Lai arī Latvija pagājušā gada laikā spēja samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, situācija joprojām prasa uzlabojumus, norādīts jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā Eiropas Savienības (ES) transporta nozares rezultātu pārskatā.
Rezultātu pārskata mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm apzināt jomas, kurās vajadzīgi prioritāri ieguldījumi un rīcība. Tas liecina, ka ES vēl vairāk padziļina iekšējo tirgu transporta nozarē un veicina pāreju uz mazemisiju mobilitāti, kas ir divas no Žana Kloda Junkera vadītās EK prioritātēm.
Rezultātu pārskata pirmajā vietā ar augstu vērtējumu 15 kategorijās jau trešo gadu pēc kārtas ir Nīderlande, tai seko Zviedrija, Vācija un Austrija. Tām ir katrai savas stiprās puses, bet visām ir stabils pamats ieguldījumiem, labs transporta drošības novērtējums un laba ES tiesību aktu īstenošanas prakse. Tikmēr Latvija ierindojusies dalītā 13.vietā, kamēr Lietuva - 22.vietā, bet Igaunija 9.vietā.
EK arī konstatējusi, ka patērētāji Latvijā ir apmierināti ar transporta nozares pakalpojumiem, kas tuvojas vidējam ES rādītājam. Tāpat EK pauž gandarījumu, ka Latvija ir starp tām piecām ES dalībvalstīm, kurās salīdzinoši daudz transporta nozarē nodarbinātas sievietes.
Attiecībā uz galvenajiem konstatētajiem faktiem kopumā secināts, ka visā ES ir gūti panākumi virzībā uz ilgtspējīgāku un videi draudzīgu mobilitāti, piemēram, atjaunojamās enerģijas īpatsvars transportā un tādu jauno automobiļu skaits, kuri izmanto alternatīvu degvielu. Tomēr līmenis joprojām ir zems, un tas, ka dažas dalībvalstis ir skaidri līderi, norāda, ka ir nepieciešamais potenciāls, lai paātrinātu pāreju uz mazemisiju mobilitāti.
Tāpat EK norādījusi, ka ieguldījumiem transporta infrastruktūrā ir vajadzīgs laiks, lai būtu redzama to ietekme. Tomēr daži investīciju pozitīvās ietekmes aspekti ir redzami kā transporta infrastruktūras kvalitāte. Šī tendence kļūs izteiktāka nākamajos gados, kad tiks veikti papildu ieguldījumi, jo īpaši izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un EK Investīciju plānu Eiropai.
EK arī secinājusi, ka visā Eiropā ir pieaugusi patērētāju apmierinātība ar visiem transporta veidiem, kas liecina, ka iedzīvotāju vajadzības ir saprastas un ka tiek pieņemti pareizi lēmumi par ieguldījumiem.
Tomēr ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir nemainīgs. Lai gan Eiropas ceļi joprojām ir visdrošākie pasaulē, dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles, lai sasniegtu 2020.gada mērķi - uz pusi samazināt ceļu satiksmesnegadījumos bojā gājušo skaitu.
EK arī gandarīta par to, ka pieaug transporta nozarē nodarbināto sieviešu skaits, taču sieviešu īpatsvars joprojām ir zems. EK ieskatā vajadzīga visu līmeņu rīcība, lai panāktu, ka vairāk sieviešu strādā transporta nozarē, un EK apsver atbilstīgu iniciatīvu.
Uz kādu drošību ceļu satiksmē var cerēt, ja CSDD un ceļu policija piekopj un atbalsta noziedzīgu politiku ceļu satiksmē. CSN "traktēšana" neatbilst loģikai veselajam saprātam un pat tam, kas tur rakstīts. Velti bija veikt izmaiņas, ja CSN vispār sastāv tikai no CSN 105. punkta pirmās trešdaļas, "Ievēro distanci", viss pārējais varēja arī nebūt!
STOP signāls CSN nav pat pieminēts kā brīdinājuma signāls! Viņam neatradās vieta!!! Brīdinājuma signāliem bailes piešķirt brīdinājuma zīmes statusu, tādēļ virzienrādītājs, laikam no rūpnīcas, nav uzstādīts, laikam īpaša opcija. Dubulta morāle CSN izpratnē ir acīm redzama. Vadītājam, tumšā diennakts laikā izkāpjot no auto, jābūt mugurā atstarojošai vestei. Gājējam nav obligāti, bet vadītājam jārūpējas par vismazāk aizsargāto! Kā? CSDD izdalīja N-tos tūkstošos šīs vestes, kur viņas ir. Kamēr katram no mums neuzliks par pienākumu ar savu rīcību garantēt drošību, nekas nemainīsies. Un kur palika CSL 19. pants no CSN?
likumi.lv/doc.php?id=88101
2. Gājēju un pasažieru pienākumi
10. Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.