Quo vadis jeb kurp ej Latvija? - LAMB pētījums par satiksmes drošību 4

Foto: Publicitātes attēls

Autoklubs LAMB | 8.augusts 2016 16:27

Tikko noslēdzies šī gada pirmais pusgads un apkopota situācija satiksmes drošības jomā. Diemžēl salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusi pieaudzis gan ceļu satiksmes negadījumu, gan ievainoto, gan bojā gājušo satiksmes dalībnieku skaits.

Varētu jau teikt, ka pieaugums nav dramatisks, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaudzis no 9549 līdz 10379, ievainoto skaits pieaudzis no 1131 līdz 1313, arī bojāgājušo ir par vienu vairāk. Tomēr, ņemot vērā, ka starp ES dalībvalstīm stabili turamies lejasgalā, rēķinot bojā gājušos uz vienu miljonu iedzīvotāju, gribētos beidzot saskatīt kādu pozitīvāku tendenci. Arī Latvijas iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās gan dabiskā veidā, gan izbraucot no Latvijas, tādēļ procentuāli statistika ir vēl bēdīgāka.

Satiksmes drošība nav tikai kādas vienas amatpersonas vai pat institūcijas atbildība. Par tās stiprināšanu rūpējas ceļinieki, būvējot ceļu infrastruktūru, policija, uzraugot drošību uz ceļiem, pašvaldības, organizējot satiksmi un izvietojot ceļa zīmes savā administratīvajā teritorijā, CSDD, kontrolējot jauno autovadītāju zināšanas un prasmes, automašīnu tehnisko stāvokli un izstrādājot normatīvos aktus, nevalstiskās organizācijas, iesaistot sabiedrību un veicot neatkarīgu satiksmes drošības novērtējumu, mediķi, operatīvi glābjot dzīvības un ārstējot cietušos, apdrošinātāji, stimulējot drošu braukšanu un sedzot zaudējumus, kopumā varētu teikt, ka katrs iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par satiksmes drošību. Arī LAMB septembrī Latvijā īstenos Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) projektu „Stay Bright”, kura mērķis ir veicināt skolēnu „spīdēšanu tumsā”, tātad jauniešu redzamību rudenī un ziemā, kad diennakts tumšais laiks kļūst arvien ilgāks.

It kā pēdējā laikā ir dažādas satiksmes drošības kampaņas, pastiprināsies prasības kārtojot autovadītāja eksāmenu, ir jau uzstādīti un drīzumā būs vairāk stacionāro fotoradaru, vairāk būs netrafaretās ceļu policijas automašīnas, kuras kontrolēs situāciju uz ceļa, atsevišķās vietās ir būtiski ceļu infrastruktūras uzlabojumi, turpina pārbūvēt bīstamos krustojumus, likvidējot melnos punktus, un kustība uz ceļa arvien biežāk tiek sadalīta pa plūsmām - atsevišķi autotransportam un riteņbraucējiem, ir veikti arī citi uzlabojumi. Tomēr tas pēdējos gados diemžēl nerada pozitīvas tendences kopējā satiksmes drošības statistikā.

Pēdējā laikā statistika liecina, ka joprojām aktuāla problēma ar smagām sekām ir iebraukšana pretējās kustības joslā. Te talkā nāktu īpaša josla, kas ar vibrējošu vai skaņas efektu, vai arī fiziski ar barjeras palīdzību atdalītu pretējās kustības virzienus un ceļa malu. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka būvējot jaunos ceļus vai veicot rekonstrukciju, šādai atdalošai joslai jābūt kā obligātai prasībai. Šī brīža situācijā Latvijā noteikti noderētu arī papildus atstarojoši elementi uz ceļa, kas būtu īpaši svarīgi diennakts tumšajā laikā. Ir laiks pāriet no pilotprojektiem uz reālu rīcību un ieviešanu, kā piemēram, arvien vairāk tiek izbūvēti citur Eiropā jau sen plaši izplatītie apļveida krustojumi, kas ievērojami samazina negadījuma iespēju. Viens no pēdējā laika pozitīviem piemēriem ir apļveida krustojums Ulbrokā ar papildus joslām.

Domājot par nākotni, uzskatām, ka satiksmes drošības stiprināšanā arvien vairāk jāizmanto modernās tehnoloģijas – satiksmes uzraudzība online režīmā, gudrie luksofori, satiksmes vadības sistēmas, dronu izmantošana satiksmes risku novēršanā un citi. Latvijā, kā nelielā valstī, tas ir vieglāk īstenojams nekā lielajās valstīs. Jaunas, gudras tehnoloģijas un moderna ceļu infrastruktūra dos lielāku ieguldījumu nekā novecojošie instrumenti. Te jāatgādina Zviedrijas zero vision programma, kuras mērķis ir pilnībā novērst cilvēku bojāeju uz valsts ceļiem līdz 2020. gadam, http://www.visionzeroinitiative.com/. Jau šobrīd Zviedrija ir pirmajā vietā ES satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā un vienu miljonu iedzīvotāju. Lai mērķi sasniegtu, valstī aktīvi tiek ieviestas tehnoloģijas, kas cituviet vēl ir zinātniskās fantastikas sastāvdaļa, piemēram, piecu līdz desmit gadu laikā Zviedrijā tiks ieviests bezpolitu komerctranspotrs – smagās automašīnas. Arī šādām izmaiņām transporta būtībā mums ir jau jāsāk gatavoties, un tad Latvija varētu sasniegt ES vidējo līmeni un, kas zina, varbūt kļūtu par satiksmē drošāko ES dalībvalsti.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

 
4 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
222 8.augusts 2016 20:05
4 0 Atbildēt

Kamēr nemainīsies pašu autovadītāju kultūra, tas ir nemazināsies vispārējais nihilisms, nekas nemainīsies, izgrūdīs, vai neizgrūdīs miljonus visādu viedo tehnoloģiju projetos.

aansis 9.augusts 2016 1:03
3 0 Atbildēt

Un vispār... Kādēļ ir izlaists bojāgājušo cipars? Jo izskatās smieklīgi mazs uz uzpūstās problēmas fona? Ja nemaldos, tad bija kādi 200+ gadā. Mediķi tikmēr cīnās par finansējumu, lai varētu glābt 6500 dzīvības gadā! Varbūt laiks resnvēderiem nūjiņu vicinātājiem iet pastrādāt par sanitāriem? Auto ne tuvu nav bīstamākā lieta mūsu dzīvē!

Vernons 9.augusts 2016 11:34
2 6 Atbildēt

Ja ikvienu problēmu uz ceļa katrs braucējs, policija un CSDD grib atrisināt ar kāda cita pūlēm vērot vai ievērot distanci, tātad CSN pildīs katrs otrais!

Katram ar savu rīcību, darbību vai bezdarbību, ir jāgarantē drošība! Ikvienam, priekšā esošam, priekšā braucošam jāuzvedas "TĀ", lai pat bīstama situācija nerastos.

Kad sāksim slēgt savlaicīgi virzienrādītājus?

Kad sāksim domāt par savas rīcības sekām?

Kad sāksim vērtēt situāciju un sekas samazinot savu braukšanas ātrumu?

CSN ir jāzina, jāpilda un katram vēl ir tiesības paļauties, kad to darīs arī citi.

Aisbergam redzama viena devītā daļa, astoņas devītās ir zem ūdens. Jāatrisina ir šī "aisberga" neredzamā daļa!

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

"Volkswagen Golf" 8 - starts 2019.gada jūnijā

"Volkswagen" vadība oficiāli paziņojusi "Golf" 8 ražošanas starta sākumu. Tagad zinām, ka jaunā modeļa konveijers sāks griezties nākamā gada jūnijā. Lasīt vairāk

 

800 Zs "Lamborghini Huracan" jaucas pa dubļiem (+ VIDEO) 6

Pilnpiedziņa ir, jaudīgs motors arī - tad, kādēļ gan atteikties no baudas izjaukties pa dubļiem? Lasīt vairāk

 

Divu auto sadursmē Allažu pagastā gājis bojā viens no vadītājiem

Vakar vakarā Siguldas novada Allažu pagastā divu spēkratu sadursmē gājis bojā viens no autovadītājiem. Lasīt vairāk

 

"Infiniti" sola pirmo elektromobili 2021.gadā; pēc 4 gadiem to daļa sasniegs 50% 5

"Nissan" sastāvā ietilpstošais luksusa zīmols Infiniti savu pirmo elektromobili sola izlaist 2021.gadā, aizsākot pilnībā jaunu elektrificētu modeļu saimi, kuras daļa kompānijas piedāvājumā līdz 2025.gadam sasniegs 50 procentus. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti