25. decembra pēcpusdienā man piezvanīja draugs. Viņa transportam tikko kā izlidoja ventilis. Labi, ka uz Jūrmalas šosejas un labi, ka Statoilā pie pagrieziena uz Lidostu, bet ne tik labi, ka vakarā un slikti, ka svētkos, citādi gan jau ka viņš pats tiktu galā bez manis.
Jau pēc minūtes biju zirgā un devos glābt draugu. Startēju no Jūrmalas, pārpratuma dēļ pabraucu garām pareizajam DUSam un dabūju mest auto bāņa cienīgu līkumu atpakaļ caur Babīti, lai atkal atgrieztos pareizajā Statoilā. Notikuma vietā gaidīja trīs nosaluši ceļinieki. Pirms izsaukt palīdzību draugs jau bija paguvis salauzt un turpat uz vietas arī iegādāties jaunu dankrotu un atslēgu, lai noņemtu bojāto riteni un konstatētu, ka ilgstoši līdzi vadātais rezerves ritenis neder. Nebija iespējams uzlikt, jo ass diametri atšķīrās.Draugs bija cerējis, ka es ieradīšos ar tādu pašu auto, kā viņam un varēs izmantot manu rezerves riteni, bet nezināja, ka jau kādu laiku esmu nomainījis auto, tādēļ arī mans rezerves ritenis nederēja. Rīcības plāns bojāto riteni nogādāt uz tuvāko remontdarbnīcu. Ar manu auto aizbraucām līdz tuvākajiem servisiem, bet visi bija slēgti. Uzzvanīju uz izziņu dienestu, kur operatore atbildēja, ka citu servisu darba laiki nav zināmi, ja gribam, varam paši apzvanīt visus Rīgas auto servisus. Nolēmām braukt uz manu garāžu, kas atrodas Jurmalā un atrast riteni tur. Pa ceļam apzvanījām vairākus draugus, no kuriem retais spēja pateikt ko vairāk kā Priecīgus Ziemassvētkus! Savācām no garāžas riteni un atvedām uz notikuma vietu. Ātri secinājām, ka arī atvestais ritenis tomēr neder.
Mans varonīgais draugs nolēma palikt pie sava auto un tālāk problēmas risināt vienatnē, bet man palūdza aizvest uz mājām viņa pasažierus, kuri burzījās DUSā jau kādas četras stundas. Izlaidu pirmo pasažieri uz Čaka ielas un saņēmu zvanu no drauga, ka esot atradies diennakts riepu serviss uz Valmieras ielas pie TREST DUSa. Kopā ar atlikušo pasažieru, kurš patiesībā ir mans labs draugs, jeb vēl pareizāk sakot draudzene, devāmies pārbaudīt vai šajā vēlajā svētku stundā tur tiešām ir kāda dzīvība. Par laimi diennakts serviss bija onlainā. Tagad radās dilemma vai vest saucamo pasažieru uz mājām uz Čiekurkalnu vai arī atstāt viņu centrā vai arī kopā doties atpakaļ pēc bojātās riepas. Braucām kopā atpakaļ uz nelaimīgo DUSu.
Braucot no Rīgas atkal būtu jāmet līkums caur Babīti, jo savādāk iebraukt pie Lidostas pagriezienā esošā Statoilā nav iespējams, vismaz tajā brīdi man tā likās, tādēļ sarunāju ka draugs paripina bojāto riteni Rīgas virzienā līdz Lidostas tiltam, tādējādi es varēju apgriezties pretējā braukšanas virzienā izmantojot tiltu uz Lidostu. Diennakts riepu servisā bojāto riteni ātri saremontēja un mēs devāmies to likt lietā. Atpakaļ ceļā draudzīgā svētku atmosfērā mēs sākām analizēt piedzīvoto un secinājām, ka visu varēja izdarīt daudz ātrāk un optimālāk. Pirmkārt, mēs ar draugu pa velti dzināmies uz Jūrmalu. Otrkārt, mēs lieki braucām uz centru divas reizes. Izdomājām daudzus variantus kā vajadzēja rīkoties. Iespējams, ka vispareizāk būtu bijis mani nemaz nesaukt un ņemt taksi un kopā ar pasažieriem un bojāto riteni doties uz centrā esošo riepu servisu?
Varbūt neslikts, tomēr dārgs variants ir izsaukt auto evakuatoru vai kaut ko SOS vai LAMB līdzīgu? Varbūt vienkārši vajadzēja pasēdēt un padomāt pirms darīt? Lai nu kā, es tīri neslikti pavadīju laiku kopā ar draugiem un tagad jūtos apmierināts, jo esmu izdarījis vismaz vienu labu darbu šogad. Visiem novēlu nākošajā gadā paveikt tikpat vai vairāk!
Ar labākajiem novēlējumiem,
VMAXER
Iauto lasītājs, rakstītājs un komentētājs
Pilnīgi bezjēdzīgs raksts... Var redzēt, ka autoram reāli garlaicīgi divas nedēļas mājās sēdēt... TG/AM