Pēc Norvēģijā redzētā šķiet, ka kemperu skaitu pamatā nosaka aizspriedumi. NO ir ļoti daudz vāciešu, kas kemperī ir atveduši pilnīgi visu. NO tak viss "ļoti dārgs". Nu un tad tā milzu kaste, kas pārkrauta ar pārtiku un pat ūdeni, tur mokās pa kalnu ceļiem, jo ir bānim paredzēts 2l motors, a kastē ir pilnīgi viss. Pat ūdens 2 nedēļām. NO gan drīkst stāvēt praktiski jebkur. Bet to var darīt arī ar telti. Rezultātā tas klucis ir vieni vienīgi izdevumi: milzīgs patēriņš, nespēj sasniegt virkni vietu, milzīgi maksājumi jebkurā maksas vietā (prāmis, maksas ceļi).

Domāju, ka uz LV tie vāči arī ved ūdeni, jo "tajā Krievijā tak viss ir indīgs".

Attiecīgi kemperošana IMO ir aizspriedumu bāzēta čakarēšanās, ne ceļošana.

Bradypus: "Pieņemu, ka kādam šitāda ņemšanās ap tualeti liekas vienkāršāka un patīkamāka, nekā reģistrēšanās process viesnīcā "

Vai Tu savā mājā/dzīvoklī savu tualeti nekad nesatīri? Vai Tu algo sulaiņu baru, kas tavā vietā to tīra un mazgā? Kas par dīvainiem aizspriedumiem, vai tualetes fobiju! Nu jā .... īrētā kemperī tas varētu būt nepatīkami Vai arī - tādas bailes no kempera tualetes, jo nekad, neko ar to neesi darījis? Kempera tualetes padarīšanās viss ir labi pārdomāts un vienkāršs. Tad jau - kapēc nerunā par loga šķidruma ieliešanu kemperī? Tas ir daudz sarežģītāk, par tualetes kasetes izliešanu.Lai ielietu logu šķidrumu, ir jāsameklē trekteris

Ak jēee, 120L ir maz? Man savulaik pirmajā uzbūvētajā 136m2 privātmājā (!) boileris bija 100L, un nekad nebija par maz. Toreiz dzīvojām 3 cilvēki mājā.

Ar 50 litru bāku var mierīgi nomazgāties 4 cilvēki. Nomazgāties, nevis mērcēties un tvaicēties.

Vidējā statistika ir apmēram šāda - ja ar kemperi brauc divatā, tad kempingā iebraukt vēlams ne retāk kā vienu reizi 5 dienās. Vairāku iemeslu dēļ:

1) izliet tualeti. Protams, gadās jau pa ceļam arī vietas, kur to legāli var izdarīt, neiebraucot kempingā. Piemēram, bieži Francijā, arī Norvēģijā.

2) Mums ūdens bāka, liekas, 110 litri. Līdzi 1-2 plastmasas 10 litrīgās kanniņas. Ja neslinko un iziet pavingrot uz benzīntankiem pēc ūdens pauzēs starp braukšanām, divatā ar šiem 110l var izvilkt 5 dienas. Bieži arī pie autobāņu tualetēm ārā ir ūdens krāns, ko var izmantot.

Nepiekrītu tiem kemperistiem, ka "nekādas kanniņas, tikai šļauka un čupa ar visādiem, universālajiem uzgaļiem"!!! Tas ir galīgi gadām! Ja ūdens krāns ir benzīntanka tualetē, nevilks, taču, savu šļauku cauri visam veikalam!

3) Trešais iemesls - netīrā ūdens bākas izliešana. Ārpus LV nav kā Latvijā, krūmos neiebrauksi un pa kluso neizliesi. Protams, ir arī ārpus kempingiem pie autobāņu benzīntankiem kempera netīrā ūdens izliešanas vietas. Bet tas vairāk Norvēģijā un Francijā. Ek, nesanāk laika uztasīt elektrisku vārstu, lai netīro ūdeni varētu izliet, nospiežot pogu uz paneļa braucot. Tad varētu mierīgi liet ārā lietus laikā vai baucot tumsā

4) Ceturtais iemesls iebraukt kempingā- bezmaksas vai lēts WIFI. Šobrīd šis iemesls vairs nav aktuāls, izņemot tikai Serbiju, Maķedoniju, u.c., kur joprojām ir mežonīgas cenas.

kasinsh79: "...kalnu pārejas ieskaitot. Likās baigi gaumīgi"

kasinsh79, paldies Tev

Šis vēl ir OK, bet tā braukšana un idiotiskā svara pārvadāšana nav OK.

Komplekts sanāk kautkāds Kamaza izmēra kemperis uz 2viem, jo skūteri kautkur jāiebāž. Man liktos nesaprātīgs risinājums un neērts ļoti.

Nu jā - man nekad nesanāk pat mēnesi izbrīvēt.

Šs tāds vācu pensoru piegājiens, kas LV nerullē īpaši. Pamatā tāpēc, ka izmaksas šādam pasākumam lielas. Darba cilvēkiem 1-2 mēneši nespīd.

Kemperī ir duša un dirstuve. Var, protams, izmantot tālbraucēju dušas fūru stāvlaukumos.

Es nemaz nepirktu kravas busu lai pārbūvētu, ja gribētu tā ceļot. Pietiek jebkurš auto, kuram izņemas krēsli ( lieli suv, mikroautobusi vai mpv) . Ieklāji matraci + prīmusu, ledusskapi un ūdens krājumus.

Ar kemperi nobrauksi mazāk, piekusīsi vairāk.... Tā ka var gadīties, ka dārgāks hotelis ir lielāks ieguvums kā pazaudēts atvaļinājuma daļa.

Un ad-hoc hoteļa cenu novērtēšanai ļoti palīdz sākotnēja bookinga piedāvājumu izpēte. Nekad nav gadījies nespēt atrast ad-hoc hoteli lētāk kā bookingā. Vienīgais ja vietu vajag 4+ cilvēkiem.

To kemperi nevienam nevajag. Nelikvīds. Līdzīgi ir ar specifiskām medicīniskām iekārtām. Resp. banka atskās no aizdevumiem ar nelikvīdu ķīlu.

1) Jā, Vācijā kemperus pērk pensionāri, jo tad ir laiks ceļot, bērni izaudzināti un pietiekoši sakrātā nauda, jo pensijas lielas. Kas pērk Lietuvā - uzdevu šo jautājumu viņu kemperu dīlerim. Atbilde - Lietuvā pērk jauni, enerģiski cilvēki, ar lieliem ienākumiem, nevis pensionāri. (Bet Latvijā nepērk neviens, jo paniskas bailes no tualetes tīrīšanas).

2) Kemperus nepērk, lai ceļotu lētāk !!!!!!!!!!!! Izmetiet no galvas šo mītu! Kemperus pērk, jo šādi ceļot ir forši!

3) Par kemperi nav jāmaksā papildus apdrošināšana, bet kā jebkuram autiņam - OCTA, kasko, ceļa nodoklis.

4) Par masas ceļiem maksā visi autiņi;

5) Par prāmi - maksā visi;

6) Nevajag pirkt kemperi, kas nevelk virs 100km/h. Nu jā - īres kemperi- tie ir paši lētākie un paši vārgākie Labi jau, ja pašiem nav jāstumj

.... un vēl par to, kas pērk kemperus:

Kemperus parasti pērk pāri ar ilgstošām un stabilām savstarpējām attiecībām, tādi, kas savā starpā sen ir "pierīvējušies" un nav savstarpējo attiecību problēmu. Jo, kā gan citādi! 1) Naudas summa liela. 2) Šādiem pāriem nesagādā problēmas ilgstoša kopā atrašanās relatīvi šaurās telpās.

Savukārt kemperus izīrē parasti spontāni kopā savākušās kompānijas, kuras ceļojuma rezultātā tā sakašķējas, ka turpmāk vairs viens otru nekad negrib redzēt

Nu sīkie šķiet ir krietni elastīgāki par pieaugušajiem. Vienīgais troubls ir bijis': izbraucot uz bāņa pēc pirmajiem 5 km "Gribu čurāt". Viss pārējais sīčiem iet vienkāršāk kā pieaugušajiem.

Manā skatījumā kemperu kultūru kā tādu rada MANĀ SKATĪJUMĀ!!!!! pilnīgi neattaisnotā viesnīcu standartu mānija. Resp. dzīvot "savā", "kā vienmēr", "vācu standarta" kemperī cilvēkus dzen tā pati mānija, kas Āfrikā liek meklēt vācu standarta viesnīcu....

Bet Āfrika nav Vācija. Kāpēc jāmeklē Vācija Āfrikā? Āfrikas kolorīts ir arī viesnīcā. Kāpēc to jāzaudē?

Un tas pats par kemperiem - braucot ar kemperi tiek pazaudēta būtiska daļa lokālkolorīta. Un pazaudēta daļa braukšanas burvības. Un neiteresantās vietās jāuzturas ilgi.

Savukārt ja it nieze meklēt Āfrikā Vāciju, kemperis ir priekšrocība. Bet tad ir jautājums vai maz ir jēga no Vācijas braukt prom. Dzīvo tur un dzīvo. Ar kemperi nekas jau nemainās.

Njā un kartēs uzskatāmi redzams kāpēc šāda pieeja nav īpaši jēdzīga: tas motorolleris tiek vadāts par pāris kārtām vairāk kā viņš kādu vadā. Domāju, ka izķinķētais resurss mierīgi pietiktu lai noīrētu rolleri katrā vietā, kur gribas pabraukāties.

Pieliec vēl kādu portugāļu valodu tam video.

Tāpēc, ka latvieši, atšķirībā no krieviem, lietuviešiem, igauņiem, baltkrieviem, poļiem, u.t.t., neceļo ar kemperiem, bet sēž mājās, pukst, par visu sūdzās un gudri citus pamāca! Filmiņā par Grieķiju krievu teksts tāpēc, kāpēc mēnesi pēc mūsu Grieķijas apceļojuma superīgajā Delfi kempingā Grieķijā un Meteorā, pēc mums tur ieradās nevis kemperis no LV, bet paziņas no krievijas. Vai Tu esi redzējis kaut kur Latvijā, kaut kādā interneta saitā kaut vismazāko interesi pa kemperceļojumiem? Tādu nav nekur! Un interesanti, kāpēc Ganību dambī izčabēja veikals, kur pārdod inventāru kemperceļotājiem? Jo nav pircēju!

Vai vari paskaidrot, kāpēc "starptautiskajā" kemperceļotāju tusiņā pirms gada Minskā bija 150 kemperi no Polijas, 130 no Igaunijas, 100 no Lietuvas, bet tikai 2 no LV?

Kāpēc katru gadu kemperceļojumu sezonas atklāšanas un nobeiguma pasākumus jābrauc svinēt nevis kādā Latvijas kempingā, bet pie draugiem uz Lietuvu?!

Ar ko lai latviešu valodā runā par kemperceļojumiem?!!!!!!!!!!!!