69%* Latvijas iedzīvotāju ir pārliecība, ka vadītājs drīkst iedzert nedaudz alkohola un pēc tam vadīt transportlīdzekli. Kā atzīst ceļu satiksmes drošības eksperti, uzskats „vienu jau var” ir maldīgs un bīstams ceļu satiksmes dalībnieku drošībai, jo arī pēc neliela daudzuma alkohola cilvēkiem mainās uztveres un reakcijas ātrums.
Ar sociāli izglītojošu kampaņu „Beigta balle”, ko rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju, aicinās sabiedrību daudz striktāk izturēties pret alkohola lietošanu pirms sēšanās pie stūres, nelietojot nemaz alkohola un neļaujot to darīt arī citiem. Atgādinām: vadītājs pirms sēšanās pie stūres nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus un citas apreibinošas vielas.Ainārs Šlesers, Satiksmes ministrs: „Mēs esam apmierināti ar tendenci sarukt ceļu satiksmes negadījumu skaitam, tomēr joprojām pārāk daudz ir to vadītāju, kas neapzinās sēšanās pie stūres alkohola reibumā sekas un, galvenokārt, to, ka šāda rīcība apdraud jebkuru citu nevainīgu satiksmes dalībnieku dzīvības.”
Maldīgs ir uzskats, ka glāze alus nemaina uztveres reakciju
Kā liecina nesen veiktā sabiedrības aptauja*, 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vadītājs pēc izdzertas pudeles alus vai sidra, glāzes vīna vai šampanieša vai arī mazās glāzes degvīna vai ruma drīkst vadīt transportlīdzekli. 43% autovadītāju atzīst, ka ir sēdušies pie stūres, pirms tam izdzerot nelielu daudzumu alkoholiskā dzēriena. Sabiedrībā valda uzskats, ka sēsties pie stūres drīkst arī tad, ja izdzerts pavisam neliels daudzums alkohola.Tādēļ kampaņas viens no uzdevumiem ir mainīt sabiedrības uztveri, ka vadīt transportlīdzekli var arī, ja pirms tam izdzerts neliels alkohola daudzums, piemēram, glāze alus, sidrs. Vienu jau var?! Kā atzīst eksperti, pat neliels daudzums alkoholiskā dzēriena pasliktina uztveri un reakcijas ātrumu, kas var būt par iemeslu ceļu satiksmes negadījumiem. Tāpēc autovadītāji nedrīkst sēsties pie stūres, ja ir lietojis alkoholiskos dzērienus.
Andris Lukstiņš, CSDD direktors: „Šī gadā kampaņā „Beigta Balle” tiek likts uzsvars uz to, ka, ja paredzēts vadīt transportlīdzekli, tad pirms braukšanas nedrīkst lietot nekādu daudzumu alkohola. Lai efektīvāk cīnītos ar ļaunprātīgajiem likumpārkāpējiem, šobrīd ir ierosināti vairāki grozījumi likumos, kas paredzēti, lai mazinātu visatļautības sajūtu un to, ka no soda var vienkārši izbēgt.”
Bieži vien tikpat vainīgi ir arī līdzcilvēki, kas nevis aicina autovadītāju pirms braukšanas nelietot alkoholiskos dzērienus, bet tieši pretēji – mudina „vienu jau var!”. To apliecina arī veiktā pētījuma rezultāti: 75% iedzīvotāju ļautu paziņai saviesīgā pasākumā lietot nedaudz alkoholu, zinot, ka tas pēc mirkļa sēdīsies pie stūres. Bet ko nozīmē nedaudz alkohola – tas, ka nedrīkst alkohola saturs izelpā un asinīs pārsniegt likumā noteikto normu?! Jāņem vērā, ka viens un tas pats alkohola daudzums var atstāt pilnīgi atšķirīgu ietekmi dažādiem cilvēkiem. Jāņem vērā arī laika apstākļi, kuņģa stāvoklis, u.tt..
Pastiprināta uzmanība Jāņos
Ceļu policija arī šogad veiks pastiprinātu patrulēšanu uz Latvijas ceļiem Jāņos, lai darītu visu iespējamo, lai neatkārtotos 2000.gada Jāņu traģēdija ar 26 bojāgājušajiem.Edmunds Zivtiņš, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas biroja priekšnieks: „Jāatzīst, ka pēdējā laikā situācija ar dzērušiem autovadītājiem pie stūres ir nedaudz uzlabojusies, diemžēl, to joprojām nevar uzskatīt par apmierinošu. Šogad negadījumos, ko izraisījuši iereibuši autovadītāji, bojā gājuši jau 22 cilvēki, kas Latvijai godu nedara. Šajā situācijā vēlreiz vēlos atgādināt, ka alkohols un braukšana pie stūres nav savienojamas lietas. Policija arī turpmāk darīs visu, lai samazinātu dzērušu autovadītāju skaitu, bet pie katra autovadītāja policistu nepieliksi , un situācijas nopietnība ir jāapzinās arī katram autovadītājam pašam.”
Pagājušajā gadā 1477 ceļu satiksmes negadījumos viens no autovadītājiem atradies apreibinošo vielu ietekmē. Turklāt ievainots tika 741 cilvēks, bet 81 gāja bojā, kas ir aptuveni 20% no visiem bojā gājušajiem. Diemžēl par spīti bargajiem sodiem, joprojām liels skaits autovadītāju, sēžoties pie stūres reibumā, turpina apdraudēt savu un nevainīgu līdzcilvēku dzīvības.
Pēdējā laikā parādās jauna tendence – arvien vairāk pieaug to aizturēto transportlīdzekļu vadītāju skaits, kas vadījuši auto, vienlaikus atrazdamies alkohola un narkotisko vielu ietekmē. Lielākā riska grupa ir tieši jaunieši.
Ingrīda Ķirse, „ERGO Latvija" valdes locekle: „Mēs ticam, ka šīgada kampaņa „Beigta balle" ar savu tiešumu un skarbumu liks daudziem aizdomāties, ka „vienu jau vēl var" var būt arī nāves spriedums pašam vai saviem līdzcilvēkiem!"
„Beigta balle”
Visbiežāk alkohols tiek lietots saviesīgos pasākumos, ballītēs. Tādēļ arī par kampaņas vadmotīvu ir izvēlēta frāze „beigta balle”, kas vienlaikus nozīmē balli ar nelāgu iznākumu un apturētu dzīvi. Kampaņa ilgs līdz pat Jāņiem.Kampaņas „Beigta balle” ietvaros tiks demonstrēti TV un audio klipi, kas parādīs, cik viegli var „nodzert” draugus. Papildus ierastajiem informatīvajiem materiāliem portālā „Draugiem.lv” ir izveidota speciāla sadaļa „Beigta balle” ar informāciju par kampaņu, izglītojošu informāciju, Brain spēli, kā arī ikviens portāla lietotājs varēs apņemties nebraukt dzērumā un neļaut to darīt citiem. Šī apņemšanās būs redzama visiem portāla apmeklētājiem. Arī bāros un restorānos tiks izvietoti speciāli informatīvi materiāli un organizētas akcijas, kas atgādinās par nesēšanos pie stūres reibumā. Tas tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas viesnīcu un restorānu asociāciju. Sadarbība ir uzsākta arī ar „Statoil” degvielas uzpildes stacijām un „Rimi” lielveikaliem.
Sociāli izglītojošo satiksmes drošības kampaņu „Beigta Balle” rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju. Satiksmes drošības kampaņa „Beigta Balle” tiek līdzfinansēta no OCTA līdzekļiem un to atbalsta apdrošināšanas sabiedrība „ERGO Latvija”, SIA „Latvija Statoil” un Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija.
_________________
* Interaktīva aptauja, ko pēc CSDD pasūtījuma veica „E-spy” 2008.gada maijā. Aptaujā piedalījās ap 800 Latvijas iedzīvotāju.
Tik un tā uzskatu, ka pie pusdienām glāze vīna, vai kauss alus ir labāk, nekā kola vai kāda cita sintētika. Piekrist varētu par stiprajiem dzērieniem, kuru dzersanai nav cita iemesla kā vien apreibināties.