Atvaino, bet Tu lasi, ko es rakstu?

Kā jau minēju ir PILNĪGI skaidrs, ka nākotnē ir plāns pārcelties kaut, kur tālāk no Rīgas, vai uz mazpilsētu, drīzāk pie mazpilsētas. Man gan gribētos kaut, kur pie ezera, ik pa laikam papētu sludinājumus un arī māsai noteikts uzdevums, ziņot man par katru pārdošanā esošo zemesgabalu pie ezera, sliktākajā gadījumā jau ar visu apbūvi.

Kā jau teicu tuvākos trīs gadus to viss ticamāks neizdosies realizēt!

Kāda apčakarēšana? Ja godīgi es NEKAD pat nebiju par to aizdomājies, paldies par info, tagad tiešām jūtos, kā nelietis

Par altenatīvam, lūdzu alternatīvas studījā!

P.s.

Par māsu. Tas ir nevis bizness, bet normāls darbs viņai.

Dažus postu augstāk te bija runa par to, ka lielie nobraukumi taču ir nepieņemami, jastrādā blakus mājvietai, bērneim jāmācās blakus mājvietai, un braukt aŗi nedrīkst nekur, nedod dievs nobrauksi 20k+ gadā...

Tu neatbildēji godīgi.

Par mūsdienu jauniešiem, macībām un ģimenes dzīvi. Tomēr vari droši neatbildēt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Tu esi no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka tikai viņu dzīves veids ir tas pareizais, un protams Tev patīk arī piepušķot šo to, kā piemēram - "senīlie veči".

Cik noprotu, tad vecvecāki un vecāki Tev vairs nav jāapciemo?

Un tas, ka Tu nebrauc uz laukiem, jo Tev nepatīk ir Tavs viedoklis, un tas nekādīgi nenorāda uz neveiksmīgu, vai nesaplānotu dzīvi. Man piemēram ir svarīgi palīdzēt un apciemot vecākus, vecvecākus. Un man NAV žēl šī laika, lai arī cik tas būtu dārgs.

Piedevām arī bērniem patīk un ja ir labs laiks aizbraucam pie ezera, vai ziemā uz Gaiziņu.

Arī mēs braucam ar velo, taču es uzskatu, ka interesantāk ir pabraukāt, pa kādu vietu kur nav būts, nevis visu laiku grozīties pa mājas rajonu, un tad gribi vai negribi ir kaut, kur jābrauc. Man jau liekas, ja visu pareizi saplāno tad ir interesanti arī pavadīt laiku ceļā, jo var spēlēt kādu vārdu spēli, vai parunāt ar sievu par dažādām lietām, kamēr bērni guļ. Protams braucot tiek patērēts daudz laika, bet pagaidām citu variantu, kā efektīvi pārvietoties pa Latviju NAV. Uz to pašu copi, braucu uz dažādām ūdens tilpnēm ar savu laivu, jo man tā patīk. Braucu un jā gatavojos copei, agrs rīts kafija mūzika labas sajūtas

Ja nevēlies nekur braukt, vai Tev nepatīk to darīt, tad sēdi mājās, un pārstāj runāt muļķības, par to cik veiksmīga, vai neveiksmīga dzīve kādam ir, jo cilvēku intereses atšķiras.

Un šīs divas lietas aizņem lielu daļu no mūsu dzīves. Turklāt lielākoties tie nav tikai 3-4 gadi. Man piemēram tie bija teju 8 gadi. Turklāt mazpilsētā es darbu šajā jomā neatrastu, it īpaši ņemot vērā to, ka jomā kurā darbojos nepieciešama pieredze. Ar to, ka pabeidz augstskolu pēc 6 gadiem nepietiek.

Tieši šī iemsla dēļ nesaprotu, kā šeit dažiem nav kauna teikt, ka nobraukums virs 20 vai cik nu tur km gadā ir neveiksmīga, nesaplānota dzīve. Man māsa ir nekustamā īpašuma vērtētāja un brokeris. Protams viņai jābrauc uz šiem īpašumiem, dažādas tikšanās utt., un arī viņa daudz braukā pa Latviju. Ko tad jūs ieteiktu darīt, strādāt par kasieri blakus veikalā? Veljovairāk, ja patīk pašreizējā nodarbošanās.

Kas tā par tādu jocīgu tendenci - neiedziļināties lietas būtibā, ka tik kaut, ko "izspļaut" uz ātro.

P.s.

Arī man ļoti patīk mazpilsētas, ja godīgi esam pat apsvēruši tādu variantu pārcelties uz dzīvi mazpilsētā, bet tuvāko 3 gadu laikā to viss drīzāk neizdosies realizēt.

Tā jau domāju, ka neko prātīgu nespēsi atbildēt.

Kāda iesildīšanas iešanu uz veikalu, tu vel nesaprati, ka ne es to veselības dēļ daru, bet tādēl, ka man patīk un nejau iet no veikala ar iepirkuma maisiem, vel jovairāk ņemot vērā to, ka parasti cenšos iepirkties uz nedēlu, vai 1/2 nedēļas.

Nekādus uzbraucienus es pirmais neizteicu un par "senīliem" vecīšiem Tu pats tagad sāki runāt. Nesaprotu, kas tur slikts, kad pasaku "cilvēki gados", nu mēs visi novecojam, Tev kauns no tā? Un ja pavisam godīgi, tad tā taču arī ir, vaitad ne? Cik bieži Tu brauc uz kādu citu pilsētu un/vai pasākumiem? Es braucu katru nedēļas nogali.Piemēram uz laukiem un atpakaļ ~300km + vel kādi ~80km, jo tad vecmamma jaaizved uz veikalu, kāds paziņa jaapciemo utt. Tātad braucot TIKAI uz laukiem gadā es nobraucu NE mazāk kā 8k km. Bieži braucam pie draugiem, kas dzīvo citās pilsētās un rīko kādu sanākšanu, principā vairs neatceros nedēļas nogali, kad mēs nebūtu kaut, kur braukuši, kā ziemā tā vasarā. (Nu labi ir protams, arī reizes kad nebraucam, nekur kopā, bet tik un tā mājas nesēžam). Tavai zināšanai arī bērniem skola ir gandrīz pa ceļam uz manām ikdienas gaitām. No rītiem bērnus vedu es, vakarā pakaļ bērniem pa ceļam no saviem treniņiem brauc sieva. Es tikmēr dodos uz zāli.

Vidēji darba dienā es nobraucu ap 40km, tas tā ĻOTI aptuveni, jo ir dienas kad nobraucu vairāk un kad nobraucu mazāk. Ir reizes, kad braucu uz citu Latvijas galu, bet tas ir ļoti reti un ne obligāti. Turklāt to laiku, kuru pavadu automašinā uztveru pozitīvi. Automašina ir liela un ērta, vienmēr klausos mūziku, domāju par savām lietām utt. Skaidrs, ka parvietošanās kādā mazā nekomfortablā auto varētu būt nogurdinoša, jo esmu to visu izbaudijis, esmu strādājis par sagādnieku studiju gados utt., bet tas ir cits stāsts.

Katrā ziņā darba vajadzībām gadā nobraucu ~ 10k, braucot uz laukiem ~8k, Dažādos izbraucienos pa Latviju ~8-10k protams nekad neesmu precīzi veicis uzskaitis, kur un cik daudz nobraucu, vienkārši pēc CSDD datiem ir vidēji tie 30k+ km. Sievai ~ 12k-18k nu tā pavisam aptuveni.

Tā, kā nomierinies un iztiksim bez personīgiem apvainojumiem, kuri iespējams balstīti uz novecojušiem stereotipiem. Vel jo vairāk tādēļ, ka nespēj apgalvot pretējo. Turklāt NEKAD neesmu apgalvojis, ka nav tādu cilvēku, kuri nobrauc mazāk par 30, 20, vai 10k, vienkārši manā paziņu lokā un tas ir vecuma kategorijā ~ 27- 37 gadi nobrauc virs 20, 30k.

Tas viss pārējais vairāk bija domāts lietotājam "msh", kurš uzskata, ka visu var vienkārši nokārtot mazpilsētā.

1) Cik Tev gadu "eidi" un ar, ko Tu nodarbojies?

2) Ar, ko nodarbojas Tavs ar velosipēdu braucošais draugs?

3) Uz veikalu ar kājām? 6km iet ar kājam uz veikalu, man nav ne laika ne vēlmes to darīt, tas ir pilnīgi muļķīgi.

4) Uz zāli eju tādēļ, ka daru to jau kopš bērnības, tā ir mana sirdslieta un mana ikdienas meditācija, ja Tev ar to ir problēmas, tā ir tava darīšana, ja ir pavisam liela vēlme vari atbraukt uz zāli patrenēsimies kopā un paskatīsimies kurš šeit ir "mīkstpēdiņš". Godīgi sakot Tavs "uzbrauciens" vien norāda uz tavu aprobežoto domāšanu. Turklāt zāles ir tuvāk pie mājām, es dodos uz konkrēto zāli tikai tādēļ, ka man patīk tā atmosfēra. Un tādēl esmu gatavs maksāt, vairāk ar savu laiku un naudu.

5) Man ir 29 gadi un esmu AVK daļas inženieris, teorētiski varu strādāt kaut, no ezera krasta, man nepieciešams dators un internets. Pašlaik gan esmu autoruzraugs un būvdarbu vadītājs vairākos objektos, tādēļ nevaru atļauties "nebūt uz vietas". Sievai vel palicis viens gads studījām arhitektūrā, turklāt pašlaik viņa strādā no mājām. Māju pierīgā iegādājos vairāk finansiālu apstākļu dēļ no pazīstama cilvēka, un nākotnē viennozīmīgi ir vēlme to pārdot. Bet mēs ļoti labi apzinamies, ka bērniem tik un tā būs jātiek uz skolu, tādēļ tas viss nav tik vienkārši, lai arī finansiāli varam atļauties iegādāties zmesgabalu lauku apvidū un uzbūvēt savu māju (kas arī tiks īzstenots), bet ne tuvāko 3 gadu laikā.

6) Kas attiecas uz visiem tiem, kuri iedomājas, ka var vienkārši dzīvot mazpilsētā un, lai bērni dodas uz skolu tur - Kāda ir jūsu izglītība? Un kad to esiet ieguvuši? Jūsuprāt visu iespējams iegūt mazpilsētā? Kur jūs paši esiet mācijušies un pilveidojuši sevi, un vai tiešām variet likt roku uz sirds un teikt - " Jā savā dzīvē esmu apmierinājis savas ambīcījas un realizējis savus sapņus" ?

Un, vai Jums tiešām liekas, ka pei mūsdienu situācijās, tāda, kā tā ir ir pašlaik Latvijā jauniem cilvēkiem ir tik vienkāŗsi ņemt un dzīvot mazpilsēta, vai laukos izglitoties pašiem, izglītot bērnus pelnīt tā, lai ar ģimeni regulāri varētu doties apskatīt citas zemes, nedomāt par kaut, kādiem auto remontiem un tamlīdzīgām lietām. Un to visu izdarīt neizmantojot auto? Vai kāds maz ir aizdomājies pat, to kā cilvēki kļust par ārstiem, inženieriem un citiem speciālistiem? Varbūt sāksim ar to, ka katrs uzraksta ar, ko pats nodarbojas, pirms sauc kādu par "mīkstpēdiņu" un saka, ka viņa dzīve ir neveiksme?

Es arī labprāt dzīvotu mazpilsētā, kur vis ir rokas stiepiena attālumā(nosacīti), starpcitu man ir lauku māja Madonas novadā(mantojums), un man tur patīk. Bet būsim reāli, augstskola un darbs Rīgā, sievu satiku Rīgā un viņai situācija tāda pati, kā man. Veidojām ģimeni, mācījāmies un nejau tikai, lai bērniem nodrošinātu labāku nākotni, bet arī tādēļ, ka mums kā indivīdiem ir savas ambīcījas un sapņi, kurus vēlamies realizēt un teikšu atklāti - viss norīt pēc plāna.

Tu laikam nesaprati jautājumu, tajā paša laikā daļēji sanāca tomēr atbildēt, un tas ir tas, ko es jau iepriekš uzrakstīju.

Pārsvarā nobraukums zem 20k ir cilvēkiem gados un tādiem, kuriem bērni jau ir lieli, vai ir stipri ierobežotas finanses.

Tad varbūt uzraksti lūdzu pilnvērtīgu komentāru?

Kas ir šie cilvēki, kāda vecuma kategorijā. Ar, vai bez bērniem, vai tas ir vienīgais auto, kur viņi dzīvo. Varbūt nobraukums daļēji ir atkarīgs no finansiālā stāvokļa?

Jebkurā gadījumā priekš tik mazas valsts, kā Latvijas 20k+ nav liels nobraukums. Bet varbūt kļudos, jo grūti izsecināt, kas un kā, ja neviens konkrēti neko nepasaka, tik uzraksta es braucu 5k es 8k utt.

Ja plānots ar auto brautk vel ilgi - obligāti maini, jo jāmaina ir pat tad, ja muļķa ražotājs to nav ierakstījis savā "lietošanas manuālī"

Jebkurai pārnesumkārbai, arī variatoram ir ventilācija, tā nav hermetiski noslēgta vide, un tā tiek pakļauta temperatūru svārstībām, ļoģiski, ka lai arī cik laba būtu sintētika - tā nolietojas.

Eļļu pārnesumkārbā neiesaku mainīt tikai tad, ja tas nav darīts ļoti sen, eļļa jau ir ir melna aun paŗnesumkārba joprojām strādā.

Ja eļļa tiks nomainīta šādai pārnesumkārbai, pastāv iespējas, ka radīsies problēmas.

Man jau vairāk šķiet, ka tie mazie nobraukumi vairāk ir cilvēkiem gados, vai tiem, kam bērni jau ir lieli.

Jo no mana paziņu loka nav neviena, aks brauktu mazāk par 20k gādā, un nevienam tas nešķiet daudz.

Es gadā nobraucu ap 30k

Strādāju Rīgā(dažkārt strādāju no mājām), mājas atrodas pierīgā, praktiski Rīgā. Braucu uz darbu, sporta zāle, cope, veikali, šādas tādas darīšanas. Bŗivdienās uz laukiem, vai uz kādu pasākumu, vienmēr tiek kaut, kur braukts.

Atceros, kādreiz, kad nebija bērnu studentu laikos, tā pat nobraucu savus 20 - 25k gadā. Tusiņi citās pilsētās kaut, kur ar draugiem brauc, no Rīgas uz laukiem utt.

Labi, ja dživo mazpilsētā, laukos, kur visu laiku darbs pa māju un neatliek laika izklaidei, vai ja vienkārši sēdi mājās un nav nekādu hobiju un darbs ir vienā vietā aizbrauc un sēdi, tad varbūt ir tie mazie nobraukumi, laikam jau cilvēki viss vairāk uzturas sev līdzīgo sabiedrībā, tā'dle arī nezinu nevienu tādu zem 20k gada nobraukumu, a vispār nē čoma tēvs 4. gados ar jaunu Mokku nobraucis 11k, tas tāds vienīgasi piemērs, kurš nāk atmiņā.