n-tos gadus vecs topiks izkašāts no aizkrāsnes?
un kāds te sakars ir auto ar gāzes apkures privātmāju?
redaktoriem ieteikums dzēst visādas diskusijas par pupturiem, bērnu autiņiem, pareizo apakšbikšu izmēru utml., matu ataudzēšanas brīnumlīdzekļiem, kā arī par gāzes apkuri privātmājai. Nu neattiecas uz auto tēmām!
da lāb! kad alko un pupi vairs neinteresē, par ko vēl plikpaurainiem večiem runāt! 
seaman rakstīja: da lāb! kad alko un pupi vairs neinteresē, par ko vēl plikpaurainiem večiem runāt!
labi pupi ir intersanti vienmēr
Labdien! Lūdzu kādu zinātāju pakonsultēt jautājumā par gāzes apkuri. Ar malku krāmēties apnika, katru gadu tā ir jāsarūpē, varbūt ar gāzes baloniem vieglāk? Varbūt kādam jau ir tāda apkure? Un kā ar izmaksām? www.saurida.lv/apkure/
gāzes baloni būs jārūpē katru otro nedēļu un tas apniks vēl ātrāk.
Laukos kaimiņam ir zemē ierakta gāzes cisterna. Pirms sezonas uzpilda un izvelk visu ziemu. Katram gadījumam un ziemas vakaru romantikai vēl ir atstājis kamīnkrāsni.
p.s. AxLux teksts gan vairāk velk uz slēpto reklāmu.
Sveiks, Piebaldzens
Ja Jūs interesē mājas apkure ar sašķidrināto gāzi, mēs ieteiktu Jums izlasīt sekojošus rakstus SIA "INTERGAZ" mājas lapā internetā:
1) www.intergaz.lv/lv/apkurinat-maju-ar-gazi-vai-ar-granulam
2) www.intergaz.lv/lv/astoni-biezi-uzdoti-jautajumi-par-apkure-kura-izmanto-saskidrinato-gazi
3) www.intergaz.lv/lv/autonomas-saskidrinatas-gazes-apkures-sistemas-iekartosana
Mans kaimiņš atteicās no gāzes apkures savai privātmājai, jo, neraugoties uz to, ka tas ir ērti, izmaksas viņam nešķita adekvātas - ikmēneša nomas maksa par to balto rezervuāru pluss vēl pati gāze, kas ir gana dārga!
Uzlika granulu katlu un jūtas laimīgs! Ir neērtības ar to, ka ik pa laikam ir jāpieber pilns padeves konteiners, ik pa laikam jātīra pats katls. Sezonas sākumā jāsarūpē labas granulas un par tām uzreiz jāsamaksā - tātad jāiekrāj nauda vienam iepirkumam.
Tomēr - šāda apkure ir gana ērta un lēta.
Dārgie granulu katli ir aprīkoti ar visu nepieciešamo, tai skaitā tālvadību ar viedierīces starpniecību. Tiem ir pašattīrīšanās funkcijas, tādēļ tā tīrīšana ir ļoti reta - varbūt pāris reižu sezonā. Atliek vien sabērt granulas!
Pats savu māju arī kurinu ar granulām, Man ir lēts un vienkāršs katls, kuram ir jāveic tīrīšana vismaz pēc 400 kg granulu sadedzināšanas (tas ļoti atkarīgs no granulu kvalitātes!). Pašam jāieregulē granulu padeve, pie kā arī jāpiešaujas, bet, ja nopērku vienas partijas granulas visai sezonai, tad vienreiz to izdaru un aizmirstu!
Šādai kurināšanai māku arī izstāstīt izmaksas un darbības.
Tātad - nepilnus 220 m2 telpas, kur ietilpst arī saimniecības telpas ap 45 m2, kurās uzturu nedaudz zemāku temperatūru (ap 16-18 grādiem), būve nosiltināta vidēji (D klases ēka, aprēķinātā vērtība 80,5 kWh/m2 gadā). Dzīvojamajās telpās temperatūra ieregulēta no 20,5 (nakts zemākā vērtība) līdz 22 grādiem "dienā".
Gadā iztieku ar aptuveni 4 t granulu, kas maksā no 650 līdz 750 EUR kopā. Konteinera ietilpība līdz 220 kg. Aukstā laikā pietiek 6-7 dienām. Siltākā - 10 dienām un vairāk. Tīru ik pa divām - trim nedēļām ziemā, rudenī un pavasarī apmēram reizi mēnesī (jau pieminēju - ik pēc 400 -440 kg sadedzināšanas).
Varbūt šāda informācija noderēs!
Atjauninātu es seno tēmu. Briestu atkal (tomēr) uz māju, iedomājaties sagatavi siltajām grīdām pirmajā stāvā, radiatoriem - otrajā stāvā. Ko no apkures veidiem slēgt klāt sistēmai? Gabals - vecā apbūve Ziepniekkalnā. Uz ielas ir gāzes vads, taču māja būs ~60m attālumā no tā (gabals tā kā iekšpusē starp privātmajām, nost no ceļa).
Ko Jūs liktu? Gāzes katls vai siltumsūknis (gaiss - ūdens)? Citi apkures veidi īsti neinteresēs, paldies par komentāriem 
1) svarīgi saprast, cik liela ir apkurināmā platība.
Gāzes apkures ierīkošanaas izmaksām nav lielas starpības, taču siltumsūkņa uzstādīšanai ir gan. Ja nav liela platība, pietiek ar gaiss - ūdens. Ja liela, tad droši vien jādomā par kolektoru zemē vai urbumu (dārgi).
2) ieteiktu sākumā AS "Latvijas Gāzē" (2018.gadā jau AS "Gaso") vērsties ar lūgumu izsniegt tehniskos noteikumus. ēc tiem arī varēsi saprast, cik lielas izmaksas varētu būt, ja gribi ierīkot gāzi. 60 m pievada izbūvei nav tik traki kā tas, ja pieslēguma vietā jauda nav pietiekama. Ja tā jāpalielina, tad gan būs dārgi.
Man māja apkurinās ar zemes siltumu. Ir plusi un mīnusi. Siltumsūknis (BUDERUS) izvēlēts ļoti labs un gudrs, bet ik gadu ar to ir dažādas problēmas.
Labprātāk kurinātu ar gāzi, ja būtu iespējams to par saprātīgu naudu pievilkt.
Platība 149m2. Viens mans paziņa radīja savu māju ar tādu siltumsūkni, esot ļoti lēti un reāli, nevis teorija). Varbūt tāpēc, ka viņam māja 107m2
Izstādē arī ļoti slavēja gaiss-ūdens. Es atzīstu zeme-ūdens, bet cena 6-8kW viss komplekts ir 8-10tk. ar ierīkošanu. Gaiss-ūdens 5-6kW būs kādi 5tk.€ komplekts ar aķi. Bet aķis jāliek tikai, ja māja tuvu pasīvai.
Par izmaksu atšķirību zemes būs uz 20-30% ekonomiskāks, tikai diez vai 10 gados viņš atpelnīs pārmaksu. Bet gaisiniekam būs nepārtraukta dūkoņa.
107 m2 var lēti un efektīvi ar gaiss - ūdens sūkni piekurināt.
Droši vien arī 149 m2 var.
Vai kāds var nosaukt cenu atšķirību Latvijas Gāzei un Latvijas Propāna Gāzei? Man viens cilvēks teica, ka LPG esot ļoti neizdevīga mājsaimniecībai - 3x dārgāka.
LPG noteikti ir daudz dārgāka.
Atļaušos piebilst, ka no 2017.gada 3.aprīļa dabasgāzi var iegādāties ne tikai no Latvijas Gāzes ;)
Protams- dabasgāze ir lētāka par sašķidrināto naftas gāzi. + uzglabāšanas tvertne nepieciešama.
Dabasgāze 1m3 = 0,41648 EUR
LPG 1m3 = 2,5543 eur
Man slinkums gūglēt - vai tad LPG un CNG kubi satur vienu to pašu kaloriju saturu? LPG ir šķidrums, kamēr CNG ir gāze, līdz ar to LPG kubikmetrs aizņem 100x100x100 cm lielu telpu, kamēr CNG kubikmetrs tādu pašu telpu aizņem pie kaut kāda definētā spiediena...
Vienā apkures sistēmā jaukt radiatorus un siltās grīdas ir lieka čakara radīšana. Šīs sistēmas strādā ar pietiekami atšķirīgu siltumnesēja temperatūru, sanāk likt 2 dažāda regulējuma apkures kontūrus. Uztaisīt var, bet no jauna taisot - vai vajag?
Man gan liekas, ka 90% jaunajos projektos ir gan siltā grīdas, gan radiatori. Neesmu santehniķis, bet, manuprāt, otrā stāvā liek radiatorus, jo siltās grīdas otrā stāvā ierīkot ir sarežģītāk. Man pašam mājās ir siltās grīdas+radiatori, bet labprātāk gribētu, lai visā mājā ir tikai siltās grīdas.
Ir gan tas, gan tas tikai tāpēc, ka neprot projektēt. Silto grīdu nejaukšana kopā ar radiatoriem būs apkures izmaksu samazināšana. Nav katls jākurina virs 70 grādiem. Tas, ka iesākuši ierīkot abus apkures veidus ir tikai arhitekta un tehnologa neprofesionalitāte un būvētāja idiotisms celt 2-stāvu māju, kur varētu normāli uzcelt 1-stāvu, kas arī samazina apkures izmaksas.
Tieši no jauna taisot to arī dara. Liec atsevišķu, regulējamu kontūru kaut katrai istabai. Man personīgi siltās grīdas nepatīk. Lai pēdas rūdās. Ja nu vienīgi kādā vannas istabā, bet elektriski sildāmo grīdu.
Siltās grīdas var nepatikt tikai tad, kad māja caura, dēļ kā nākas viņas griezt tik karstas, ka dažiem pat pampst kājas. Normāli siltinātā mājā silto grīdu vispār nevar just, ja staigā ar čībām un nav tur kam patikt vai nepatikt.
Nepiekritīšu. Ideāls variants. Ļoti komfortabli, visa sistēma darbojas nevainojami. Patiktu pat 2.stāvā silto grīdu apkure, bet bez monolītā starpstāvu pārseguma / nekā.
Man mājā siltās grīdas ir abos stāvos. Starp stāviem ir betona plāksnes.
šeit monolīto pārsegumu nevajag siltajai grīdai
Es pēdējo ziemu lietošu gāzes apkuri. Nākošgad pāreju uz pilnīgu autonomiju. Būs malkas katls ar automātisku malkas padevi. Dinamo spēlē tik švaki, ka neredzu vairs jēgu sponsorēt LG. Kāda jēga maksāt ap 100 EUR mēnesī par gāzi, ja par vienu mēneša maksājumu var sagādāt malku visai sezonai.
Pa 100 eur visai sezonai var nopirkt papeles vai sapuvušu melnalkšņa malku bet ne bērza.Bet tu jau laikam zini kad malku jāgādā 2 gadus uz priekšu.
100 EUR man izmaksā baļķu zāģētāja/skaldītāja īre. Mežš savs, baļķi savi, kapā līdzi nepaņemšu, kādēļ neizmantot. Nedēļas darbs svaigā gaisā un baudi rezultātus visu gadu. Pamatā būs priede.
Un kāpēc tik ļoti to bērza malku vajag? Man vienā šķūnītī ir daudz bērza malkas, bet to man ir plāns pietaupīt vienīgajai vietai, kur malkas veids ir no svara - pirtij - plītīm un katlam pie kājas, ko tur bāž iekšā.
Tu jau vēl nezini, kur viņš dzīvo un kāds ir vietējais piedāvājums. Piemēram, manā ciemā no manas darbavietas par to sotaku var nopirkt vai nu līdz malām pilnu parasto traktora divasu piekabi ar klucīšiem [dēļu un brusu atgriezumi], vai arī to pašu piekabi, piekrautu ar lielu kaudzi ar nomaļu zeimerēšanas atgriezumiem1,2m vai 1,8m gariem, ko pēc tam pašam jāsazāģē; cenā ietilpst piegāde dažu kilometru robežās. Pieņemu ka pa līdzīgiem cipariem no jebkura gatera var nopirkt malku, tik tas mazais sīkumiņš ka gateri lielākoties ir laukos, un transports to ciparu smuki ceļ.
Manam vectētiņam, kad viņš vēl bija dzīvs, bija čaklais un pavisam lētais variants - drauga, bijuša mežziņa mežu bik patīrīt, izmaksas pa lielam tik, cik ieliet benzīnu traktorā un kaut kādas kilovatstundas elektrības zāģim...
Diez vai malkas katls būs tik ērts kā gāze (1x gadā apkope, pārējā laikā vari nedomāt)
Gāzes katlam apkopi pat reizi trijos gados var veikt. Pa lielam tur neko vairāk par baloniņu ar saspiestu gaisu un putekļusūcēju nevajag.
Pa lielam tur arī ir tā atšķirība - sliņķu varianti dažādās konfigurācijās, pēc apstākļiem un gaumes - šķelda, granulas, gāze - un malka - krutajā variantā, gatava malka ar piegādi pilsētā, vai budžeta variantā, kur vismaz daļu malkas sagādes procesa izveic pats. Tas apmēram tāpat, kā ar ļuļķēšanu vai dzeršanu - var ļuļķēt krutus ļuļķus un aprīties ar krutām ninnām, bet ja maciņš to neatļauj, var arī tīt vai pirkt kontrabasu, un dzert lētas ninnas vai apmeklēt točkas - atšķiras cena, process, bet ne gala rezultāts... 
Paldies tēmas kontekstā veiktajiem komentāriem. Nevajag aģitēt par malkas lētumu - es to zinu. Bet, vairs negribu ne malku, ne pat granulas arī. Gribu pagriezt slēdzi vairāk vai mazāk (jeb sievai tā ērtāk).
Cerēju gan vairāk reālu pieredzes padomu te iegūt.
Nu, ko lai saka. LG pakalpojumi maksā KOSMOSU!
Grfibi pieslēgties pie viņiem - tad pieslēgums, projekts skaitītājs - saskries cīpars, ka mati ne tik stāvus, bet pat aizmūk.
Pēc tam, protams, ĻOTI ērti!
Saprotamas izmaksas, jo cena atkarīģa no pārējo resursu cenu svārstībām. Jā ir dārgāk kā malka, bet visu kurināmo resursu cenu attiecība ir +/- vienāda. Versijas sava malka, zagts soļķis un citas opcijas neizskatu par reāli derīgu variantu salīdzināšanai jo nav pieejams visiem. Un gāze agri vai vēlu būs pieejama ne tikai no vecā čekista.
Par siltumsūkņiem. Cik zināms, tad ja māja ir švaki nosiltināta - tas būs visai padārgi.
Principā tas attiecas uz visu - jo vairāk "vaļā logs" (lasi sūdīgāka izolācija), jo dārgāk sanāk JEBKURA apkure.
Jo hermētiskāka māja, jo vairāk prasās piespiedu ventilācija AR REKUPERATORU!
Visi cietā kurināmā (malka, granulas, šķelda utt) veidi nozīmesalīdzinoši LIELU "kačigarku", nemitīgu ņemšanos (sākot ar reizi dienā, līdz reizei divās nedēļās (retāk būs baisi ddārga sistēma) un kurināmā glabāšanu, piegādi un visu ar to saistīto.
Tāpēc saprotu vēlmi salīdzināt gāze vs siltumsūknis.
Gāzei ir viselementārākā apkures sistēma - niecīga izmēra kaltls, ārprātīgi ērta automātika, teju nulle apkopju un nepieciešamības kaut ko darīt visas apkures sezonas laikā.
Siltumsūknis tomēr paredz ko jūtami lielāku un sarežģītāku uzstādot, pilns dārzs ar trubām vai dziļurbuma trubas, ja tas ir zemes siltumsūknis, Prāvākus siltuma akumulatorus utt utjpr. Tehniski - aizņēm vairāk vietas un dārgāk uzstādāmas iekārtas
Atliek tik jautājums - kas ir dārgāk - uzstādīt siltumsūkni vai ievilkt gāzi. Un kādas ir ekspluatācijas izmaksas vienam un otram.
Tāds jautājums - vai aptuveni 6000 eur par gāzes ievilkšanu atsver tos ieguvumus? Zinu, dārgi. Bet, lētāk nav variantu tikt pie gāzes pieslēguma.
No kā sastāv tie 6k?
Cik lielu darbu - cik garu cauruli velk pats LG?
Vai cenā ir tikai pieslēgums?
Kā mainās cena, ja LG uzliek skaitīāju pie sētas, bet no sētas līdz ēkai velc gāzes vadu ar paša nolīgtu sertificētu gāzes sistēmu uzstādīāju?
Pats šobrīd esmu gāzes pieslēguma procesā.
Rīgā privātmājai tagad ir prasība tam LG skapītim atrasties pirms sarkanās līnijas, respektīvi pieejamam no ielas ar visu skaitītāju iekšā.
Projektētāja saka, ka LG paši nemaz neraujoties veikt tos izbūves darbus klienta pusē, jāskatās BIS sistēmā sertificēti speciālisti/kantori.
ja 6 k ir par pieslēgumu no maģistrālās līnijas , kas iet pa ielu līdz no ielas pieejamai skaitītāja kastei kā Latvenergo, proti, ne vairāk par dažiem metriem, tas tikai liecina par tā kantora neizmērojamo alkatību, kas līdz šitādam vājprātam izaugusi konkurences absolūta trūkuma rezultātā.
Es arī esmu saskāries ar to, cik radikāli atšķiras izmaksas sertificētu "neatkarīgu" gāzinieku pakalpojumi iekšējo tīklu projektēšanā un izbūvē, un kādu vājprātu ieslēdz LG par savām 5 minūtēm...
2008.gadā es arī interesējos par gāzes pieslēgšanu. Par cik nebija ne mazākās nojausmas par pieslēgšanas procedūru pazvanīju uz LG. LG sieviete nelaipni nobēra kā notiek pieslēgšana un pateica, ka izmaksas ir sākot no 5 tūkst. LVL pat nepajautājot adresi kurā vietā un cik tālu jāpievelk.
Ja tagad prasa 6 tūkst.EUR, tad jau ir pat cenu samazinājums.
Tā jau ir tāme no "sertificēta LG partnera kantora", kam būtu jāievelk gāzesvads no ielas (saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem) līdz mājai. Kā rakstīts, aptuveni 60m (pa manu pagalmu, taisnā līnijā). Pats LG kantoris prasa "tikai" jauna projekta/pieslēguma maksu (ap 1k).
Nu jā - jauns pieslēgums 700 Ls bija savulaik, kas arī ir 1 kEUR...
60 metri tranšejas ar drusku msksā, varbūt vari pats (atrast citus) to tranšeju izrakt, un uz prasi tik par trubām. Jo, šķiet, visdārgākais tur ir projekts un rakšanas darbi.
Elektrokabeli ierakt “pašam” bija čum lētāk...
Starp citu cik maksā tas siltumsūknis ar uzstādīšanu?
Ideālā variantā -gaiss-ūdens 5tk. Zeme-ūdens 10tk.
Ne ideālā - gaiss-ūdens 3tk. zeme-ūdens 8tk.
tad jau teorētiski līdzīgi izdevumi
Interesanti - cik tāds gaiss-ūdens vai zeme-ūdens izmaksā EUUR gada griezumā salīdzinoši ar tik pat siltinātā mājā iepestītu gāzes apkuri... Tad var saprast vai vispār un cik ilgā laikā tas viss var tikt atsists...
kasinsh79
Ne tēma , bet kapēc tomēr atkal privātmāja . Jo ja pareizi atceros tad biji samērā kategoriski pret privātmāju. Un secinājumi Tev bija jau kā ex privātmājas īpašniekam .
Atļaušos minēt ..Vai tomēr galvenais vieta? Rīgā privātmāja ok ,ārpus nē ?
Man kā ar dabasgāzi saistītai personai izraisa smieklus atsevišķu ekspertu paustās patiesības par to, kā notiek gāzesvada izbūves darbi un kurš to veic. Bet lai nu paliek. Tēma ir par mazliet ko citu.
Pirms 6 gadiem, kad aprīkoju savu māju ar siltumsūkni, aprēķini bija apmēram tādi, ka siltumsūkņa izbūves izmaksas ir lielākas nekā gāzes katla izmaksas, taču ikmēneša maksājumi mazāki sanāk siltumsūknim. Aptuveni 7 gadu laikā kopējās izmaksas izlīdzinās un tad siltumsūknis jau sanāk lētāk.
Praksē ir tā, ka siltumsūknim (vismaz manējam) ik gadu rodas nepieciešamība kāda neplānota, remontam (cirkulācijas sūknis, piemēram). Izmaksas ir diezgan lielas, līdz ar to domāju, ka izmaksu izlīdzināšanas periods ir vai nu garāks vai pat neiestāsies vispār.
Es biju viens no pirmajiem, kas LV izmantoja iespēju atgūt no valsts 50% no siltumsūkņa ierīkošanas izmaksām (ārējā kontūra, katls, viss pārējais aprīkojums, izņemot iekšējo apkures sistēmu (siltās grīdas). 254 m2 mājai ierīkošanas izmaksas faktiski bija 14 tūkstoši EUR, no valsts atpakaļ dabūju 7 tūkstošus EUR. Iekšējās apkures sistēmas izbūves izmaksas varētu būt līdzīgas kā pie gāzes, tā pie siltumsūkņa, līdz ar to nedomāju, ka tās iekļaujamas kopējā aprēķinā priekš salīdzināšanas.
254m2 ir būvējamais vai dzīvojamā platība? Cik izlīdzinot gada maksājumu sanāk izmaksas uz 1mēn?
Dzīvojamā
Elektroenerģijas vidējais mēneša patēriņš 2016.gadā bija precīzi 1400 kWh jeb 207,62 EUR.
Jāņem vērā, ka:
1) tiek saņemta ikmēneša atlaide kā daudzbērnu ģimenei;
2) tās nav tikai apkures izmaksas, bet viss mājsaimniecības elektrības patēriņš, tai skaitā laistīšanas sistēma u.c.;
3) mājā visas spuldzes ir LED;
4) pastāvīgi darbojas cirkulācijas sūknis 3 dvieļu žāvētājiem, pa vienam katrā vannasistabā;
5) Vismaz viens TV ir ieslēgts ne mazāk kā 12 h katru dienu.
2017.gada 9 mēnešos ik mēnesi vidēji: 1234 kWh jeb 165.86 EUR.
Man paziņam siltumsūkņa vidējais gadā 60€ uz 143m2 dzīvojamās. No tava grūti izvilkt patēriņu. Uzliec drošinātāju skapī skaitītāju tikai uz siltumsūkni, ja vien neesi piejūdzis ķēdē vēl iekārtas.
Es zinu, kurš to veic, kā tam jānotiek un kā tas patiesībā praksē izskatās un/vai notiek. Kā arī pēc savas pieredzes zinu - cik un par ko katram jāmaksā. Grāmatiņu esmu lasījis visai cītīgi. 
Man gan vēljoprojām šķiet, ka dabasgāze ir gana ĒRTS un ļoti pat kompakts risinājums. Pie kam, elektro padeves pārrāvuma gadījumā, to var piešķilt dziesmā ar visai nelielu ģeneratoru, savukārt siltumsūkņa gadījumā - ar parastu ģeneratoriņu nunekādi neizvilkt...
Bet pavisam nopietni uzskatu, ka pats jēdzīgākais variants ir pasīvā māja. Atliek tik saprast - "vates māja" vai gāzbetona māja, ja vien ar siltināta gāzbetona ēku tādu vispār ir iespējams realizēt, proti - zem 15 kwh/m² gadā patēriņu...
Manuprāt tieši ar vati ir ļoti grūti realizēt pasīvo, jo pārāk liela varbūtība uz kļūdām. Karskasniece ar vati vispār ir "visgemoroiskākā būve kāda jebkad ir pastāvējusi. Betonam atkal mīnuss, ka viņš ir auksts. Pārsvarā visi sienas līdzina ar pieskrūvētu reģipsi. Rasas punkts praktiski iekšpusē. Pasīvuma nekāda. Manuprāt ar SIP ir lielākas izredzes.
principā ļoti daudz ikdienā lietojamu lietu "ir nerealizējamas|" dēļ iespējamām materiālu un/vai ražošanas kļūdām.
Ja domā, ka vari nokrist - labāk nemaz necelties kājās.
Par Vates māju - pareiza materiālu pielietošana un skrupuloza būvkonstrukcijas realizācija atbilstoši materiālu ražotāju un konstruktoru prasībām nodrošina to, ko vajag.
Pastāsti kādu tieši rasas punktu veido rīģipsis vai rīģipša skrūves, ja tas viss atrodas telpas iekšpusē un nekur praktiski nesaskaras ar zemo āra temperatūru? Kā arī pasīvajā mājā gaisa rekuperācija un gaisa sausināšana ir MUSTHAVE.
Mājas pamati kā tādi ir baiss dzesētājs. Pavisam cits stāsts, ja to betona grīdu veido uz siltumizolācijas pīrāga un izmanto kā inertu siltummaini - vasarā tas dzesēs grīdu, jo pareizi veidotas jumta pārkares, bet ziemā - saules apspīdēts uzkrās saules siltumu.
Cik man stāstījuši tad siltumsūkņi nav domāti mūsu platuma grādiem,ja atgriezīsies ziemas ar patstāvīgiem -15 tad to īpašnieki būs auzās.
Ja man būtu privātmāja tad apkure būtu malka/akmeņogles vai granulas,apkures sistēma uz pašteci ar ūdens rezervuāru uz kādiem 5000 litriem.
Tie, kas uzlikuši lētos gaiss-ūdens tie būs auzās, bet tie parasti arī kamīnu, jotulu ieliek. Dārgajam galam būs auzas pēc patstāvīga -25. Bet jebkurā gadījumā, viss, kas ir uz elektrību un gāzi prasa arī kā rezervi koksnes apkuri. Vienīgā nianse - vai būvvalde ir atļāvusi tajā teritorijā kurināt ar malku.
Ja tev būtu privātmāja tad uz tevi santehniķis uzvārītos , jo granulu katls ir paredzēts siltuma pacelšanai un uzturēšanai, nevis nodošanai kaut kur akumulēt. Starp citu tā ir bieža parādība, kad uzliek aķus nesiltinātā mājā un uz aķim neparedzēta katla. Gāze, sveces tipa katli, gāzu ģenerācijas, elektrība, granulas nav paredzētas likt ar aķi. Arī mazjaudīgi siltumsūkņi, bet tas ir jau cits stāsts. Ja ar malku/akmeņoglēm kurina, tad nepieciešams ļoti jaudīgs katls. Manuprāt vairāk par 3 tonnām akumulatora neliek. Un tas siltināts jau aizņem mazas istabas platību, kur tu 5 bāzīsi. Vēl jaudīgs katls - 2-3x lielāks par nepieciešamo uz platību. Ideāli, ja var 1m baļķus iestumt. Un tad 6h kurinās, toties 2-3 dienas silta māja, ja vien ir tuvu pasīvās standartiem.
Nav nekādu auzu - vismaz manējā ir iebūvēts elektriskais back-up. Tas ļoti zemās t pabalsta zeme- ūdens procesu. Man ir zviedru Thermia.
Tas, kur ir auzas, ir serviss. Serviss ir ārkārtīgi neprofesionāls un attiecīgi būtiski sadārdzina ekspluatāciju. Ir gadījies, ka problēmas identifikācija ir ievilkusies uz nedēļām / divām izsakot absurdus pieņēmumus, kas nav balstīti nekādos mērijumos. Beigās iedziļinoties rādītājos, problēmu novērsu pats un ieguldīju 0EUR
Resp. siltumsūkņa (zeme-ūdens) gadījumā apkure:
ir kādus 20% lētāka kā gāze (empīriski samērīts un salīdzināts);
jāapkalpo pašam (drusku iedziļinoties, tas nav sarežģīti, jo katls ir augsti tehnoloģisks) kas protams sarežģī dzīvi, bet vienlaicīgi būtiski palētina un paātrina servisu;
katlā nav degšanas procesu, kas būtiski maina ugunsdrošības stāvokli objektā;
siltumsūknis nav paredzēts augstas t radiatoriem - katls nevar izgatavot vairāk par 52C. Resp. jāparedz lielie radiatori @45C vai siltās grīdas
Servisa trūkums gan jādomā drīzumā sasniegs arī gāzes katlus, jo objektu trūkuma dēļ, lielākā daļa speciālistu ir DE/SE.
Pilsētas komunikācijas ir super, ja vien tas ir paceļams finansiāli. Mans gadījums - jāatrod kaut kur ap 10k eur gāzes vada un pilsētas ūdensvada ievilkšanai NĪ. Kaut kā vairāk sliecos izlemt par labu gāzes apkurei.
gunbox
Gāze, sveces tipa katli, gāzu ģenerācijas, elektrība, granulas nav paredzētas likt ar aķi.
....
Par elektrību un aķi . Teoretiski ar nakts tarifu sakurini . Diez cik ieguvums
gunbox
Karskasniece ar vati vispār ir "visgemoroiskākā būve kāda jebkad ir pastāvējusi.
.......
Man iespaids ,ka tagad masveidā karkasnieces . Cik esmu runājis ,neviens nesūdzas
Līdz pagājušajai vasarai visu iepriekšējo dzīves nogriezni dzīvoju privātmājās. Gan ar dīzeļa apkuri, gan malkas, gan gāzes. Manuprāt nekas ērtāk par gāzes apkuri nav. Uzstādīšana relatīvi vienkārša, apkopes tāpat. Desmit lietošanas gadu laikā vienreiz aizgāja pa pieskari kaut kāds temperatūras devējs, pārdesmit eiro vērtībā un vienreiz cirkulācijas sūknītis, kas ar visu maiņu zem simta maksāja. Vienīgais trūkums bija siltais ūdens uz caurteci. Tas reāli čakarēja prātu, noteikti ieteiktu likt boileri un atsevišķu cirkulācijas sūkni tikai krāniem.
Vēl droši vien skatītos arī šajā virzienā: www.elektrum.lv/lv/majai/pakalpojumi/elektrum-vieda-maja/
P.S. Jau vairāk kā gadu dzīvoju dzīvoklī, pagaidām privātmāju atpakaļ negribās. Negribu no darba brīvos brīžus pavadīt pļaujot zāli, rokot dārzu utt, labāk to laiku pavadu ar bērniem viņiem interesantās nodarbēs. Arī loģistika vairs nesagādā problēmas, skola pie mājas, sporta skola un baseins ar kājām sasniedzamā attālumā, stadionu un bērnu laukumu pa logu var redzēt. Zāli pļauj un lapas grābj apsaimniekotājs utt. Ja kādreiz būšu bagāts un varēšu atļauties dārzniekus un namsaimniekus, tad varbūt vēl gribētu privātmāju, bet šobrīd savu izvēli, pārcelties no privātmājas uz dzīvokli, nenožēloju.
Tā jau ir tava izvēle - pļaut/nepļaut zāli, kā pļaut, cik bieži pļaut, rakt dārzu vai nerakt... Cilvēks, kurš ir tik bagāts ka spēj atļauties gāzes apkuri, var arī atļauties pļaušanas traktoriņu, un lai nebūtu nekas cits jādara, audzēt ap māju pliku zālāju, kuru reizi nedēļā nopļaut, pusstundu uz tā traktoriņa pasēžot... ;) Vai arī nopirkt tur to McCulloch pļavējrobotu, ko depo pa štuku tirgo.
+1
man kaut kā pat 2x nedēļā zāli nopļaut nesagādā neizturamas mokas, pat ir patīkami!
Drīzāk besī, ka ne vienmēr laikapstākļi ļauj šo pasākumu ar tādu regularitāti izveikt...
Tās 3 reizes pa gadu sniegu izšķūrēt arī nenāk par ļaunu...
Toties savs zāliens, sava saimniecība, nav jāmīt 4 sienās.
Bet citam nepatiks.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Rēķinos ar vēl vienu tādu rezultatīvu šāvienu sava ekonomiski aktīvā mūža gaitā. Nepieļauju vairs variantu kļūdīties ar vietu (ārkārtīgi būtiski, izrādās), negribētos nožēlot neizdarīto vēlāk...
Gāzes apkure privātmājai
Laikam jau sjeit ir bijusjas diskusijas, bet nu tomeer interesee - gaazes apkure privātmaajai - tipa lielais baltais rezervuaars pie maajas un tad pa vadu liidz gaazes apkures katlam...
Kaa tur ir ar gaazes piegaadi - piegaadaatjiem (piegaade pieRiigaa - 30 km no pilseetas), cik maksaa pati gaaze un aptuveni cik izmaksaatu apkure menesii 150 m2 maajai???