Nekas nav neapgāžams 15

 
Atis Jansons, Latvijas Avīze | 6.jūlijs 2013 10:47

Ir viena šķietami pavisam vienkārša autovadītāja darbība, kuras bīstamību pilnā mērā diemžēl izprot un novērtē tikai nedaudzi. Darbība, kuru izpildīt nemāca autoskolās, kuru apgūt nepalīdz pat daudzi rātni un veiksmīgi nobraukti kilometri.

Atšķirībā no tādiem katra saprātīga cilvēka jau iepriekš noraidītiem ekstrēmismiem kā krustojuma pārbraukšana pie sarkanās gaismas, apdzīšana kāpuma galā, lidošana miglā vai nepārredzamā līkumā ar pilnu klapi, tā ir neizbēgama kā pati kustība. Pretēji minētajām un daudzām citām avantūrām, kuras – saspringuši, koncentrējušies, tātad ekstrēmai rīcībai gatavi – reizēm atļaujamies, šī parasti mēdz nākt ne gaidīta, ne saukta, vissaulainākajā dienā, visrelaksētakajā un nevainīgākajā brīdī, un aplamā, kaucošā acumirklī reizēm rauj tieši ellē. Tā spēj apgāzt pasaules stabilākos auto. Tā rada visfantastiskākās braucamrīku (bijušo) trajektorijas, kuras bieži vien nevar atšifrēt neviens eksperts. Un neizskaidro liecinieki. Jo tādu vairs nav.

Par kādu mistisku briesmoni runājam? Par bremzēšanu, dāmas un kungi.

 

PAR EKSTRĒMU BREMZĒŠANU

Mazliet teorijas. Bremzēta auto fizika ir elementāra, bez "pustoņiem", tādēļ ļoti piemērota, lai iemācītos lietot "saķeres apli" – auto riteņa reakciju limita ilustrāciju, kuru krietni sen nošpikoju AUDI braukšanas skolā, mācību klasē, kurā mēs visi pirms praktiskas braukšanas tikām obligāti instruēti teorētiski.  Iespējams, ka šis skaidrojuma veids nav absolūti eksakts, kā formulas un vektori, kuras vienu otru braukšanas mācību grāmatu padara dikti gudru, bet galīgi nesaprotamu un nebaudāmu, toties tā uzskatamība un tātad piemērotība populāram skaidrojumam nav apšaubāma. Tāpēc turpmākajās sarunās paliksim pie šī riņķa. Jeb precīzāk – centīsimies palikt tajā.

Riņķa diametrs raksturo auto riteņa (riepas) un ceļa iespējamo saķeres spēku konkrētajos apstākļos un tātad atkarīgs pirmkārt un galvenokārt no trim “dotiem apstākļiem" – riepas kvalitātes, ceļa seguma un vertikālās slodzes (svara) uz šo riteni.  Tas būs mazāks, ja:

– riepa veca un plika;

– ceļš slidens;

– ritenis atslogots.

Pirmais "apstāklis" daudzkārt gari un plaši skaidrots. Varu tikai atgādināt, ka nav iespējams pārvērtēt jaunas, modernas un iespējami augstas kvalitātes (tātad dārgas) riepas nozīmi drošā kustībā. Saistībā ar riņķi turklāt jāpiebilst, ka laba riepa ne tikai palielina tā diametru, bet arī (sevišķi ziemā) tā teikt "izpludina" vai "izsmērē" drošas saķeres un slīdes zonu robežu. Vienkārši sakot, slikta riepa vai nu tur vai slīd (un tad netur nemaz), laba – strādā arī slīdot vai   buksējot.

 

Otrs apstāklis – ceļš. Riņķis ir milzīgs (pat diezgan sliktām riepām), ja brauciet pa sausu, rupju asfaltu. Un praktiski izzūd, ja, gaisa temperatūrai esot ap nulli, uz spoži apledojuša ceļa līst lietus (labas riepas var ievērojami palīdzēt).

 

Trešais apstāklis – slodze uz riteni. Tikai šķietami un pirmajā acu uzmetienā atkarīgs vienīgi no auto (un kravas) svara. Tas ir nemitīgi mainīgs – kā pats brauciens. Bremzējot palielinās priekšējo riteņu apļi un samazinās pakaļējo. Akselerējoties – otrādi. Līkumā centrbēdzes spēku ietekmē palielinās ārējo riteņu saķere ar ceļu un samazinās iekšējo.

Skaidrs? Skaidrs.

Tagad ieviksim aplī spēku. Teiksim, bremzēšanas spēku, kuram jācīnās ar auto inerci (vērsta uz priekšu), tātad vērsts tas atpakaļ. Lai cik modernas (ventilējamu disku, ar pastiprinātāju utt) arī nebūtu bremzes, saķeres aplis limitē praktiski realizējamo bremzēšanas spēku. Bulta nevar izlīst aiz apļa robežām – ritenis sāk slīdēt. Šeit tad arī sākas to nelaimju virkne, kuru man tik šausmonīgi sanāca aprakstīt ievadā. Un visas tās ir ilustrējamas ar maģisko apli. Un visas tās atkāpjas, ja auto pilotam pietiek saprāta "palikt aplī".

Nelaime 1

Tā mazākā. Bremzēšanas ceļa pagarināšanās, riteņiem slīdot. Neviena "ielas" riepa, šļūcot pa sausu asfaltu, nespēj saglabāt saķeres īpašības iepriekšējā līmenī. Aplis samazinās, jo riepa sakarst, no tās atraujas un mikrorullīšus veido protektora materiāls. Varbūt, ka šādus mežonīgus testus var izturēt šosejas sacīkšu sliki. Varbūt, ka riteņu bloķēšana dod efektu rallijā uz mīkstas grants, kur rati ierokas tajā vai līdz rumbām un tā iegūst papildus pretestību. Ir ātrā braukšanā rūdīti vīri, kuri visai nopietni apgalvo, ka ar bloķētiem riteņiem varot ātrāk apstāties uz ledus. Var jau būt, ja riepas izcili labas. Katrā ziņā nezinu nevienu runātāju vai rakstītāju, kurš atļautos apgalvot, ka vērts bremzēšanas distances samazināšanas nolūkos šļūkt pa sausu asfaltu.

Nelaime 2

Lai auto uzskatītu par vadāmu, nepietiek iedabūt aplī vienu vienīgu bremzēšanas spēku. Ja sarkanā bulta atdūrusies pret apli, priekšējam stūrējamam ritenim nav sānu reakcijas. Tas slīd pa taisni vai iepriekš iesāktā kaut visslaidākā līkuma pieskari neatkarīgi no sagriezuma leņķa. Ja baiļu krampji ieklemmējuši labo kāju, jebkuras manipulācijas ar stūres ratu paliek bez rezultāta. Auto bezcerīgi un reizēm traģiski dodas pretim sadursmei ar kustīgu vai nekustīgu šķērsli vai pretēji vadītāja (šobrīd pareizāk teikt - paralizēta novērotāja) vēlmei nāk saskarē ar ceļa apmali. Kura – vienalga augsta un cieta vai mīksta un irdena – pēkšņi izmaina līdz šim brīdim tikai kritiskos saķeres spēkus un ir iemesls pirmajam kūlenim... Traģiskākais šādu negadījumu analīzē parasti ir secinājums, ka sadursmes vai kūleņošanas zonā ir bijis pietiekami daudz vietas (turklāt ātrums jau ievērojami samazināts), lai šķērsli elementāri apbrauktu. Bez jebkādām sekām, vai sliktākajā gadījumā apzināti izvēloties, tā teikt, mīkstāku vietu krišanai. Deviņas desmitdaļas šķietami mistisku smagu sadursmju nemaz nebūtu, ja vien katrs autovadītājs būtu apguvis nosacījuma refleksa līmenī ekstrēmas bremzēšanas vienkāršo algoritmu, kuru formulēsim nedaudz vēlāk. Kad būsim ieskicējuši trešo nelaimi. Un nedaudz pakliedējuši ilūzijas, kuras nereti tiek saistītas ar burtiem ABS.

Nelaime 3

Asi bremzējot, auto sasveras uz priekšu. Priekšējo riteņu saķeres apļu diametri vairākkārt pieaug. Pakaļējo – samazinās līdz minimumam. Šī svara pārdale ir jo lielāka, jo īsāka auto riteņu bāze un augstāks tā smaguma centrs. Īsam un relatīvi augstam auto, kurā turklāt ir četri vai vairāk pasažieri, kuram ir labas priekšējās riepas un disku bremzes, pilnīgi iespējams stāvoklis, kad 95 vai pat 100 % bremzēšanas spēku realizējas tikai priekšā. Bagāžnieks pret debesīm... Tieši tas ir iemesls, kādēļ mazās un kompaktklases ielas auto pakaļējo riteņu bremzēšanu pat šodien konstruktori uztic it kā arhaiskajām un vārgajām trumuļu bremzēm. Diskiem šeit nebūtu nekādas jēgas. To potences realizēties nevarētu, jo niecīgajā saķeres riņķītī neietilpst pat trumuļa jauda.  Tas ir iemesls kaut smagāku, bet garu un zemu automobiļu pārākumam pār viegliem un it kā vieglāk apturamiem brāļiem bremzēšanas testos. Ja pirmajiem bremzē teiksim divi pilnvērtīgi riteņi un divas pusītes (kopā trīs), tad otros praktiski apturēt cenšas tikai divi (turklāt šaurāki un vārgāki) priekšējie ritenīši. To, lūdzu, ņemiet vērā visi, kas brauc ar maziem un piekrautiem auto. Un jo sevišķi ielāgojiet tie, kuri izvēlējušies (vai gatavojas to darīt) izcili ērtos, bet šajā jomā jau a priori bīstamākos mazos minivenus – tādus kā Renault Megane Scenic vai Opel  Zafira. Vai „džipus”.

 Bet ne jau pakaļējo riteņu bremzēšanas "mazspēja" ir nelaime Nr. 3. Īstās ziepes vāra tas apstāklis, ka nekāda nopietna sānu reakcija šādiem "gaisā pakārtiem" un turklāt nobremzētiem riteņiem nu nekādi nevar būt. Tātad ekstrēmi bremzēts auto pat uz sausa asfalta (lai cik dīvaini tas nebūtu tieši šādos skaistos apstākļos pat visvairāk, jo "pārsvarošana" visintensīvākā) ir tendēts uz pakaļējās ass sānslīdi. Un tāda – pārsteidzoši, stindzinoši, nāvējoši ātra un nekoriģējama – būs, ja vien kaut niecīgākais iemesls izdarīs liktenīgo grūdienu. Pirmkārt vainīgs var būt sekundes desmitdaļu pirms bremzēšanas iesākts apbraukšanas manevrs. Kaut nedaudz "iegriezta" stūre, kura taisno inerci pārvērš sānis vērstā centrbēdzē. Otrkārt rotāciju provocē pat niecīgākās atšķirības labo un kreiso riteņu saķerē. Vai kravas nesimetriskums. Risku palielina taupības nolūkos tik bieži praktizētā jaunu riepu aušana vienīgi priekšā, vecās un plikās atstājot pilnīgai nobraukšanai pakaļā. Taupiet vien – var gadīties, ka arī priekšējās drīz nevajadzēs... 

 

ABS spēks un vājums

Visu triju aprakstīto nelaimju iespējamību krietni samazina ABS. Bremžu antibloķēšanas sistēmas, kuras  gandrīz visiem mūsdienu auto ir standarta) aprīkojums. Pretēji plaši izplatītajam viedoklim ABS bremžu darbību "nepastiprina" – bremzēšanas spēku maksimālais lielums ir atkarīgs no pavisam citām auto konstruktīvajām sastāvdaļām un īpašībām – diskiem, to dzesēšanas, "kluču" laukuma un uzliku materiāla utt.  VISIEM AUTO TAS IR LIELĀKS PAR PRAKTISKI VAJADZĪGO UN REALIZĒJAMO. Un ABS uzdevums ir atļaut likt lietā tikai reālu šīs pārpilnības daļu.  Ar ABS apgādāta auto bremzēšanas bulta nevienam ritenim neizies no saķeres apļa pat tad, ja uz pedāļa uzkāpsiet ar abām kājām, pat tad, ja, teiksim, kreisie riteņi būs uz ledus, bet labie uz asfalta. Tātad pirmā nelaime ir praktiski izslēgta? Jā. Lai gan man personīgi īsti "garšīgs" šis efekts šķiet tikai uz sausa vai mitra  asfalta un lielos ātrumos.  Ziemā vai uz rupjas grants ABS  reizēm rada idiotiskas sajūtas, atteikdamies bremzēt vispār. Sak' – pat nedomā, paslīdēsi. Taču es labprātāk paslīdētu, pataustītu, tad pats atlaistu bremzi, piestūrētu utt., darbotos, nevis peldētu pedālim knikšķot kā draņķa laivā pa straumi...

Tas nu tā. Gardēžiem. Vidusmēra patērētāja līmenī nelaime Nr.1 ar ABS palīdzību ir novērsta. Otrā – neiespējamība ekstrēmi bremzējot auto stūrēt – arī. Sevišķi svarīgi tas tādēļ, ka bez ABS un ar bloķētiem riteņiem turpinot stūri paniski un histēriski grozīt, jūs variet pazaudēt rata "taisno stāvokli" un atlaist bremzes pedāli, nezinot, ka sekos sānu saķeri atguvušu, bet sagrieztu riteņu baigais rāviens nu galīgi nederīgā virzienā. Ar ABS šāda galēja aplamība nav iespējama. Kaut kāda „vadamība” pat bremzējot saglabājas. Viss tā kā būtu jauki. Tikai auto reakcijas uz stūrēšanu ir citādas, no ierastajām atšķirīgas. Un nevajag iedomāties, ka ABS ir brīnumdaris un dod iespēju uz ledus zīmēt tādus rādiusus, kuri pat uz asfalta nebūtu reāli. Ja "klape" būs par lielu, konkrētajam saķeres riņķa diametram neatbilstoša, iecerētais manevrs neiznāks. Drīzāk tas izdotos bez ABS un liekot lietā kādu sportisku vadāmas sānslīdes triku. Bet par tiem vēlāk un citreiz.

Pašlaik atliek noskaidrot ABS un trešās nelaimes attiecības. Un tās nu vairs tik skaidras un "vienos vārtos" kā iepriekšējās divās kritiskajās situācijās vairs nav. Es uzdrošinos apgalvot, ka pakaļējo riteņu sānslīde uz sausa asfalta un bremzējot ar maksimālu intensitāti pat ar ABS ir iespējama. Esmu redzējis "ilustrācijas" dzīvē. Pakaļējās ass atslogošana ir un paliek spēkā. Teorētiski un praktiski iespējamais gandrīz 100% līmenis un sliktu pakaļējo riepu bīstamība arī. "Vajadzīgs" vienīgi pavisam neliels sānu spēks, kuru auto pārdroši iešūpojot var radīt pats ABS šķietamās visspēcības iemidzinātais braucējs, vai kaut kādā tikai viņam zināmā formā izmest uz ceļa riebīgais liktenis...

 

RECEPTE

Nepatīk man tādas rakstīt. Ar visiem riņķiem, vektoriem un gudriem padomiem, jūsu rīcība un liktenis ir un paliek jūsu pašu bērns, kura audzināšanu nez vai varu tieši ietekmēt. Tomēr laikam jāpamēģina.

Un pirmkārt gribu atgādināt mūsu avāriju seriālā daudzkārt teikto. Ja jūsu iekļaušanās raibajā jūklī, ko sauc par mūsdienu transporta kustību, būs pietiekami gudra, līdzsvarota, tālredzīga, ekstrēmu bremzēšanu vispār nevajadzēs. Ko arī visiem jums novēlu. Ja nu...

Tad mans algoritms ir šāds.

1. Stūri taisni!

2. Bremzējam maksimāli intensīvi, bet ļoti vēlams paliekot riņķī – bez riteņu bloķēšanas. Viegli pateikt, grūti izdarīt (ja vien jūsu vietā nedara ABS). Esmu gatavs derēt, ka lielākajai daļai no jums tas neizdosies, pirms nebūsiet speciāli patrenējušies uz tukša ceļa vai laukuma, dažādos laika apstākļos, dažādos ātrumos. Sevišķi svarīgi apgūt maksimālos, kādus ikdienā mēdzat lietot.

3. Ja trajektorija, kādu tagad ieguvis auto, jūs neapmierina – bremzi vaļā!

4. Korekcija ar stūri.

5. Pirms bremzēt vēlreiz – stūri taisni!

6. "Pēdējā instance" nekad nav bloķēti riteņi. Bremzi vaļā, un meklējiet mīkstāko vietu. Krūmi ir labāki par kolēģa bagāžnieku. Nemaz nerunājot par sadursmi pretējā joslā, salīdzinājumā ar kuru pabraukšanās pa diezgan dziļu grāvi ir tikai tāds nieks. 

 

 
Visi komentāri
 
Zasada 6.jūlijs 2013 11:16
1 6 Atbildēt

Mana, pirms vairākiem gadu desmitiem sarakstītā grāmata "Drošs ātrums" ir daudz vērtīgāks materiāls par šiem subjektīvajiem skricelējumiem...

smaidīgais 7.jūlijs 2013 16:41
2 0 Atbildēt

Zasada tieši sludina daudz maz to pašu ko Jansons - jeb Jansons to pašu ko Zasada laikam tomēr!

Bet ja par tēmu - ABS tomēr ir daudz vairāk plusu kā mīnusu. Arī ziemā.

palaidniex 6.jūlijs 2013 13:14
6 0 Atbildēt

Kad Zasada rakstīja, gan riepas, gan ABS vēl bija visai švaki attīstītas... protams tajā grāmatā ir kaudze labu lietu, tikai 90% šoferu tās negrib/nespēj izmantot un/vai viņus tas neinteresē. Rakstīt īsziņu pie stūres ir svarīgāk par notikumu vērošanu un paredzēšanu uz ceļa.

kalfonso 6.jūlijs 2013 17:35
1 0 Atbildēt

nja, ABS bieži trikus taisa. pārāk "muļķudroši" izturas - viens rats uz ledus, tiklīdz tas zaudē saķeri, tā principā paliec bez bremzēm. pat pie ātruma ~30-40kmh. saprastu, ka lielā ātrumā momentā būtu vilciņš. bet tādā... ja godīgi, drošāk jutos bez abs vecajā golpā, gad pats varēju kontrolēt ko un kā bremzēt

Kanibaals 8.jūlijs 2013 15:20
0 0 Atbildēt

ABS ir nedaudz nepārdomāta devēju sistēma. ABS nosaka auto kustību no ABS sensoriem, kas ir pie riteņa. Situācijā, kad visi riteņi var izslīdēt rezultāts ir tāds, ka ABS apjūk. Ar papildus akselerometru, kurš nu jau ir katrā jaunā mobilajā telefonā ABS varētu būt krietni gudrāks. Noteikti ir auto ABS un EPS tas ir realizēts,bet pārsvarā daudziem modeļiem ABS ir ķeksīša pēc.

Kā vienmēr autoražotāji krietni atpaliek no tehnikas progresa, nebrīnītos, ja jaunam auto var komplektācijā vēl aizvien pasūtīt kasešu atskaņotāju.

Neatis 7.jūlijs 2013 9:03
0 0 Atbildēt

Šito rakstu jau arī ir izlasījuši daudzi tūkstoši. Cieti un dinamiski.

Redaktors 7.jūlijs 2013 10:27
1 0 Atbildēt

Nav tūkstoši. 24 stundās 257. "Dzeltens" vairāk pieprasīts. Bet simti, kas brīvdienā grib padomāt - tas taču arī nav maz?

Uudensputns 7.jūlijs 2013 11:35
4 0 Atbildēt

ABS nav slikti.Sevišķi smagajiem ar asti.

Man uz ledus vai grants traucē.

Dāmai vai tikko autoskolu beigušam pilsonim palīdz,bet neko neiemāca.

Kanibaals 8.jūlijs 2013 15:24
1 0 Atbildēt

neiemāca, ja bremzējot nemēģina stūrēt. Personīgi ABS man vienreiz pilsētā ir glābis un vienreiz ar auto bez ABS tas būtu iespējams noderējis, lai gan diez vai pat tad būtu paguvis stūrēt, jo bija par maz laika noreaģēt. Tā kā nav būtiski ABS vai bez ABS, bet galvenais ir treniņš, lai bremzējot izmanto laiku lietderīgi un domā kur stūrēt, atšķiras tikai nianses.

Kas ir tas ir 15.februāris 2017 21:33
0 0 Atbildēt

Viena lieta ir kad ripini savā nodabā un māžojies ar bremzēšanu uz sniega utt, tad liekas, ka visu māku, visu varu pats, bet kad kāds uz tā paša sniegotā ceļa izgriezīs priekšā vai izskries alnis tad diez vai gribēsies laist to pedāli vaļā un kaut ko vēl pumpēt! OK, dažōs gadijumus ar ABS ir kāds metrs vairāk, bet pats svarīgākais ir tas, ka vari stūrēt un bremzēt VIENLAICĪGI! Katram savs!

Uudensputns 9.jūlijs 2013 0:03
1 0 Atbildēt

Tas jau ir šos rakstus vienojošais - autoskolas ražo dārzeņus,kuriem vēl daudz jāmācas.Tikai tie absolventi to diemžēl nesaprot.

Mirklī,kad iedomājies,ka nu visu zini,labāk ej kājām,vismaz citus nesakropļosi...

Aigarcix 9.jūlijs 2013 9:22
2 0 Atbildēt

A kur paliek atgaadinajums,lai cilveeks parastais ,kad liekas,ka laiks nav iisti labs braukshanai utt,paarbauda bremzeejot kaa uzvedas auto?Ziemaa,vai pie sala izbraucot,saakot liit utt,ja zini ,kaa sliid tad jau vieglaak noreageet uz sablokjeshanos nekaa ja ir negaidiiti.Nu man taa liekas.Itkaa elementaari,bet maz to atgaadini,tik runaa par riepaam utt.

viencexperc 15.februāris 2017 16:17
1 5 Atbildēt

kāpēc krūmi labāki? Kurš segs zaudējumus? Krūmi? Ja tu braukt nemāki un avārijā vari būt vainīgs, tad nav ko sēsties pie stūres uz ielām, bet ja kāds nogriež ceļu, vai vēl kaut ko, tad vai nu lai iet dirst vai kapā.

rt 15.februāris 2017 16:26
1 1 Atbildēt

Zaudējumus segs apdrošinātājs. Krūmi parasti ir mazākā skāde. Un par to kurš aizies kapā vēl nav zvanīts... Neizvairīšanās no avārijas arī teorētiski ir sodāma rīcība. Dalīto vainu var dabūt ļoti vienkārši.

as 16.februāris 2017 14:49
0 0 Atbildēt

1.uz lauku ceļa var braukt opis un skriet zaķis, tāpēc tur tagad ir max 80kmh un daudzos pagastos ir īsteni nikni pagastveči, kas uzrīda pašvaldības poličus

2.stāvlaukumos ir ātruma vaļņi un arī var piesiet agresīvo

3.uz ezeriem vispār ir bīstami un nav brīv līst

Trasēs, izņemot Brīvkalnus, ar razēm nelaiž.

Rezultātā nav daudz vietu, kur jauniešiem trenēties taisnot rokas un šo visu izmēģināt praksē:(

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Ar 120 000 eiro vērtības kritumu – Vācijā pārdod Audi ar V12 dīzeļa dzinēju 33

Pirms 12 gadiem šī automašīna maksāja 145 000 eiro, tagad īpašnieks to gatavs atdot par 23 800 eiro. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: 1000 ZS un 2 sek. līdz 100. Porsche Taycan.(+VIDEO) 3

Lai gan uzlabotais Porsche Taycan ārēji izskatās ļoti līdzīgs oriģinālajam, tas uzlabots pilnīgi visos parametros, un, kas svarīgi, visās modeļu versijās, ieskaitot paaugstināto Cross Turismo. Ar atjaunināto Taycan TV Autoziņas iepazinās testa braucienā Spānijā, tostarp arī Monteblanko ātrumaplī. Lasīt vairāk

 

Bankrota ēnā - Fisker izziņo milzīgas atlaides; klienti dusmīgi 20

Bankrota priekšā nonākušais ASV elektroautomobiļu ražotājs Fisker paziņojis par iespaidīgām atlaidēm savai produkcijai, kas dažos gadījumos sasniedz 24 000 dolāru. Lasīt vairāk

 

Policija un mediķi informēs par bezatbildīgai elektroskrejriteņu vadīšanai veltītu kampaņu "Ātrākais, kā nonākt slimnīcā" 18

Valsts policija un mediķi trešdien plkst.11 informēs par kampaņu "Ātrākais, kā nonākt slimnīcā", aģentūru LETA informēja policija. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti