Lasītāju pieredze par saviem auto

Savu pirmo (un pēdējo ) krievu mašīnu nopirku pirms 5 mēnešiem - septembrī. Galvenā doma pērkot autiņu: TA vismaz uz gadu, lai kautcik normāli izskatītos un brauktu. Tāds arī bija šis baltais mosis. Pērkot neko sliktu nemanīju; motors labi "cēla" un bremzes bija kā naži, rūsa "šur un tur" īpaši neinteresēja. Komforta, salīdzinot ar tajā pašā laikā garāžā stāvošo Opel Rekord, mosī nebija nekāda. Pēc pāris dienām un apt.230 km "kaķīts" izlaida nadziņus: sāka kapitāli grabēt motors. Nospriegojot sadales piedz. ķēdi un pieregulējot vārstu termoatstarpes trokšņi uz apm. 45 - 50km. pazuda... lai atsāktos citā vietā- rūpīgi izklausot motoru nācās konstatēt trešā klaņa klaudzoņu. Tur es vairs neko daudz pats nevarēju izdarīt un arī laika eksperimentiem nebija, tāpēc vienkārši braucu. Tajā pašā laikā sev uzmanību sāka pievērst karburators. Pēc skalošanas, pūšanas un dīžu nomaiņas n e k a s nemainījās. Motora darbība bija tāda pati kā M412 un M2140 - kam braucot traucējumi motora darbībā ir gandrīz obligāti, ja būtu žiguļa motors tad pavisam noteikti problēmu nebūtu, jo citas mašinas iekārtas un agregāti darbojās labi. Izņēmums gan bija bremzes, jo bremzējot katrs ritens darīja ko citu. Visu ekspluatācijas laiku zagās klāt domas par auto, kas apskati ir izgājis "pa blatu" un beigās nācās vien ar to samierināties. Bet ne ilgi, jo apm. pēc pusotras nedēļas notika avārija - brīdī uz šossejas, kad vajadzēja strauji nobremzēt mašīnu, lai izvairītos no sadursmes, dēļ vienpusējām bremzēm, auto sasviedās un pārmeta sānisku kūleni. Vienu gan gribu pateikt, pateicoties priekšējām jostām ar triecienspriegotājiem un biezajiem profiliem jumta statnēs (biju piesprādzējies), man pēc avārijas nebija n e v i e n a s skrambiņas vai ziluma. Mašīnu pats izbaulēju garāžas apstākļos (nu nebija tur nekas briesmīgs noticis!) ar koka āmurīti un hidrocilindru. Braukt ar avarējušu mašīnu īpaši negribējās, tāpēc pirms diviem mēnešiem to pārdevu. Tagad braucu ar diezgan ēdelīgo Rekordu.
Moceklis 23g.