Jauno stacionāro fotoradaru atrašanās vietās negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67% 4

 
CSDD | 29.jūlijs 2015 15:06

Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo – par 44%. Tie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas.

Piemēram, pie Garciema un uz Daugavpils šosejas (pie pagrieziena uz Saulkalni) negadījumi un cietušie nav reģistrēti vispār, samazinājums – 100%! Uz Jelgavas šosejas, ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils – Babīte (autoceļš A8, Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža, 15.-17.km), negadījumi samazinājušies teju uz pusi jeb par 49%, bet cietušie par 100%. Līdzīga situācija ir uz tās pašas Jelgavas šosejas, bet pie Ozolniekiem (30.-32.km) – negadījumi samazinājušies par 39%, bet cietušie – par 100%. Tāpat negadījumi un cietušie nav reģistrēti ap radaru, kas atrodas uz autoceļa Tīnūžu – Kokneses ceļa, 20,4.km.

Foto: iAuto.lv

Savukārt informācija no VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ātruma uzskaites vietas, kas atrodas Daugavpils šosejas (autoceļš A6, Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža) 23.kilometrā jeb 1,5 kilometrus no abiem radariem, liecina, ka pirms radaru uzstādīšanas vidējais ātrums bija teju 100 km/h (2014.gada jūlijā: 98,6 km/h), bet pēc radara uzstādīšanas šī gada pavasarī tas samazinājies un caurmērā ir 95,5 km/h.

Galvenie secinājumi: radari sevi attaisnojuši un darbs ir jāturpina, jo ap to atrašanās vietām uzlabojas satiksmes rādītāji un samazinājies vidējais plūsmas ātrums. Tāpat apstiprinās starptautisko pētījumu pieredze: ja vidējais ātrums samazinās par 5%, tad smagi ievainoto skaits samazinās par 15% un bojā gājušo skaits samazinās par 20%.

Līdz ar to, lai atbilstoši valdības uzdotajam uzlabotu ceļu satiksmes drošību, CSDD kopā ar partneriem turpina darbu pie nākamā ātruma kontroles mērierīču ieviešanas etapa. Šobrīd CSDD, sadarbojoties ar satiksmes drošībā un organizēšanā iesaistītajām institūcijām – Valsts policiju, LVC, Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu, izvēlētas un saskaņotas 20 nākamo ātruma kontroles ierīču atrašanās vietas. Nosakot šīs vietas, ņemti vērā vairāki rādītāji: negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā ceļa posmā, ceļa posma funkcionālā nozīme, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte, raksturīgās braukšanas tendences.

Izvēlētās vietas pamatā atrodas ārpus Rīgas – uz lielākajiem un noslogotākajiem ceļiem, piemēram, uz autoceļa A3 (Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža), uz autoceļa A6 (Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža), uz autoceļa A9 (Rīga – Liepāja), uz autoceļa A10 (Rīga – Ventspils), uz autoceļa A13 (Krievijas robeža – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža), kā arī uz autoceļa P80 (Tīnūži – Koknese). Šajās vietās trīs gadu laikā reģistrēti 359 ceļu satiksmes negadījumi, 206 ievainotie un 21 bojā gājušais.

Plānots, ka otrās kārtas stacionāros fotoradarus varētu sākt uzstādīt nākamā gada pirmajā pusē, pirms tam atbilstoši iepirkuma procedūrai aprīkojot to uzstādīšanas vietas un iegādājoties pašas kontroles ierīces. Radaru iegādei un uzstādīšanai tiks izmantoti līdzekļi no CSDD dividendēm, ko valdība nolēma novirzīt šim mērķim 2015.gada 7.jūlija Ministru kabineta sēdē.

Stacionāro fotoradaru karte (zaļā krāsā: pirmā kārta, dzeltenā krāsā: otrā kārta):

Ceļu satiksmes drošības uzlabošana ir vairāku pasākumu kopums, kurā vienlīdz nozīmīga loma ir gan sabiedrības informēšanai un prevencijai, likumdošanas un sodu politikas pilnveidei, infrastruktūrai, gan stacionāro un pārvietojamo radaru darbībai, gan policijas kontrolei;

Radari ir instruments, ar kā palīdzību uzlabot satiksmes drošību, nodrošināt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, tie nav naudas pelnīšanas avots. Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām izvietota informācija par radara atrašanos un atļauto braukšanas ātrumu;

Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” jūnijā veiktais pētījums liecina, ka visvairāk – 27,4% autovadītāju uzskata, ka tieši fotoradari uz autoceļiem atturētu pārsniegt braukšanas ātrumu.  

Savu viedokli par fotoradariem raksti komentāros!

 
4 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
aa 29.jūlijs 2015 22:48
2 6 Atbildēt

Noņemiet zīmes, par to, ka priekšā ir fotoradars, tikai tad redzēsiet, kā mainīsies uz labo pusi statistika. Ja gribas visā valstī panākt kārtību uz ceļiem, ieviesiet mobilos slēptos fotoradarus. Visa problēma ir tajā, ka visi likuma priekšā nav vienādi. Fotoradari šo problēmu samazina. Pārkāpi- atbildi, bet ir tāda kategorija, kuriem tas, ai kā nepatīk.

slk 30.jūlijs 2015 21:40
2 1 Atbildēt

pie kajas man tas radars. njemot veraa ka es parados LV 2 reizes gada un salidzinajuma ar Shveici. kur dzivoju patstavigi, man tie atruma parsniegshanas sodi liekas smiekligi. P.S. Parsniedzu atrumu gan tikai tik daudz lai joprojam brauktu droshi, jo pie 80-90 km stunda man saak naakt miegs braucot pa tiem taisnajiem gabaliem. un tas vairs nav droshi

WALA 1.augusts 2015 20:53
1 0 Atbildēt

Kā mani fascinē statistika - nav vēl ne pilns gads pagājis kā mēģina attaisnot radaru iegādi - būtu sūīga statistika visi klusētu. :D:D:D SPreižot pēc tā kātauta Rīgā pa vasaru brauc rudenī un ziemā atkal viss būs slikti un neviens sūda rdars te nepalīzēs.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Ar 120 000 eiro vērtības kritumu – Vācijā pārdod Audi ar V12 dīzeļa dzinēju 4

Pirms 12 gadiem šī automašīna maksāja 145 000 eiro, tagad īpašnieks to gatavs atdot par 23 800 eiro. Lasīt vairāk

 

Briškens: Latvijā ceļu drošības infrastruktūras investīcijām ir kritiska nozīme 1

Latvijā biežākie smago ceļu satiksmes negadījumu veidi uz valsts ceļiem ir saistīti ar sadursmēm, tāpēc ceļu drošības infrastruktūras investīcijām ir kritiska nozīme, un tā noteikti saglabāsies kā prioritāte no Satiksmes ministrijas (SM) puses, ceturtdien ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P). Lasīt vairāk

 

Auto asociācija piedāvā risinājumu auto servisu legālas darbības veicināšanai 11

Katru gadu valsts budžets zaudē aptuveni 200 miljonus eiro, ko rada "ēnu tirgus", kas valda auto servisu nozarē. Tāpēc, lai veicinātu auto servisu legālu darbību, augstāku pakalpojumu kvalitāti un veicinātu nodokļu maksājumus, Auto asociācija rosina Latvijā ieviest autoservisu brīvprātīgas sertificēšanas sistēmu. Lasīt vairāk

 

Komisijā neatbalsta piedāvājumu liegt pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās 25

Alkohola tirgošana degvielas uzpildes stacijās (DUS) arī turpmāk netiks ierobežota, šādu pozīciju otrdien atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vairākums. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti