebeidzas, jo nākotnē būs nopietni jāstrādā arī ar velosipēdistiem, kuri, kā rāda dati, arī mīl mīt pedāļus reibumā, izteicās policijas pārstāvis.
Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, šobrīd satiksmes negadījumos visvairāk cilvēku iet bojā ātruma pārsniegšanas dēļ, kam seko tādi pārkāpumi kā drošības jostu un bērnu sēdeklīšu nelietošana.
Drošai un no apreibinošām vielām brīvai ceļu satiksmei veltīto kampaņu "Safe and Sober" Eiropas Satiksmes drošības padome (ESDP) īsteno jau kopš 2007.gada. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ceļu satiksmes drošību, uzlabot satiksmes drošību un mazināt apreibinošo vielu klātbūtni satiksmē.
Eiropas valstīs arvien vairāk tiek spriests par ierīču izmantošanu transportlīdzekļa dzinēja bloķēšanai, ja vadītājs lietojis alkoholu. Daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs dzinēju bloķētāji tiek izmantoti brīvprātīgi transportlīdzekļos, ar kuriem pārvadā pasažierus vai preces. Bloķētāji tiek izmantoti kā papildu drošības un kvalitātes garants un kā daļa no drošības politikas. Izmantojot alkohola bloķētājus, tiek garantēts, ka pakalpojumus nodrošina transportlīdzekļu vadītāji, kuri nav apreibinošo vielu ietekmē, līdz ar to drošāka kļūst arī ceļu satiksme.
Dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka 2012.gadā alkohola vai apreibinošu vielu ietekmē tika izraisīti 174 ceļu satiksmes negadījumi (5,2% no kopējā ceļu satiksmes negadījumu skaita). Līdz ar to bojā gāja 25 cilvēki (14,1% no kopējā bojā gājušo skaita) un 277 personas tika ievainotas (6,6% no kopējā ievainoto skaita).
Salīdzinot ar situāciju Latvijā 2002.gadā, 2012.gadā apreibinošu vielu ietekmē izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies 4,5 reizes (no 775 negadījumiem 2002.gadā uz 174 negadījumiem 2012.gadā). Attiecīgi 6,4 reizes samazinājies bojā gājušo skaits (no 160 uz 25), bet ievainoto kļuvis 3,9 reizes mazāk (no 1088 uz 277).
Turklāt Latvija ir viena no vadošajām Eiropas valstīm ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājuma ziņā: salīdzinot datus par 2001.gadu un 2012.gadu, ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits sarucis par 68%. Tas ļāvis Latvijai ne tikai sasniegt Eiropas mērķi - 50% samazinājumu, bet to pārsniegt un izcīnīt ESDP balvu.