Lasītāju pieredze par saviem auto

Automašīna (izmaksāja ap 1400 $ ar ceļa izmaksām, nodokļiem) tika atdzīta no Vācijas 1998. gada aprīlī. Tēvs braucot ciemos pie radiem, nolēma iegādāties auto, bet par nelaimi nebija pietiekami izglītots mašīnu izvēles mākslā.
Pirmo reizi ieraudzījis kādu mašīnu tēvs atdzina (man bija 16 gadi), biju pārsteigts, kādēļ viņš vispār pirka auto, ja neko normālu nevarēja atrast. No ārpuses automobilis izskatījās pietiekami labi, neskaitot to, ka bija apputējis no tālā ceļa. Apskatot salonu, konstatēju, ka mašīna ir ļoti intensīvi lietota – ātruma pārslēdzējs, stūre, sēdekļi stipri izdiluši, vienā sēdeklī caurums no cigaretes, aizmugurē nav plaukta (hetčbekiem parasti tāds ir), aizmugurē virs loga norauts apšuvums. Braucot salons grab pat uz līdzena asfalta.
Dzinēju iedarbināt varēja pēc ilgas startera darbības, tikai vēlāk uzzināju, ka dīzelis ir „jāuzsilda” un par uzsilšanu informē lampiņa, kas kaut kādu iemeslu dēļ nestrādāja. Vēlāk papētot noskaidroju, ka šī lampiņa ir speciāli izņemta no tai paredzētās vietas panelī un tā normāli strādāja novirzīta sānis. Iemesls lampiņas izņemšanai ir bijis tāds, ka pēc nepieciešamās uzsildies, motoru tāpat ar grūtībām varēja iedarbināt (vajadzēja vēl kādas 5 sekundes uzsildīt, lai normāli lec).
Braukšana ar Opeli nav diezko patīkama, motors nav pietiekami jaudīgs. Braucot vienam vai divatā vēl ir kaut kāds paātrinājums, bet braucot vairākiem auto kļūst pavisam lēnīgs. Arī motora vibrācija bija ļoti liela, kamēr nenomainījām motoram sānu gumijas spilvenu (36 Ls). Nomaiņa prasīja motora daļēju izcelšanu. Vadāmība Kadetam ir pietiekami laba – labi jūt ceļu, arī pagriezienos turas stabili. Pilsētā sagādā problēmas tas, ka stūres rata apgriezienu skaits ir apmēram 4, tādēļ grūtāk atgriezt stūri taisnā pozīcijā pēc pagrieziena. Protams, vadāmību nevar salīdzināt ar sporta auto, bet, salīdzinot ar Audi 100 2.3 (1986. g. ), vadāmība pie maziem ātrumiem (līdz 100 km/h) bija vienādi laba. Virs 100 km/h automobili ir grūtāk kontrolēt, iespējams pārāk cieto aizmugures amortizatoru dēļ (tie vēl nav mainīti, kamēr priekšējie tika 2 reizes nomainīti). Savukārt priekšējie amortizatori ir pārāk mīksti. Maksimālais ātrums kāds tika sasniegts ar Kadetu bija 155 km/h (tehniskajā pasē 157 km/h).
Pēc kāda laika sākās problēmas ar auto palaišanu aukstā laikā. Tika izmērīta kompresija un konstatēts, ka motors ir stipri nolietots, jo nevienā cilindrā nebija kompresija normas robežās. Tika nomainīti gredzeni, kā rezultātā motoru vairs nevajadzēja sildīt tik ilgi (pietika ar kontrollampiņas degšanas ilgumu). Jaudas ziņā praktiski nekas neizmainījās.
Tā kā tēvs daudz nebraukāja (pavisam 6 gadu laikā nobraukti kādi 50 000 km) un visu laiku uzturēja Opeli labā kārtībā, nekādas lielas izmaksas nebija, bet iespējams, ka tās varētu būt pat ļoti lielas, lietojot to intensivāk.

Remonti:
eļļas maiņas, siksnas - ģeneratora un pievadsiksna, u. c. regulāra apkope,
motorā sānu spilvena nomaiņa,
dzesēšanas sistēmas sūkņa nomaiņa,
2 reizes tika mainīti priekšējie amortizatori,
līmēts saplīsušais radiators (plīsa vecuma dēļ),
gredzenu, motora galvas blīves maiņa,
metināta grīda, līmēti caurumi sliekšņos un aizmugures spārnos,
nomainīts izpūtējs.

Remontos samaksāts ap 400-500Ls, kas praktiski ir šādu 3 kopā ņemtu auto cena.
Pozitīvais:
mazs degvielas patēriņš (4,5-5l pie 90-110km/h, pilsētā ap 8l),
akumulators, kas bija atdzīšanas brīdī, vēl kalpo šodien,
mazs nodoklis.


Negatīvais:
rūsē, ļoti stipri rūsē pat pēc preventīviem pasākumiem (tika apstrādāta visa virsbūve no iekšpuses ar pretrūsēšanas līdzekļiem),
maza jauda,
rezerves daļas nav tik lētas kā varētu iedomāties priekš Opeļa.

Secinājums:
Nepērciet šādu auto, ja negribat bieži nodarboties ar metināšanu špaktelēšanu un laiku pa laikam ar citiem remontdarbiem.