Piedāvājam iepazīties ar iAuto komandas atskaiti par šīs vasaras ekspedīciju uz Rumāniju.
Sestā diena, 16.jūnijs
Rumānija joprojām mūs lutina ar silto sauli, cilvēku laipnību un pozitīvo attieksmi. Tā kā vakar lielā sastrēguma dēļ nepaspējām uzkāpt kalnos un apskatīt Varoņu Krustu, nolēmām mēģināt šorīt piebraukt tam klāt no otras puses, pa kalnu ceļiem. Slēdzām iekšā nopietnāku navigāciju un pēc armijas kartēm meklējām iespēju pa maziem kalnu celiņiem uzbraukt augšā. Taču rumāņi izrādījās viltīgāki par mums – pie katras iespējas nogriezties uz kalnu ceļa priekšā mums stāvēja barjeras un informatīvie stendi par to, ka šis ir dabas parks un iebraukt tajā ir aizliegts. Par to, ka šajā reģionā dabai un dzīvniekiem ir priekšroka, liecināja arī daudzie klaiņojošo suņu bari. Suņi mierīgi atpūtās ceļa vidū un nelikās ne zinis par tuvojošos auto. Kā vēlāk noskaidrojām, 20.gadsimta astoņdesmitajos gados Čaušesku režīms lielākajās pilsētās nojauca visas privātmājas, jo uzskatīja, ka visiem sociālisma iedzīvotājiem ir jādzīvo sociālistiskajās daudzdzīvokļu mājās. Tā vairāki simti tūkstoši suņu tika izmesti uz ielas, jo iedzīvotāju mitekļi bija pārāk mazi, lai tajos kopā ar viņiem mitinātos arī suņi. Mūsdienās klaiņojošie suņi ir kļuvuši par lielu Rumānijas problēmu.
Neatrodot nevienu iebraukšanai piemērotu ceļu, metam mūsu iecerei mieru. Nolemjam atpūsties un doties apskatīt izslavēto Pelešas pili. Atpūtas vietā pirmo reizi mūsu ceļojuma laikā ieraugām brīdinājumu par lāčiem. Zinot to, ka lāči var atnākt pie mums, sajūtot ēdiena smaržu, tomēr turpinājām brokastot un cerējām beidzot ieraudzīt dzīvu lāci. Taču nekā.
Iebraucot Pelešas pils stāvvietā, nekas neliecināja par to, ka otrā parka galā ieraudzīsim kaut ko patiešām skaistu.
Bijusī karaļu rezidence – Pelešas pils, ir viena no skaistākajām pilīm Eiropā. Tā ir celta 1883.gadā. Tagad pilī ir muzejs.
Pils ieroču zālē var redzēt XV-XIXgs.ieroču kolekciju (vairāk kā 4000 eksemplārus), kuru savas dzīves laikā savāca karalis Karols I.
Interesants ir fakts, ka šī pils bija pirmā elektrificētā pils Eiropā (elektrības ražošanai tika izmantots upes ūdenskritums) un tajā tika ievilkta centrālapkure. Bet 1906.gadā Teātra zālē pirmo reizi Rumānijā tika rādīts kino.
Mūsu secinājums pēc Pelešas pils apmeklējuma – tā ir skaistākā no pilīm, kādas līdz šim tika redzētas.
Skaistākā pils ir apskatīta, tagad var nodoties arī laiskai atpūtai Melnās jūras krastā. Pirms brauciena tika noskaidrots, ka Melnās jūras piekraste Rumānijā ir iecienīta un dārga rumāņu atpūtas vieta, turklāt tā ir tik neliela, ka nespēj uzņemt lielos cilvēku pūļus. Tādēļ rumāņi ir iecienījuši arī Bulgārijas Zelta smiltis, kas sākas uzreiz aiz Rumānijas-Bulgārijas robežas.
Lai izbaudītu pilnvērtīgu un mierīgu atpūtu pie Melnās jūras, mēs izvēlējāmies Bulgāriju. Jau iepriekš internetā rezervējām mājiņu Bulgārijas ciematā Krapets četrām personām uz divām naktīm un divām dienām par 85 eiro. Dāvanā mums vēl pienācās pudele vīna un saimnieces pašceptā baltmaize.
Pa ceļam uz Bulgāriju šķērsojām „Zilo maģistrāli jeb Nāves kanālu”, kas savieno Donavas upi ar Melno jūru. Tas ir pasaulē trešais lielākais kanāls (pēc Suecas un Panamas kanāliem) un pasaulē pirmais pēc veikto zemes darbu skaita. Kanālu 1948.gadā sāka būvēt ieslodzītie – rumāņu inteliģence, bijušie uzņēmēji un represētie ebreji. Līdz 1953.gadam, kad būvniecība tika pārtraukta, kanāla būvniecības darbos dzīvību zaudēja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. 1976.gadā Čaušesku atsāka kanāla būvniecību, pārdēvējot to par Zilo maģistrāli. Taču mūsdienās šo kanālu kuģniecībā izmanto reti, jo tas ir pārāk sekls.
Pirms Bulgārijas robežas šķērsošanas vēl tikai iebraucam vietējā supermārketā un pa 10Ls piepērkam sev pārtikas un dzeramā krājumus. Izrēķinājām, ka Latvijā šāds pirkums maksātu vairāk kā 30Ls.
Uz robežas atkal parādam pases un bez aizķeršanās iebraucam Bulgārijā. Mūs pārsteidz šīs valsts nabadzība. Izrādās, esam iebraukuši visnabadzīgākajā Bulgārijas reģionā. Krapets ciematā ilgi meklējam savu mājiņu, šausminoties par apkārtējo namu izskatu un briesmīgajiem grants ceļiem. Vai tiešām arī mūsu māja izskatīsies tāda? Kad TomToms atsakās mums palīdzēt, piezvanam mājiņas saimniecei, kura atbrauc mums pretī un parāda ceļu.
Mums par pārsteigumu rezervētā mājiņa atrodas iekoptas teritorijas pagalmā līdzās saimnieces mājai. Mājiņā jeb pareizāk sakot piebūvē ir viss nepieciešamais dzīvei – dzīvojamā istaba ar TV, virtuve ar visiem piederumiem, ledusskapi, plīti un mikroviļņu krāsni, vannas istaba ar džakuzi vannu. Viss, lai mūsu atpūta izdotos. Nedaudz gan mulsina fakts, ka jūra atrodas aptuveni 2km no šejienes, ejot ar kājām. Bet pa taisno – 300m. Tāds nu ir šis kārtējais mārketinga triks. Bet tāpēc jau mēs neskumsim. Ērti iekārtojamies mūsu pagaidu mājvietā un ķeramies klāt pie atpūtas – vakariņām uz terases, baudot Rumānijas lauku labumus un uzdzerot augstākās kvalitātes Bulgārijas vīnu.
Cik degviela Rumānijā maksā?
Minētās pārējās cenas izskatās patīkamas.