Lasītāju pieredze par saviem auto

Šo aprakstu varētu saukt arī par rekviēmu vai nekrolōgu. Pēc 2 gadu un 3 mēnešu kalpošanas autiņš tika iznīcināts brīdī, kad to vismazāk varēja gaidīt- noparkotā veidā. Ņemot vērā, ka šo to jau esmu teicis komentos pie iepriekšējā Thali’jas apraksta, nedaudz atkārtošos, par dažām lietām laika gaitā pieredze viedoklī ir ieviesusi korekcijas.
Stāsts sākas 2005. gada maijā, kad kantorī tika paziņots- tev būs braukt ar Renault Thalia. Reno? Nu labi! Thalia? Kas tā tāda?
Pēc neilgas parakņāšanās tīklā, sajūsma par potenciālo braucamrīku biš’ noplaka: Thalia- galēji lētais gals, kas tiek likts Turcijā, paredzēts Austrumeiropas tirgum (R- eiropā to netirgo), ES valstīs pazīstams, kā Tālija, bet NVS ar Symbol’a nosaukumu.
Pirmā tikšanās radīja dalītas emōcijas. Vislabāk to raksturo autiņa ārējais dizains: no priekšpuses diezgan līdzīgs Renault Clio (uz kura bāzes arī ir radīts), varētu teikt- diezgan glīts. Toties paskats no sāniem ir diezgan jancīgs!
Sēžamies iekšā! Nu jā, salōns izskatās lēti, viena plastmasa. Arī salōna gabarīti liek vēlēties ko plašāku. Bet, VAU! Par šito ciparu šitāda pakete! Kondicionieris, elektriski logi (priekšā), elektriski spoguļi ar visu apsildi!
Sākam braukt! Pirmais, kas rada zināmu diskomfortu ir sliktā apkārtnes pārredzamība- uz priekšu traucē masīvie veidojumi starp priekšējo stiklu un durvīm, uz aizmuguri, uz aizmuguri vispār paveras šķirba, kuras plašumu atzinīgi novērtētu tikai dzotā sēdošs ložmetējnieks. Otra lieta- autiņš ir pašaurs, augsts un ar mīkstām atsperēm. Kopsummā tas rada interesantas sajūtas ejot pagriezienos. Pat ar nelielu ātrumu veicot 90 grādu līkumu, sākumā ir sajūta, ka autiņš metīs kūleni. Bet uzsveru- šī sajūta ir tikai sākumā! Cilvēks pie visa pierod, un vēlāk ir interesanti pavērot blakussēdētāja sejas izteiksmi un izmisīgo iekrampēšanos rokturī, ejot kārtējā pagriezienā. Trešais- sēdēšana ir kā laktā. Nu apmēram, kā iekš Renault Megane Scenic. Bet arī tas drīzāk ir pluss, pie kura ir jāpierod.
Bojāejas brīdī, nobraukti bija 53K, izietas 2 tehniskās, 2 apkopes, ņemta dalība 3,5 aksidentos.
Tehniskās apskates: pirmā izieta pa nullēm, otrajā konstatēta neliela atšķirība pakaļējās bremzēs (1- nieks) un nācās pieregulēt lampu (2- nieks, kurš tika likvidēts uz vietas). Tomēr jāatzīmē, ka no 4 kantora Thali’jām, divām pirmajā apskatē tika konstatētas problēmas ar aizmugurējām bremzēm, kas tika novērtētas ar 2- nieku.
Apkopes: Pēc idejas vajadzēja būt trijām, - pirmā apkope ieteicama uz 10K, bet uz to neaizbraucu. Apkopes, salīdzinot ar citiem braucamajiem cenu kategōrijā „līdz 20K eiru” ne tuvu nav tā lētākā. Bet toties tikai ik pa 20K, kas gala rezultātā vairāk vai mazāk izlīdzinās.
Aksidenti: 3,5 tāpēc, ka pirmo šaizi īsti nevar ņemt par pilnu- Alfas stāvvietā Audis griežoties ārā no vietas, novilka pa priekšējo spārnu rata rajonā. Rezultātā Audim izspiests pagrieziena rādītājs, bet Reņa priekšējam spārnam švīkas manāmas tikai ar palielināmo stiklu. Kā tā? Vēl viena pozitīva lieta- priekšējie spārni Thalia’i ir no plastmasas! Otrais ČēPē sanāca krustojumā, kur nācās piebremzēt un pakaļā ielika MiGal’s. Bravo, Thalia! Tikai neliels krāsas zudums (ap 1,5 cm kvadrātā) uz pakaļējā pampera, toties Galants var meklēt jaunu kapotu, resti un lampas! Trešā šaize sanāca nopietnāka- ar ~60Kmh gandrīz taisnā lenķī uz borta. Pamatīgi cietis priekšējais tilts un pāris disku (viena puse trāpīja uz invalīdu uzbrauktuves). Neskatoties uz pamatīgajiem bojājumiem, pēc viena rata nomaiņas (pārsista riepa), pārvietoties varēja! Servī remonta tāmi uzzīmēja virs 1,3K latos, bet pēc konsultācijām ar apdrošinātājiem (paldies „Baltai”, par operatīvo darbu), tāmes vērtība nokritās līdz Ls 1260. Un te nu viens akmens „EuroAuto” dārziņā!
Situācija visai kuriōza: Aptuveni 1,8K Km pēc augšminētā tilta remonta, braucot pa lauku ceļu, es saprotu, ka kkas velkas pa zemi! Zem priekšējiem amortiem, Thalijai nāk tādi vairodziņi, kuru nosaukumu un patieso funkcionālo nozīmi nezin pat servisa veči. Tad lūk, šitie joki turas uz 4 skrūvēm, no kurām 3 bija laukā, bet 4. bija lielākoties ārā. Novērtējis, ka tiešus draudus šīs detaļas neesamība nerada, iemetu bagāžniekā un braucu uz servi. Izrādījās, ka arī otrā pusē tas vairogs bija gatavs atstāt uzticēto vietu. Nu večiem vienkārši bija aizmirsies riktīgi pieskrūvēt!
Nu un pēdējā negadījuma rezultātā, tika saārdīta visa pēcpuse, autiņš kļuvis par ~30 cm īsāks un remonts tika atzīts par „saimnieciski nepamatotu”. Bet! Neskatoties uz pamatīgo uzšāvienu, salōns nav deformējies ne par centimetru!
Uzticamība un kvalitāte: Nav neviena iemesla sūdzēties par uzticamību! Par kvalitāti, jāpiemin uz 24K gaudot sākušo gultni. Servisā mēģināja ieskaidrot, ka grope gultnī radusies iebraucot bedrē. Man ir pamatotas aizdomas, ka problēma tomēr bija gultņa kvalitātē, jo, bez gropes, kas radīja gaudošanu, bija redzamas vēl citas, mazākas rieviņas, kurām cauri spīdēja misiņš.
Braukšana: Pirmkārt klīrenss! Neskatoties, ka autiņš izskatās augsts, klīrenss nav nekāds lielais! Plus mīksta amortizācija, padara nobraukšanu no borta par ekstrēmu- apakša atsitas pret bortakmeni. Bet, tā kā abās pusēs ir „sliedes”, tad nekādu reālu skādi tas nedara. Bet vispār, amortizācija ir ok braucot pa LV bedrainajiem ceļiem! Toties uz šosejas braucot jau ar 130, sajūtas ir neomulīgas pat uz Jūrmalenes. Aerodinamika un amortizācija brāzmainā sānvējā braukšanu pa šoseju padara ekstrēmu arī pie 100 Kmh.
Jauda: autiņam ir 1,4 benzīna motōrītis, kura jauda 1 cilvim ar neieslēgtu kondi pilsētā ir ok. Uz šosejas, un vēl jo vairāk, ar pasažieriem, ar jaudu ir stipri par īsu un uz 80 braucošs GAZ’iks var sabojāt omu visai dienai. Šādā situācijā nepalīdzēs arī mešana 3. robā. Bet lai izkustētos no vietas, jaudas pietiek arī ar salīdzinoši nelieliem apgriezieniem arī piekrāmētā gadījumā. Var teikt, motōra performance ir pinīgs pretstats Peugeot 1,4 benzīnniekam, kuram ir jāber virsū lai izkustētos, toties ātrumā problēmu ir mazāk.
Degvielas patēriņš- laikam visgrūtāk komentējamais lielums. Man līdz ~20K ēda ap 9 l. Pēcāk- tā ap 7,6 jauktā ciklā (pilsēta- Rīga). Toties pārējās kantora Thalia’s ēd vidēji 9,8 vasarā! Iepriekšējais aprakstītājs minēja 6,5, kas arī nav neticami! Pie tam braukšanas stils te spēlē minimāli. Acīmredzot, regulējuma jautājums.
Svars un tā sadalījums- lauvas tiesa no nelielā svara nāk uz priekšējo tiltu. Tas arī ietekmē braukšanas īpatnības, galvenokārt gan pa lauku ceļiem. Nego: pavieglā pakaļa līkumos mētājas, bet es to atrisināju iemetot bagāžniekā lieku riepu. Sīkums, bet palīdzēja! Pozitīvi svara sadalījums spēlē braucot pa smiltīm- nav problēmu tikt cauri smilšu bunkuram pat ar standarta vasaras riepām (plikas 3 garenrievas). Nav problēmu arī izvilkt cauri slapjai pļavai!
Sēdēšana- draņķīga! Pēc 300 Km nobraukšanas mugurkauls protestē! Pēc 50K- vadītāja sēdeklis jau ir ieguvis „formu”. Un tas pie maniem 70Kg! Toties aizmugurē sēdēt nav problēmu, ja vien priekšā nesēž 2- metrīgs objekts. Problēmas ir ja garāku gabalu aizmugurē ir jāpārcieš trijām persōnām.
Salons. Izteiktas grabēšanas nebija, bet, ja kas bija, tad to dzirdēt nevarēja, jo skaņas izolācijas vairāk nav nekā ir. Pirmajā sezōnā tika novērota sasodīta salōna svīšana, iestājoties minimālam mitrumam. Taču, Thalijā ir kondicionieris, un tā nav liela problēma. Uz goda ir arī pečka- -35 grādos Taškentu var sarīkot nepilnās 5 minūtēs! Pie „jaunības” problēmām vēl var pieminēt sajūga izslīdēšanu pirmajos 10K.
Par -35 runājot, ar lekšanu nav problēmu! Vienīgi mitrā laikā pagriež biš ilgāk, bet pielec allaž ar pirmo piegājienu!
Kārba: Varēja būt precīzāka! Ātri pārslēdzoties uz 2. robu sinhronizatori netiek galā ar savu uzdevumu un otrā roba vietā ir nepatīkams plarkšķis. Otra lieta- robu attiecība. Ikdienā braucot, 4. ātrumu neizmantoju, jo attiecība starp 3. & 4. ir neliela, bet starp 4/5 vispār formāla. Toties pie 100 Kmh jau ir virs 3KRpm un prasās 6. pārnesumu. Reāli- 5. vajadzētu pabīdīt tālāk.
Vēl pie ekspluatācijas: Neticami ietilpīgs bagāžnieks! 540 litri! Toties no sēdekļu nolaišanas maz jēgas- virsbūves konstrukcija paver tikai šauru spraugu uz salōnu. Nav pārdomāta bagāžnieka vāka konstrukcija un forma- var būt problemātiski ievietot kastē pat bērnu ratiņus. Toties bagāžniekā atrodama nevis „žilete” bet pilnvērtīgs rezerves rats!
Vēl daži kaitinoši sīkumi: Nenovācama antena uz jumta- automātiskās mazgātavas atkrīt. Stikla tīrāmo šķidruma bāka ir vienkārši kretīniskā vietā. Virs durvīm nav renes un lietus laikā logu nav ieteicams atvērt pat mazā spraugā. Pelnutrauks novietots aiz ātrumkloķa, kas padara to mazfunkcionālu, kaut gan, par pārējiem ergonōmikas jautājumiem būtu grēks sūdzēties! Arī man aukstumā bija problēmas ar Bbākas vāciņa vaļā dabūšanu.
Pēdējā laikā parādījās kkāds gļuks- dažkārt motōrs patvaļīgi uzņēma ~4KRpm. Risinājums- asi uzšaut pa gāzes pedāli. Tā kā šī izpausme bija reta, tad risināta tā netika. Nu jā, vēl reakcija uz gāzes uzdošanu varēja būt fiksāka, bet nav jau Alfa!
REZUMĒ:
+Uzticama
+Kvalitatīva
+El. pakojums!!!
+Vienkārša
+Izturīga
+Viegla un sabalansēta
- Pārskatāmība
- Lētums un tā sekas
- Bagāžnieka pieejamība
- Kārba (funkcionalitāte, ne kvalitāte!)
- Vadītāja sēdeklis
Atzīmes:
Gaita: 3
Rāviens: 3
Jauda: 4
Uzticamība: 10
Kvalitāte: 9
Komforts: 5 (6- skaņas izolācija)
Izmaksas: 5
Videsspēja*: 7
Dizains: 5 (Ext:3 Int:6 Ergo:8)

PS. Kā kantora autiņš braukšanai pa pilsētu- bezmaz ideāls, kā privātais laikam tomēr garām!

*Videsspēja: Piemērotība dažādām vidēm; t. i. lauki, pilsēta, šoseja, lauku ceļš, bezceļš utt.

Renault Laguna 1995, 2,2d hetčbeks. Auto iegādājos 2006 . gada vasarā. Jūlijā, ja nemaldos. Pats atdzinu no Vācijas. Tāka tagad esmu (par laimi ) pārdevis to , varu pastāstit sīkāk : D. Tātad... pērkot bija līdzi servisa grāmatiņa, pēc papīriem viens saimnieks. Vizuāli pievilcīgs, salons ērts, tiešām daudz vietas salonā. Gaitas īpašības: mīksts, stabils arī pie liela ātruma. Degvielas patēriņš pats mazākais, kas bija braucot no Vācijas ap 90km/h bija 4,5 litri, domāju ka labs rādītajs. pilsēta gan ap 7 litri aizgāja. Jauda... braucot pie 120-140km/h ir ok... tikai līdz tam bija jātiek... jūtams turbīnas trūkums. Sākas problēmas kad no rītiem piešķīlu auto( leca ideāli, šajā ziema nebija nekādu problēmu ari lielāja salā) bija tāda nelaba skaņa... tad tā progresēja it īpaši kad sāku braukt... Sanāca tā ka bija jabrauc atkal uz Vāciju, un vienīgais auto bija Renault... tad arī nelielā klabēšana pārvērtās ļoti lielā, braucot uz, salīdzinōši jaunā, Polijas autobāņa. Nebija iespējas veikt remontu un ta ari aizbraucu ar grabošu motoru uz DE un pēc tam ari tiku uz LV. Motors tika izārdīts... rezultāta tika nomainīts sasprādzis virzulis, kurš bija ari ķīlējis(motors netika pārkarsēts), pēc smaga un neērta remonta, par ko jāpateicas franču mehāniķiem, motors atkāl bija lietojams, taču atkal parādījas neliela klaboņa... kā jau minēju raksta sākuma .. auto tika pārdots.
Kopsumā varu teikt, ka nekad vairāk neiegādāšos šādu auto, kaut vai tikai dēļ motora. Var jau būt, ka man nepaveicās.
+mazs patēriņs
+ērts, plašs salons
+labs dizains( subjektīvi vērtējot)
+labas gaitas īpašības
+salonā nekas negrabēja( ko nevar teikt pa motoru : ) )

- Ražots Francījā
- slikts motors(vismaz mana gadījumā)
- motoru remontēt ir ļoti neērti
- ļoti grūti pardot

p. s Paredzu, ka varbūt man vienam tā nepaveicās ar motoru, lai gan paziņas Volvo s40 ar 1,9td Renault motoru ari sāka grabēt, jo , piemēram, kā jau minēju pieleca ideāli sala laikā un maz tērēja degvielu. Uztveriet manu rakstu, ka aprakstu par manu konkrēto auto nevis visu Renault ''nolikšanu''.

ir pagājis zināms laiks, kopš rullēju ar Renault Laguna.

sākšu visu diezgan loģiskā secībā.

jau pirms kāda laika tika nonākts pie secinājuma, ka rīgā bez sava auto nu nekādi, arī darba vietā /kas pie reizes ir arī mana mācību iestāde/, it kā man bija pieejams renault megane un ford focus, bet nu par katru km ir atskaites un piedevām, auto tiek dalīti uz vairākiem...

nosacījumi sava auto meklējumos bija lietošanas izmaksas, pirkuma cena /sākotnēji līdz 3500euro/, ietilpība, arī izskatam bija sava nozīme un tad jau arī pārējie faktori.

lai kā arī dievinātu lielos amerikāņu kuģus, sapratu, ka degvielas patēriņš dara savu. Pirkt chrysler neon arī gluži negribējās. Kā nākošās alternatīvas tika aplūkotas audi c4, bet cik nu apskatījos, šajā cenu kategorijā visi bija pamatīgi ne nobraukti, vizuālais - saloni piecūkoti, nodiluši, ok, vienīgais kādēļ bija varbūt vērts pirkt, bija audi resurss, kas tomēr ir pietiekams un komforts.

BMW.... Jaaaa.... vari braukt kā vēlies, bet BMW slava paliek BMW slava... lai gan neko sliktu nevaru teikt.... Pirmais auto sencim arī bija BMW e28... labas atmiņas... labprāt kādreiz arī tādu labā stāvoklī paņemtu... kā 7dienas auto.

No japāņiem - Honda Accord... izbraucu - man likās pārāk maz vietas... citus kaut kā nemaz neskatījos...

Volvo - par 3500 naudiņām tikai 850 sanāca... varbūt nākošais auto būs tieši no volvo saimes...

Vēl aplūkoju arī Saab - gan 9000, gan 900... arī patīk...

Kas vēl paliek - opel!? Nu šeit Omega bija padomā.... Liels, ērts auto... bet nu arī nē...

nu kā nu sanāca, kā nē, bet tika iegādāts Renault Laguna...

pieticīgs 1.8 dzinējs, nulles komplektācija, toties perfektā vizuālā stāvoklī... motoru vispār nevar dzirdēt... pirkām ar sencīti pie daudz maz zināma, kurš cītīgi apgalvoja, ka auto ir bijis lietots vācijā autoplacī lai pievestu detaļas... nu lai jau būtu... servja grāmatiņa arī bija...160 000 km...

nopirku ar vasaras riepām, nu tad arī dzenot uz mājām izspiedu 160, tas tā, lai no senča neatpaliktu... tas tā...

otrā dienā uzliku ziemenes, pagaidu mūziku, lai vismaz kkas skan... un ripinājos uz rīgu...

pirmajā dienā protams ir kārtīgi jāpavizinās, tāpēc paveicās, ka TAS notika tikai km no manas mītnes vietas, nevis ceļā no drauga Jūrmalā. TAS ir zobsiksna... Nākamais atklājums - nav velkamā āķa un nav kur aizmest arī... tika stumta ar rokām... sīkumi...

pēc 3 dienām auto tika uz laukiem transportēts remontam, jo rīgas servji laikam nedaudz uzskata sevi par gudrākiem un labākiem.... Man laukos remonts maksāja 50ls /zobsiksna, ruļļi, eļļa, filtrs, ģeneratora siksna, jo par darbu nauda praktiski netika ņemta/, bet rīgā cenas svārstījās amplitūdā - 500-1500ls...

kopumā jau gandrīz 2 mēnešu laikā būs nobraukti 2000km, pagaidām sūdzību nelādu lielo nav...

plusi:
1) apetīte (5,5-6l pa šoseju, pilsētā kādi 8-9l);
2) dizains (smuks jau nu ir, izskatās jaunāka nekā ir);
3) ietilpība - bagāžnieka var pietiekami daudz ko sastūķēt un arī aizmugurē 3 vidusmēra studenti jūtas ērti;
4) nav zagļu iecienīts.

mīnusiņi:
1) sīkumi, kas čakarē prātu - elektronika, kas atsakās pa laikam aukstumā vai mitrumā;
2) ātrumkārba - nav pārāk elastīga;
3) sajūgs - laikam prasās maiņa;
4) gaismas - miglā zem katras kritikas;
5) augsta temperatūra - aizdomas par termostata atvadām;

nu kopumā - nav jau jauns auto, bet nu pērkot lietotu auto ir laimes spēle - kā ies un vai ies!

tiklīdz būs iespēja - labāk kādu jaunu ford focus, opel vai pat korejieti, jo vismaz garantijas laikā nav uztraukumu.... vecums, kad gribējās bembi /dajebkādu/ ir cauri

Tad nu tā- mašīna nav mana personīgā, bet gan taksoparka, būtībā esmu vienīgais viņas lietotājs, saņēmu 2006 gada sākumā ar 800km nobraukumu : ) izlaista 2005. gada pašās beigās. Tā kā pagājis jau gandrīz gads, nolēmu padalīties iespaidos, kad nobraukts jau 140 000 km : )) domāju, ka tas ir pietiekoši daudz, lai varētu tīri objektīvi spriest par auto!

Sākšu ar komplektāciju:
Aprīkota itin labi- visi elektriskie logi, spoguļi, miglenieki, kondicionieris, cd/radio ar vadību pie stūres, borta kompjūters, imobilaizrs utt.. nu, mani pilnībā apmierina komplektācija- nekā netrūkst : ) Patīk, ka ir manuālā ātrumkārba, personīgi es neciešu automātus, ja vien tas nav BMW SGS, vai VW DSG izpildījums : ) Ir elkoņbalsts, kas garākiem braucieniem ļoti noder, arī glāžu turētāji un aizmugurē arī ir elkoņbalsts ar iespēju atvērt glāžu turētājus : ) varbūt kādam var likties mīnuss, tas ka ir auduma salons, bet man pret to nav nekādu iebildumu, tas ir tumšs un nekādu riebuma sajūtu nerada. Liels pluss arī ir, ka normāla izmēra rezerves ritenis bagāžas nodalījumā, jo tie remonta komplekti utt mani galīgi nerda pārliecību (vēlāk biju patieis priecīgs, ka man ir rezerves ritenis) : ) Vēl varētu vairāk stūres regulēšans iespējas būt, jo esmu gara auguma cilvēks un bieži lēkājot iekšā un ārā tas labi noderētu! gandrīz aizmirsu- audio sistēmas skaļruņi manuprāt ir ļoti labi, šādam it kā necilam markas pārstāvim varētu likties, ka vispār pīkstuļi sabāzti, bet nē, 6 skaļruņi skan pat ļoti labi un arī zemās frekvences skaņas izpilda ļoti patīkami : )

Bet nu par galveno: iespaidi lietojot šo auto!
Braukšana ar šo auto sagādā tikai prieku- 110zs motors šito dzen ļoti labi, nekādu problēmu pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu : ) uzrāviens labs, labi manevrēt, laba pārredzamība, atpakaļ skata spoguļi ērti novietoti un arī vadītāja sēdekli var labi pielāgot, vienīgais ar to stūri tā... 5pārnesumu ātrumkārba strādā... nu tā, varēja būt klusāka, ar tādiem klakšķiem, bet tā jau ir normāla : ) nu, varētu būt mazliet mazāk jūtīgi pedāļi, īpaši sajūgs, jo reizēm uzsākot braukt, steidzoties, gadījās, ka noslāpu, jo, lai neizspolētu, neuzdevu pietiekami daudz gāzes : ( arī atpakaļ gaitā ir nedaudz jāpiešaujas braukt. katrā gadījumā, auto man likās ļoti sportisks un uz jūrmalas šosejas ieskrējos, ka pat taxi zīme, no vēja aizlidoja, par kuru dabūju samaksāt 30Ls : ) pie kaut kādiem 13 000 tika veikta pirmā apkope- servisā mašīna pabija 2 dienas, cik maksāja- nezinu, jo kā jau teicu, tā ir parka mašīna, bet nu padarīts viss bija lieliski- mašīna ripoja vēl labāk kā tiko paņemta, vismaz man tā likās, tā ka, tiem kas te raksta pēc 4000km nobraukšanas- nevar tik īsā laikā spriest par auto : ) 20 000- pirmā avārija- mašīnai tika saduazīts priekšējais spārns un labās priekšējās durvis- 5 dienas servisā un viss kā jaunai : ) tā kā vainīgs bija otrs vadītājs, man tas maksāja vien pasēdēt uz 2001 gada e320 mersedesa: maksāja tādā ziņā, ka daudzi mazāk naudīgi klienti nemaz nebalso mersi, jo domā, ka tur baigi skaitītāji salkiti : ( tā nu dabūjis atpakaļ savu megāni, traucos tālāk, pie nobrautkiem 50 000 (apmēram jūlija mēnesis jau) bija veiktas tikai obligātās apkopes, mainītas riepas un spuldzītes. neliels defekts salonā- tie "coolīgie" gaisa atsvaidzinātāji, pie ventilācijas lūkām liekamie, sagāzās un izlija- rezultātā nedaudz nogāja pelēkais krāsojums no paneļa : ))
pirmais nopietnais defekts bija apmēram pēc 57 000 km, nojūdzās starteris- defekts tika meklēts gana ilgi un arī mašīna pastumdīta, lai iedarbinātu : ( jo redz, kaut kas ar elektrību, kā vēlāk izrādījās, tur pie START pogas kaut kāda vaina bija, kas tad kā salabota, vairs arī nerāda brīnumus : )
60 000- otra nopietnā avārija, atkal ne manas vainas dēļ, bet nu ko darīt- samīcīja aizmuguri : ( 2ned dabūju braukāt ar mazlietotu Renault Scenic ar tādu pašu motoru un ātrumkārbu, nobraukums aptuveno 25 000km. it kā jau tas pats megane vien ir, bet tomēr nav un to es varētu aprakstīt nākošajā rakstā.
saņēmu no servisa- atkal mašīna kā jauna : ) nekādu izmaiņu vadībā.
sākas rudens un lieti- automašīanai uzradās problēmas : (
1. svīst ciet logi, ventilācija īsti labi netiek galā ar šo problēmu, grozi kā gribi, bet logi ir nosvīduši, īpaši sānu logi un spoguļos notiekošo reizēm bija pagrūti saskatīt. vasarā kondicionieris strādāja nevainojami- ledusskapi varēja uztaisīt, bet rudenī viss, prieki galā.
2. logu tīrītāji arī haltūrē- pie 2x ātruma tīra labi, bet lielas malas atstāj nenovāktas : ( tas reizēm traucē braukt.
kā plusus var minēt ar dubļiem nenošķiesto aizmugurējo stiklu, kas hečbekiem vienmēr ir notriepts un tad jālūr caur mazu logu tīrītāja izkasītu actiņu : ) problēmas nesagādāja arī lielās peļķes- automašīnas klīrenss ir pietiekoši liels, lai bez problēmām varētu izbaukt dziļāku peļķi.

80 000 auto tikai vēl reiz nedaudz apdauzīts- nolauzts spogulis un nedaus saskrāpēta- arī šo servisa centrā ļoti ātri novērsa un auto izksatās kā jauns.

visbeidzot, braukšana ziemā! atkal priecājos par mašinas augstumu- grūti iedomāties, ka ar viņu varētu kaut kur iesēsties tā pamatīgi, vismaz līdz šim visur esmu varējis izbraukt, pat pa tiko uzsnigušu sniegu, kur vēl nav bijis tīrītājs un esmu pirmais, kas taisa sliedes. mašīna iet stabili un īpaši neraustās, ietur trajektoriju! salonu var ātri piesildīt- bet aiz vien svīst ciet logi, tiko iekāpjot, bet tagad, kad silda salonu, ātri pāriet : ) rudenī bija, kā bija : ) ar bremzēm arī nav problēmu.

bet nu par to, kā auto izskatās pēc 140 000: tātad sākšu ar nobraukuma pēdām salonā- sēdekļu tekstūra vairs tikpat kā vietām nav redzama, tāda gluda, melna, spīdīga : ) stūres matētais pārklājums nogāja apmēram pēc 100 000, pašreiz ir uzlikta dekoratīva uzlika. tas pats bija arī ar ātrumpārslēgu- ciparņi palika tadi sekli un kloķa gals tāds gluds- tika nomainīts ar visu dekoratīvo dermantīnu, kas bija palicis tāds nošņurcis. protams, to jau varēja nedarīt, it kā nav mana mašīna, bet man pašam labāk patīk, ja salons izskatās labi : ) vēl pie salona var minēt rokas bremzes pogas dekoratīvo uzliku- tā nolidoja jau pasen, nepiefiksēju kad tieši, bet vairs viņas tur nav : ) mazliet grab plastmasas paneļi, īpaši braucot pa bruģi, sākumā negrabēeja nekas! priekšējais panelis un kokpits vienmēr izskatās netīrs, nekādi nevar dabūt tādu mirdzumu, kā jaunam : ) salona gaišie griesti tādi netīri izskatās, kaut arī neviens ar rokām viņus nav baigi tur grāpstījis : )
no tehniskiem nobraukuma radītiem defektiem var minēt ātrumkārbas nu jau nedaduz izļurkāto sviru, mazliet arī pasliktinājusies stūres iekārtas darbība, bremzes arī prasa ieguldijumus, protams, vēl visādi ieguldījumi zem motora pārsega, kuros es īpaši neiedziļinos- maksāju tikai savu maksu par auto nomu un viss!

kopējie iespaidi pēc visiem šiem kilometriem.
Auto, lai arī fraņču, man patīk. Motors strādā klusi, nav zaudējis savas gaitas īpašības, vienīgi, nedaudz ēdelīgs- apmēram 9-10l uz 100km : ( mazss pagrieziena rādiuss, pilsētā ļoti noder, ērts salons- arī aizmugurē ir daudz vietas , pats esmu sēdējis un jūtos labi, nezinu, kā būtu 100km garā braucinā, bet ir ok, vadītāja sēdeklī no vietas esmu nobraucis 500km un nejutos īpaši slikti, noguris vairāk no uzmanības uz ceļu. par servisu varu teikt tikai to labāko- nekādu pretenziju, vienmēr viss tika ātri izdarīts un kvalitatīvi, cik zinu, maksas arī nebija dikti lielas. šo auto arī nebaidos kaut kur atstāt, jo cik esmu interesējies- šos nezog : )vienīgi čigāni dekoratīvos kalpakus aiznesa : )

tagad, kad esmu nolēmis mainīt mašinu, jau sāku domāt par jauna, nevis mazlietota auto iegādi, jo pārliecinājos, ka ar garntiju ir daudz vieglāk dzīvot, nekā visu laiku skraidīt un meklēt detaļas pa šrotiem! pats gan skatos vairāk uz Citroen C4 VTS, bet nu tas vēl līdz galam jāizlemj. šo te varu rekomendēt jebkuram, kam zīmols ir otrajā plānā, bet svarīgāka ir izturība, izmaksu lētums, servisa kvalitāte un protams- apziņa, ka Tev ir jauns nevis nojāts autiņš (ko nu jau vars par manējo nevarētu teikt) : )

PS
nav mans raksts baigi tehniskais, jo es īpaši ar dzelžiem neauzraujos, bet varbūt kādam noderēs ;)

uz renaultiem skatījos caur pirkstiem bet nolēmu noriiskēt dzelzis vien ir. protams visiem kam pasaki ka nopircis esi reni nu tā smīkņā. labi sūds ar naudu un visiem frančiempastāstīsu savu viedokli. sāksim ar zobsiksnu maiņu lēti nebūs trīs ruļļi pa 30 ls plus siksna 17 rupji kopā 100 ls. darbs 30 ls. detaļas dabūt var nav problēmu. jā dzinējs ir divlitrīgais ar gāzi man ļoti patīk tā gāzes būšana liekas lēti braukt ja pats nēesi licis. pārejot no mazdas 323 sedana jūtos kā limuzīnā pilns ar visādām ekstrām , kas mazdā pat nebija izņemot stūres pastiprinātāju. īsāk sakor renis man patīk redzēsim tālāk . kā jau pieņemts plusi un mīnusi
+komforts klusums salonā, audiosistēmas širmis , salons nav lēts, nekas negrab, klimatkontrole, izskatās labi priekš šī gada - mazs pakaļējais stikls , mazi spoguļi, pēc maza auto pasmagi,

Tākā braukāju ar 19, biju apradis ar RENI un neko citu negribu. Tā nejauši Leišos meklējot paziņam autiņu, noprku sev šo sportisko autiņu. Sarkana, ar spoileri, lūku, 16" diskiem, mūziju un gāzi (ar gāzi jau braukāju 7 gadus, ideāli), vienīgi 1.6 dvēselīte, nedaudz pietrūkst tā spēka, bet tākā man daudz jābrauc, ietaupu uz degvielas kvantitāti.
151000 km rādītājs, bet tam jau neticu, vizuāli apbakstīts. Iegūldīju ap 100Ls detaļās un tagad braucu mierīgs.
Tehniski no 19 daudz neatšķiras. Šiem mazajiem motoriņiem vājā vieta ir kārba (JB1), tās nemīl agresīvu braukšanu. Es jau vienu nobeidzu - diferis pa pieskari aizgāja.
Tākā manam ir 16" ir arī sēdinātās atsperes un ripenes 205/45 un 205/50 tas ir nepatīkami ciets uz mūsu nelīdzenajiem ceļeim, bet stabils uz ideāla asfalta. : )

Nu ko ir pienācis laika arī ielikt mazu aprakstiņu par savu auto. Tad tā - saules gaismu ieraudzīja 1986. gadā un nokļuva plašajos Fāterlandes laikos. 1999. gada sākumā nokļuva LV un pēc 2 nedēļāmkļuva par mana fātera auto. auto bija dažādas šaizes, bet tādas ir lielākajai daļai lietotu auto. tā kā fāteris bija un joprojām ir apmāta ar renault, tad nepamanīja arī lielākus trūkumus. Tā kā virsbūve nav cinkota, tad ar rūsu ir konkrētas problēmas, bet tās ir daudzmaz novērstas - metināšana, krāsošana... Protams pēc iegādes tika nomainītas abas siksnas un visi filtri un šķidrumi.
lielāka šaize, bija tā, ka bija ieplīsis rāmis uz kura balstās motors. bet tas tika nomainīts atrodot lietotu, kurš jorojām turās. līdz ar auto nenokļuva manā valdījumā, ekspluatēts tas tika tikai no pavasara līdz rudenim, pēc kā devās uz garāžu ziemas migā. katru gadu tika ieguldīti aptuveni 120-150 Ls remontos, kuru laikā tika mainītas dažādas piekares detaļas, kā arī nomainīti bremžu diski. līdz 2004. gadam auto katru gadu noripoja aptuveni 8k km pa LV ceļiem. tad viņu sāku ekspluatēt arī es un gada nobraukums tika divkāršots.
nu jau 1.5 gadu ar viņu braucu tikai es. pa šo laiku tika nomainīta pečka, kura nezkapēc izdomāja sākt tecēt. sākumā izlīdzējos ar vienkāršu rezekciju, bet pēc tam komforta pieradums piespieda instalēt jaunu.
pēc 60k nobraukuma (pēc disku un kolotku maiņas) nācās nomainīt priekšējos bremžu klučus.
tā kā fāteris izdomāja, ka vajag uzlikt drošinātāju uz radiatora ventilatoru un tas vienreiz nogļukoja un ventilators neieslēdzās sanāca nedaudz uzsildīt motoru. ne jau tā ka vārās, bet tik un tā. rezultātā: sāka tecēt galvas blīve. nācās dzīt uz servisu - nomainīja blīvi un noslīpēja galvu, kura bija karstuma rezultātā saliekusies. pēc šī procesa sāka tecēt arī vārstu blīve, bet eļļas zudums bija aptuveni 2l uz 10 km, tāpēc izvilku līdz nākamajai eļlas maiņai, kad nomainīja arī vārstu blīvi.
problēma ar eļļas tecēšanu joprojām nav zudusi, bet nobraucot 5k km esmu pielējis labi ja 500 ml eļļas un zem mašīnas eļļas pleķi nepaliek, tā ka var dzīvot.
pēdējo 3 gadu remontos tika mainīti stūres šarnīri, katreiz savs, bet atkārtoti neviens nav izteicis vēlmi doties pensijā.

pašam motoram vainas nav nekādas. priekš 1.7 karburatora griež labi (pēc grāmatas varētu būt ap 75 zs)

pagājusī ziema bija pirmā, kuru auto izbraukāja LV. speciāli šim pasākumam tika iegādātas jaunas ziemenes (15 Ls gab. - Vredestein ražojuma). Auto vartēja piešķelt pat pie -30 grādiem, kaut arī aķīša kungam ir kādi 4 gadi.
vienīgi tajā salā kārbā eļļa bija tā sabiezējusi, ka kādas 5 min bija jāsēž ar izspiestu sajūgu, lai neslāptu nost. pēc 10 min sildīšanas varēja braukt, bet pēc 20 min salonā pat bija jūtama krietna deva siltuma.
Nobraucot pilnu ziemu auto izturēja sāls vannas pārbaudījumu un rūsa to nav pieveikusi: )
Runājot par patēriņu - biju pirms nedēļas ar sievu Somijā un ar 60l benzīva mierīgi varēja nobraukt 1000 km (bāka ir 66l bet reāli var ieliet ap 70l). Patēriņš ir braucot gan pa pilsētu, gan pa šosi uz 110, gan 130 un pat 150.
max ātrums ir ap 170km/h. Braucot uz 90 patēriņš ir ap 5,5 l, bet pārvietojoties tikai pa pilsētu ziemā 10l, vasarā 9l.
Mēnesī nobraucu no 1500-2000km.
ko lai vēl saka - pievīlis šis auto mani nav nekad un uz ceļa neplānoti neesmu palicis. izņēmums bija Somijas braucies, kad Helsinkos atteica ģeneratora oglītes, bet pat tad ar akumulatora resursu nobraucu 200 km un tiku līdz LV un vēl nobraucu 30-40 km.
Tā ka visumā uzticams auto.
atzīmi lieku 8, jo savas pretenzijas ir, bet ja ņem vērā izmaksas uz 1 km, tas tās visas ir pupu mizas.

Nu jau gadu darbā braucu ar 2003 1,6 16V hečbeku. Šajā laikā nobraukti apm 25 000 km, autiņam kopējais nobraukums 52000km.
No pozitīvā varu atzīmēt sekojošo:
1. gaitas īpatnības (labi un stabili turās uz ceļa)
2. motora dinamiku
3. degvielas patēriņu (vidēji 7,3L / 100 km pie diezgan straujas braukšanas pārsvarā pa pilsētu)
4. laba orģinālā audiosistēma

Par negatīvo:
1. Grab visās malās, lēta plastmasa salonā, vietām nāk vaļā salona apšuvums.
2. Labi dzird motoru salonā: bēdīga skaņas izolācija
3. Nenostrādāta un neprecīza ātrumkārba
4. Autiņš mani nodevīgi pievīla lielajā ziemas salā, lidostas stāvvietā nostāvējis 2 diennaktis. Labi, ka izlīdzēja kolēģis ar 10 gadu vecu audi.
5. Saplīsa kondicioniera truba, protams, pašā vasaras svelmē. Gaidīju 2 nedēļas svīsdams.
6. No rītiem bieži pielec ar 2 piegājienu. Servisā neko nespēj atrast.
7. Stikla tīrītāja sensors neiepriecina un bairāk traucē, nekā palīdz.
8. Gaismu pārslēdzēja īpatnību dēļ praktiski neiespējami pamirkšķināt pretīmbraucošajiem ar tālajām gaismām.
9. Sāk gļukot audio kontrole pie stūres: brīžiem darbojas, brīžiem ne.
10. Pats nevar nomainīt pat tuvās gaismas spuldzīti: lai to izdarītu: jābrauz uz servi.


Tā, kā sūdzību saraksts ir krietni garāks par patīkamo lietu sarakstu, dodu šim auto 3 acis.

p. s. savai ģimenei izvēlējos jaunu Corolla un braucu bez problēmām.

Sanāca nedaudz iegrābties pērkot lietotu auto. To atkal fiksi pārdevu. Pabraucu pa saloniem, parēķināju naudas, ģimenes budžetu utml. Izsecināju, ka varētu paņemt kaut ko pavisam jaunu pa kādiem 10 000 EUR. Lietotu vairs negribējās redzēt, jo vienam kolēģim pat 4 gadus vecam A6 atradām rūsu. Sparatu, ka jāņem kas jauns ar garantiju utml.
Īpaši nekas daudz jau tajā cenu kategorijā nesanāk. No sākuma domāju par Škoda Fabia. Tāda gan man sanāca ar mazāko motoru un plikākajā kompketācijā. Tad iegriezos EuroAuto salonā. Tur akurāt bija akcija uz Renault Thalia. Apjautajos arī par Dacia Logan, bet pats pārdevējas atrunāja, jo tas vēl nēesot īsti pārbaudīts, aŗi garantija mazāka utml. Nebija arī neviena auto, ko izmēģināt.
Pirms pirkšanas vēl pamklēju info par šiem auto. Atradu testus iekš www. autoreview. ru, gan par Thaliu (tur Symbol) gan Fabiju. Fabijai ilglaičiga testa laikā tika no vēroti visādi niķi. Bija tur arī crashtests, kur Renaut uzrādīja labu rezultātu. Renault Thalia izcēlās arī ar lilo bagāžnieku - 500l. man tas ir svarīgi, jo jāvadā bērnam rati un arī visādi lauku labumi no radiem.
Tātad nopirku Renault Thalia sekojošā komplektācijā:
Motors 1,4l, 8V, 75ZS, benzīns no 91E,
miglas lukturi priekšā,
elektriskie logi priekšā,
elektriski regulējami sānu spoguļi,
centrālā atslēga,
kondicionieris, protasm arī salona ventilācija ar filtru,
divi airbagi,
stūres pastiprinātājs,
stūre regulējas augstumā,
lukturu augstuma korekcija,
Pioneer DEH- P1700R kā dāvana.
Arī tepiķīši visi nāca komplektā (citiem tās cenu kategorijas auto esot jāpērk atseviški).
Motors priekš šī auto pietikoši ņiprs, jo auto pilnā masa ir 1480kg, līdz ar to mazais nodoklis.
Tā kā pārsvarā braucu pa Jūrmalu un dažādus gargabalus, tad vidējais degvielas patēriņš turās ap 6l (pēc nobrauktiem 4500km). Pat ar visu kondicionieri.
Priekšējie sēdekļi priekš šis klases auto ir peitiekoši ērti. Vismaz brauciens līdz Liepājai bez apstāšanās nekādas neērtības nerada. Priekšējam sēdeklim ragulējas āri augstums, un ne jau kā dažiem VW (izmainās leņķis), bet paralēli. Aizmugurē gan ērta sēdēšana ir tikai diviem pieaugušajiem, tas gan fakts. Var jau iespiesties arī trīs, bet tās jau būs mocības.
Aizmugurējais sēdeklis nolokās pilnībā (žel ka nav dalāms), lai gan tad arī tikai atveras zema, bet plata atvere starp bagāžnieku un salonu. Līdz ar to var ievietot tikai garus un platus priekšmetus, nevis augstus.
Auto ir pilnais rezerves ritenis, kurš atrodas bagāžnieka grīdā. Bagāžnieka grīdas pārsegā ir padziļinājums, kurā smuki var saikt visādus sīkumus, vai aŗi iepirkumus, un tie nebraukā pa visu bagāžnieku.
Auto ir pauaagst klīrenss (laikam tā to sauc), kas uz Latvijas ceļiem nav mazsavrīgi. Līdz ar to gan līkumus jāņem prātīg, jo auto patīk manāmi sasvērties. Piekare ir pacieta, bet arī uz lauku ceļiem tās darbība ir diezgan sakarīga, zobus nedaudza ārā, arī auto paliek prognozējams.
Auto ir 2 gadu garantija bez nobraukuma ierobežojuma (laikam tapēc, ka privātpersonai), un 12 (divpasmit) gadu garantija pret caurrūsēšanu. Vizmaz priekšējie spārni noeteikti nesapūs, jo tie ir no plastamsas.
Apkopes jāveic ik pa 20 000km. Pārdevējs gan ieteica atbrautk pirmo reizi jau pēc 10 000km, ja reiz to auto es pērku priekš sevis.
Cik tāds priekš maksā? Akcijas cena bija 9000 EUR. Ņēmu līzingā iekš Nord LB. Pirmā iemaksa bija nedaudz virs 1000Ls (precīzi vairs neatceros), katru mēnesi meksāju 124Ls, 4 gadus. KASKO iekš BALTAS (bez pāsriska) 314Ls, plus OCTA un vēl par signalizāciju un reģistrāciju 145Ls.
Patreiz, pēc 4 mēnešiem ar šo auto esmu apmierināts. Protams, salona apšuvums ir plika plastmasa, ar dažiem auduma apšuvuma fragmentiem durvīs. Lai arī auto ir pašvaka skānas izolācija, galvenokārt dzirdami ceļa trokšņi, motors prakstiski nav dzirdams.
Patreiz vēl nekas negrab, lai gan ik pa reizei parādās kaut kāds īpatnējs tirkšķis jumtā. Faktiksi esmu okalizējis kur tas ir, padaudzot ar roku. Iespējams, ka ut ir kaut kāda šaibiņa mistiskā veidā ieķerusies, un reizēm tirkšķ. Pasām kaut kā jumta apšuvumu negribās taisīt valā, bet uz dīlera servisu nesanāk aizbrukt.
Kas vēl. Auto betiek koplektēts ar ABS. It kā sīkums, bet tomēr žēl, ka nav.
Kas man atkal iepatikās, no sākuma uzšpricējas logu škidrums, un tikai pēc zināma kavējuma palaižas slotiņas, un arī veic tikai vienu ciklu. Arī visas vadības sviras ir ērti aizsniedzamas un intuitatīvi saprotamas.

Tātad plusi
+par to cenu ļoti laba komplektācija
+neliels degviela patēriņš
+liels bagāžnieks
+augsts klīrens
+pretkorozijas iazsardzība

mīnusi
- nav ABS
- nestabils līkumos
- nav dalīti nolokāms aizmugurējais sēdeklis
- neliels atvērums starp bagāžnieku un salonu

Es nu reiz ar esmu nolēmis pārkāpt pāri saviem principiem un tautā iecienīto VW nomainīt pret Renault. Man Leišos ir tīri vilinošs piedāvājums - iegādāties 1996 gada Renault Safrane, 2,0l dzinējs. Ir jau Latvijā izveidojies mīts, ka Franču auto nav diez ko labi, bet esmu nolēmis noriskēt. Leišos gan Renault autiņi kļūst ar vien populārāki, jo Vācu un Japāņu autiņiem turas nepamatoti augstas cenas. Leišos jau ir lausts mīts par dārgajām detaļām, vājo elektroniku un ritošo.
Iedeva man pabraukt pāris dienas ar Safrane. Komforts jau baigi labais - limuzīna klases! Ar 2,0l dzinēju un tādiem gabarītiem jau ne ko ņipri pa pilsētu nepaskriesi, bet toties uz šosejas sajūta ir baigi laba. Dzinēju var sadzirdēt tikI pie 150 Km/h - manā uztverē baigi laba skaņas izolācija. Amortizācija tīri mīksta - laba komforta sajūta. Klimata kontrole arī papildina komforta sajūtu vasaras laikā. 5 personām vietas ir tik tiešām pietiekami daudz.
Var būt kāds varētu padalīties ar negatīvo vai pozitīvo pieredzi par Safrane?
Var būt pēc kāda mēneša vai diviem papildināšu šo rakstu jau ar paša pieredzi, kā Renault Safrane īpašnieks.
Man jo sevišķi vilina tas, ka šie auto nav tik bieži sastopami Latvijā.