Iekšlietu ministrija izstrādājusi un 14.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi likumprojektu„Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Tajā paredzēts noteikt, ka ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu (fotoradaru) iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu pilnā apmērā var veikt komersants un ar to saistītos izdevumus Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā segs no naudas sodiem, kas uzlikti par administratīvajiem pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem.
Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz 2007.gadā valdībā apstiprināto Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.-2013.gadam, kurā noteikts, ka fotoradaru ieviešana ir viens no risinājumiem ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošanai, kā arī citiem valdības dotiem uzdevumiem, lai uzlabotu satiksmes drošību valstī.
Fotoradaru ieviešanu un to darbības nodrošināšanu esošajā valsts ekonomiskajā un fiskālajā situācijā nav iespējams tieši finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi citus finansēšanas modeļus, kā piemērotāko atzīstot, ka to varētu nodrošināt komersants. No valsts viedokļa, tas ir efektīvs problēmas risinājumu, jo tai nav jāiegulda liela apjoma investīcijas tehniskajā aprīkojumā un tā atjaunošanā, netiek tērēti valsts stingri ierobežotie resursi tehniskā aprīkojuma uzturēšanā un darbības nodrošināšanā. Tāpat ar komersantu noslēgtā līguma darbības laikā valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem.
Iekšlietu ministrijā uzsver, ka fotoradaru skaita palielināšanas mērķis nav sodīšana un valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšana, bet gan ceļu satiksmes drošības uzlabošana. Kā liecina policijas apkopotā statistika, tad 40% ceļu satiksmes negadījumus tiešā vai netiešā veidā ir ietekmējusi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. 2009.gadā ir konstatēts 98531 (2008.gadā -107993) atļautā braukšanas ātruma pārkāpums, kā arī policija ir apzinājusi virkni vietu un ceļa posmu, kur sistemātiski tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums un notiek ceļu satiksmes negadījumi ar ļoti smagām sekām. Tieši šādās vietās būtu nepieciešams uzstādīt fotoradarus, lai pasargātu satiksmes dalībniekus. Turklāt ceļu satiksmes uzraudzībā, iesaistot tikai ceļu policijas darbiniekus, ir vairāki šķēršļi, kā piemēram, nav iespējams kontrolēt satiksmi uz tiltiem (apstāšanos un stāvēšanu uz tiltiem aizliedz Ceļu satiksmes noteikumi), kur bieži tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums, kā arī notiek smagas avārijas.
Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, tad kopš Latvijā ceļu satiksmes drošības uzlabošanā tiek izmantoti četri pārvietojamie fotoradari, braukšanas ātrums vidēji samazinājies par 10km/h un, vadoties no Eiropā veiktajiem pētījumiem, šāds ātruma samazinājums uz diviem miljoniem iedzīvotāju, kas ir aptuvenais Latvijas iedzīvotāju skaits, glābj aptuveni 150 cilvēku dzīvības.
Tu nesaproti, ka tasd nav galvenais - galvenais ir par pareizu ciparu nopirkt radarus no pareizā piegādātāja slēgtā konkursā, un lai tie ātrāk atmaksātos salikt uz visintensīvākās satiksmes punktiem, kur nenotiek NEKĀDAAS avārijas, kur pārkāpj ātrumu pat klibā pastniece uz sava ričuka...
Par kādiem melnajiem punktiem tu te tagad murgo? Ezi aizmirsis kurā valstī dzīvo?