Ceļojums ar bērnu

rey Reģ.: 21.04.2013

Labs vakars

Plānoju tuvāko pāris nedēļu laikā aizbraukt kaut kur atpūsties ar savu meitu. 9 gadi. Vēlams Eiropā vai kaut kur ne pārāk daudz stundu lidojuma attālumā no Rīgas/Kauņas/Viļņas.

5-7 dienas.

Objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ, netiek apsvērti tādi varianti kā Francija, Vācija, Turcija ut utt.

Ideāli būtu pie jūras un siltumā

Ir jau daudz kas izpētīts un noskatīts, bet personīgā pieredze bieži ir tā labākā...

Padalieties pieredzē lūdzu...

 
smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
1 0 Atbildēt

Pazīstams igaunis brauc uz Dienvidāfriku, un brauc cauri Ēģiptei februāra sākumā. Ziņo, ka viss mierīgi, un es sarosos. Skolēnu brīvlaikā brauksim uz Ēģipti. Sen gribējās, jau kopš 4. vai 5. klases, kad mācījos Seno laiku vēsturi. Bet līdz šim nekādi nebiju ar mieru braukt uz turieni lai pieminekļu vietā redzētu tūristu barus.

Sākums ir daudzsološs - čarteru nav. Tas labi, pērkam biļetes caur Maskavu uz kairu. Kairā esam 18. marta 1. minūtē, tieši minūti pēc komandantstundas stāšanās spēkā. Tas nekas, dabūjam sev taksometru uz Gizu, kur rezervēta viesnīca 'ar skatu uz piramīdām'. Ap 2. naktī esam tur, taksists lāgā nezināja, kur viesnīca ir, un komandantstunda nozīmēja, ka apvedceļš ciet, un jābrauc caur neskaitāmām drošības kontroles vietām caur centru.

Jā, pa logu piramīdas redzēt var, tās vēl ir nedaudz izgaismotas, bet ir ietītas dūmakainā smogā.

No rīta mostos agri, mani nomocījuši odi vai kādi citi kukaiņi. Sieva un dēls - tie gan ir labi izgulējušies. Protams, fotografējam piramīdas, ko nu var labi redzēt.

Brokastis nav uz jumta, kā solīts, jo 10 stāvu viesnīcā esam laikam tikai kādi 6 viesi. Ēdam tās lejā, pie foajē. nekas dižs, bet ēst var. Nu ko, tagad uz piramīdām? Nolemjam tomēr pirmkārt doties uz staciju un pirkt vilciena biļetes uz Luksoru. Gizas stacija ir tālāk, kā domājām, un biļešu kases stundas laikā tā arī neatveras. Dodamies uz Ramzesa staciju, kur arī jābūt bagāžas glabātuvei - nav joka lieta visu bagāžu staipīt līdzi.

Metro ir ātrs, tīrs, lēts, un efektīvs. Mums jānokļūst Mubaraka stacijā. Mubaraka vārds gan arābiski, gan latīņu burtiem no pieturu saraksta izdzēsts... Fotografēju to, un sasmaidos ar vietējo puisi, kas manu rīcību saprot.

Ramzesa stacijā remonts, biļete uz guļamvagonu mums rokā, bet bagāžas novietnes remonta dēļ nav! Ar visu somu - laime, ka mums uz trijiem tikai viena 16 kg smaga mugursoma - kuļamies ar taksi uz piramīdām. Kad tiekam tuvāk, sākas cirks, taksists piedāvā vest uz ieeju pie Sfinksas, bet es saku, lai brauc tik taisni uz galveno ieeju. Krustojumos mūs kaismīgi 'oficiālie' darboņi mēģina pārliecināt, ka tā ieeja ir slēgta, un vienīgais veids, kā tikt piramīdās ir sekot viņiem. Pavēlam tomēr taksistam doties tikai taisni.

Pie kasēm lielie laukumi pilnīgi tukši - neviena autobusa! Tas labi, pie biļetēm rindas nav, pērkam tās, un mēģinu sarunāt atstāt somu pie drošības dienesta - bet bezcerīgi. Šie visi cer, ka tāpēc ņemsim ratus, bet mēs drosmīgi ejam kājām.

Nu, piramīdas, protams, lielas, arābi, protams, uzmācīgi, bet nesteidzoties izstaigājot visu lielo teritoriju pārpārēm baudām to senatnes elpu - un daudz jaunākus putekļus un smoga smaciņu, kas labi redzams Kairas virzienā.

Pie mazākās no trim piramīdām nolīgstam kamieļus kas mūs aizved uz pakalniem, no kuriem ir tie jaukākie skati. kaulēšanās sit augstu vilni. Interesanti, cik par to bija jāmaksā citreiz?

Sieva un dēls vēl ielien lielajā piramīdā, es sēžu pie mantām stūrītī, kur vietējie gana zirgus. Pļāpāju ar šiem, kaut gan viņu pļāpas var reducēt uz vienu mērķi - kā atņemt man naudu.

Tautas sarodas padaudz, ir brīvdiena, un vietējie, šķiet, arī izbauda piramīdas bez bālģīmju ordām. Pārīši, ģimenes pikniko piramīdu ēnā, sajūta kā kādā parkā.

Pēc tam gar sfinksu dodamies uz izeju, saule jau iet uz leju, gribas ēst. Vienīgais ēstūzis ar skatu ir KFC, kas arī picērija vienlaikus.

Līdz vilcienam vēl kaudzēm laika, bet arhitektūru utt. baudīt vairs nemaz negribas. Braucam uz Tarhir laukumu, kur Nīlas krastā jābūt kādam parciņam. Tāds arī atrodas, tieši pretī izdedzinātajai valdības mājai. Uz tilta un laukumā jaunieši tirgo Ēģiptes karogus, uzlīmes ar 25. janvāra uzrakstiem, citu revolūcijas - kā viņi to dēvē - atribūtiku. Šur tur armijas mašīnas, automātisti posteņos, bet neviens neiejaucas.

Ejam kājām uz staciju. Pūļi, kas nupat nobalsojuši referendumā, šķiet, mūs aprīs. Dēlam, kam 10 gadi, iestājas mērens kultūršoks, un viņš ir manāmi atvieglots, kad iekārtojamies mūsu kupejās.

Vilcienā lidmašīnas stila vakariņas, un tad jau guļam. Vagons kratās un šūpojās tā, ka šķiet gāzīsies. Protams, tā nenotiek, un sešos no rīta izkāpjam Luksorā.

Veiksmīgi izvairāmies no taksistu pūļa, jo paredzam palikt viesnīciņā tepat centrā, un kājojam to meklēt. Pēc īsas anabāzes ar tempļa un sfinksu alejas aplūkošanu pa gabalu, izejam pie Nīlas, kur līdz zobiem apbruņoti karavīri sargā Luksoras muzeju. Laikam jau joki tievi - arī pie piramīdām redzējām bruņu mašīnas, un, cik dzirdēts, šis tas ir arī aplaupīts un nozagts šinī juku laikā.

Tā nu atrodam viesnīcu, dabūjam numuru jau 7. no rīta, ejam dušā, un tad uz Templi, kas ir turpat pāri skvēram. Vecs, liels, un svarīgs tas stāv modernas pilsētas vidū, un tempļa vidū mazu stūrīti aizņem arī mošeja. Templis tukšs, un varam tā varenību izbaudīt vai vieni paši. Pārsvarā to darām no ēnas pozīcijām, jo palicis neciešami karsts.

Pavadām Luksorā divas dienas, apskatot tempļus un kapenes, strīdoties ar pārdevējiem un blēžiem par cenām jebkam, ko gribam nopirkt. Par spīti tūrisma visvarenajai klātbūtnei Luksora ir arī ļoti dzīvelīga pilsēta vietējiem. Tiem gan tūrisma visvarenība nemaz neiet pie sirds, jo viss pilsētas centrs ir izrakņāts, pašvaldība cenšas atjaunot pirms 3000 gadiem bijušo Sfinksu ceļu no Luksoras uz Karnakas tempļiem, kā dēļ daudzas ēkas un pat viesn\icas ir nojauktas, un pilsētu šķērso izrakumu bedre.Klīstam pa ielām bez mērķa, kamēr piekūstam, un saprotam, ka dēlam nemaz šis arābu burkšķis pie sirds neiet. Viņš tik prašņā, kad būsim pie jūras.

No rīta dodamies uz autoostu, kas ir 15 km no centra – pārvietota prom no tempļa. Pēc nelielas stīvēšanās esam autobusā, kas mūs aizved uz Safaga, no turienes ar starppilsētu taksi dodamies uz El Kuseir pilsētiņu, kas ir labi tālu no Hurgadas betona džungļiem.

Kuseirā apmetamies mazā viesnīcā (pēc lielo kūrortviesnīcu mērogiem) jūras krastā. Ģēvelē nežēlīgs vējš, un nav arī ļoti silts.

Pilsētiņa maza, turpat pa pludmali ejamā attālumā, ar 15. gs cietoksni, mazu ostu, tirgu, un dažiem jūras restorāniņiem. Kad vējš paliek mazāks, peldamies, drusku nirstam, klīstam pa pilsētiņu, un vienkārši garlaikojamies piecas dienas.

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
0 0 Atbildēt

Izklausās apetītelīgi.

Bet - uz Ēģipti, Turciju, Franciju un Vāciju es pagaidām savu ģimeni nevestu un viss. Saucam to, kā gribam. Varbūt intuīcija, bet pasaulē ir vēl neskaitāmas vietas (burvīgas!), kas jāapskata, un kur to var izdarīt bez stresa, mierīgākā gaisotnē.

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
0 0 Atbildēt

Ja zinātu, kur krist, paliktu apakšā spilventiņu.

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
1 0 Atbildēt

Esam ar 7 gadus veco meitu braukuši ar auto uz Horvātiju.

Super

Vienīgi auto bija minivens ar ērtībām.

Bet tā kā ceļojuma laikā gāzi pildījām 25 reizes, bija iespēju arī bieži izlocīt kājas. Ar bērnu ir būtiski ik pa laikam stāties, lai neapnīk. Auto spēlējām domāšanas spēles, arī brauciena laikā. Dienā neiesaku vairāk par 600 km, kaut arī pirmās dienas eiforijā tikām līdz Krakovai.

Maršruts interesants. Katrā valstī skatījām ko īpaši piemērotu bērnam. Piemēram, Austrijā Vīnes zoo, Slovēnijā - Postojnska klosteris ar klints iekšējo pasauli, Polijā Krakova ar superīgo vecpilsētu un netālu Veļičkas sāls raktuves vairāku simti metru pazemē utt. Horvātijā - Plitvices ezeri jāredz noteikti.

Tad feina pilsētiņa Rovinj. Visur kolosāla atmosfēra un skati Piekraste - vispār fantastika.

Starp citu, Horvātijā savu peldēšanas sezonu atklājām pašās septembra beigās!

nomiks Reģ.: 30.10.2002
0 0 Atbildēt

Tikko ar 3 bērniem (10, 8 un 2,5 gadi) bijām 8 dienas Spānijā, Costa Brava, netālu no Barselonas. Lieliska vieta atpūtai. Ir gan ūdens atrakciju parks netālu, gan 2 h braucienā arī milzīgs atrakciju parks.

Pirms 5 gadiem bijām ar auto aizbraukuši uz Rimini (Itālija). Bijām superīgā atrakciju parkā Mirabilandia. Iekabina Disnejlendai pilnīgi noteikti. Tur ir ko darīt 2 dienas. Arī biļetes ir paredzētas tieši divām dienām. Papildus bijām uz Sanmarino, tieši notika viens Moto GP posms. Bet tas meitenei laikam diez cik inčīgi nav. Jūra blakus, saule karsta!

rey Reģ.: 21.04.2013
0 0 Atbildēt

Nice

Pagājušo gadu bijām Barselonā. Tiešām labs variants gan ar bērniem, gan pieaugušajiem.

Itālija ir viens no variantiem, ko apsveru.

Paldies

aansis Reģ.: 23.11.2012
0 0 Atbildēt

Ja negrib uz Rietumeiropu, tad pie jūras atliek Bulgārija vai Horvātija. Abās ir būts ar bērniem. Abās labi. Par braukšanas ilgumu - viss atkarīgs no bērniem - aprīlī braucām slēpot Alpos ar diviem (6 un 4) bērniem, kas varonīgi izturēja visus 2000 km ar nedaudz pauzēm abos virzienos ar VW Caravelle.

Nav būts, bet kādreiz gribas arī tepat netālu - uz Sopotu Polijā. Tomēr tur laikam dienvidu karstumu nesagaidīt...

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
0 0 Atbildēt

Sopota ir stūķis. Poļi tur brauc kā traki paši un līdz ar to vietas pludmalē nav vispār sezonā. Un jā, tur ir viņu viltīgā metode, ka no rīta jāiet būvēt sava sēta un aizsist vieta. Citādi vispār nekas nespīd.

rey Reģ.: 21.04.2013
0 0 Atbildēt

Bulgārijas un Horvātijas piekrastes tiek aktīvi pētītas šobrīd.

Varbūt vari padalīties ar plusiem/mīnusiem tajā galā?

aansis Reģ.: 23.11.2012
1 0 Atbildēt

Vienīgais, ko varu izdomāt - Horvātija ir klinšaināka, līdz ar to ar mazāk pludmalēm bet skaistāku dabu. Pēc sajūtām - Horvātija vairāk velk atgriezties atkal. Cilvēki abās ļoti viesmīlīgi, abās atrodamas gan skaisti sakoptas un iekārtotas, gan pamestas vai neskartas vietas. Tā kā jau sen esmu pārgājis uz individuālu ceļošanu un patstāvīgu ložņāšanu ārpus ierastajām tūristu vietām, grūti komentēt, kā šajās valstīs ir ar kaut kādiem organizētiem servisiem.

Mans ieteikums - palasi tūrisma ceļvežus un izdomā, kur ir vairāk vietas, ko gribi apskatīt. Manuprāt Horvātijā to ir vairāk, bet pirmajai reizei pietiekami abās un gaumes ir dažādas - kādam patīk klīst no baznīcas uz baznīcu, citam pa neskarto dabu un man no visa pa druskai Valstis ir ļoti dažādas, bet abās tikai pozitīva pieredze, bez jebkādiem starpgadījumiem.

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
0 0 Atbildēt

Augustā lidosim ar avio uz Bulgāriju - Burgas apkaimē ir "Sunny coast" ar varenām pludmalēm un Melno jūru.

LIdosim pirmo reizi visi četri - mēs ar sievu un ar mazo dēlēnu (4 mēn.) ar visiem ratiņiem un 9 gadīgo meitu. 2,5h lidojums.

Visai lētas izmaksas visam tur uz vietas.

Galvenais kritērijs - mainīt vidi, svaigs gaiss

aansis Reģ.: 23.11.2012
0 0 Atbildēt

Sunny coast ir varens krievu all-inclusive stūķis. Toties apkārtnē ir iespējams sameklēt arī "neapdzīvotas" pludmales, kur pamatā brauc tikai vietējie, bet vietas daudz.

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
0 0 Atbildēt

Varbūt. Tikai mani tas maz biedē.

Ne jau pludmale būs pats galvenais tur.

Mēs taču ar pavisam mazo.

P.S. Būs, us RUS lēdijām ko paskatīties

AnK Reģ.: 06.10.2014
0 0 Atbildēt

Silti varu ieteikt arī Melnkalnes piekrasti - mazliet mazāk tūristīgi un ievērojami lētāk, nekā Horvātija (vismaz ja salīdzina Dubrovnik ar stundu tālāk esošo Melnkalni - Igalo&Herceg Novi), tur arī Boka Kotor apkārtne ļoti skaista ar daudz vietām, ko redzēt.

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
0 0 Atbildēt

Arī gribētu uz turieni kaut kad aizbraukt (bet ar auto)

Fantastiski dabas skati tajā valstī.

seller Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Arī ir vēlme doties uz to pusi, bet drusku tālāk, uz Korfu (ar auto), tad tur salas vidū apmesties, un mierīgi apskatīt to, un pa juru padzīvoties. Ir būts ar auto Islandē un Korsikā, galamērķim jābūt salai varbūt kādu gadu izdosies.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti