Šoferu bieži pielietots, bet bīstams manevrs – strauja joslu maiņa 15

 

Foto: ekrānšāviņš

Ergo | 28.novembris 2016 9:46

Viens no manevriem, kura dēļ visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi pilsētās, ir strauja joslu maiņa, braucot intensīvas satiksmes apstākļos – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO speciālistu apkopotā informācija.

Šo ieradumu kā vienu no biežāk veiktajiem savā autovadītāja ikdienā atzina arī trešdaļa CSDD un ERGO rīkoto drošas braukšanas apmācību dalībnieki.

Citi autovadītāju iecienīti manevri, kuru dēļ biežāk notiek negadījumi, ir arī distances neievērošana un priekšrokas nedošana, izbraucot uz galvenā ceļa. Saskaņā ar ERGO klientu OCTA pieteikumiem aptuveni 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek, veicot šos manevrus. Turklāt tie raksturo agresīvu braukšanas stilu, par ko autovadītājam var tikt piemērots administratīvais sods.

“Nepārtraukta joslu maiņa ir tendence, kas iet roku rokā ar kopējo braukšanas kultūru, kas diemžēl dēvējama par samērā agresīvu. Sadursmes cēloņi bieži ir saistīti gan ar pagrieziena signāla nerādīšanu, veicot šos manevrus, gan ar agresīvu braukšanu un mēģinājumiem iespraukties starp citiem auto, lai gan vietas tam nav pietiekami,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors. Arī rāvējslēdzēja principa ignorēšanu un vispārējas pieklājības trūkumu viņš min kā iemeslus ceļu satiksmes negadījumiem, kuri varēja arī nenotikt, ja vien autovadītāji būtu savstarpēji saprotošāki. “Drošas braukšanas apmācībās veiktā aptauja apliecina, ka par to ir svarīgi runāt, jo autobraucējiem tomēr nav pilnīgas izpratnes par agresīvas braukšanas būtību,” uzsver Ivars Vismanis.

63% apmācību dalībnieku atbildēja, ka neuzskata sevi par agresīviem braucējiem, taču tajā pašā laikā tieši tikpat atzīmēja, ka mēdz šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas un vēl tikpat – ka pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu.

Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, šoferiem ieteicams pirms jebkādu manevru veikšanas objektīvi novērtēt, vai tam pietiks laika un vietas, kā arī vai tas netraucēs pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Nevajadzētu paļauties uz pieņēmumu, ka gan jau citi satiksmē iesaistītie visu pamanīs un palaidīs. Tāpat steigā ieteicams neprovocēt situācijas, neievērojot distanci, jo nekad nevar zināt, cik veikli uz izmaiņām satiksmē reaģēs priekšā vai blakus braucošā transportlīdzekļa vadītājs. Svarīgi ir iekļauties satiksmes plūsmā un ievērot cieņu pret citiem tās dalībniekiem. “Īpaši ziemā, kad ceļu segumu klāj ledus un redzamību pasliktina snigšana, ir svarīgi pret drošas braukšanas pamatprincipiem un dalību satiksmē izturēties ļoti atbildīgi,” aicina Ivars Vismanis.

CSDD un apdrošināšanas sabiedrības ERGO rīkotās drošas braukšana apmācības kampaņas “Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!” ietvaros norisinājās Biķernieku trasē oktobrī un novembra sākumā. Tajās 316 autovadītāji izmantoja iespēju pilnveidot savas teorētiskās zināšanas un praktiskās braukšanas prasmes.

 
Visi komentāri
 
Vernons 28.novembris 2016 10:20
8 23 Atbildēt

Policija to ir izauklējusi!!! CSDD neiebilst! Ja katru ceļu satiksmes negadījumu izskatītu vispusīgi un objektīvi, par pamatu ņemot "Ceļu satiksmes Likuma" 19. pantu, "Tiesības un pienākumi", kas noteic kārtību un secību, kā katram no mums uz ceļa ir jārīkojas, tad nevien neuzdrošinātos ignorēt CSN kā tādus. Pārtrauciet CSN nonivelēt līdz CSN 105. punkta pirmajai trešdaļai un lieta būs atrisināta. Katram Uz ceļa ir jārīkojas TĀ, lai neveidotu bīstamu situāciju. Tātad CSN ir jāpilda katram ne viss katram otram! Katram ar savu rīcību, darbību vai bezdarbību, bija, ir un būs jāgarantē drošība. Policija apdrošinātājus vazā aiz deguna! Un cik ilgi Jūs to pieļausiet? No kura brīža garantēsim drošību?

Palaidniex 28.novembris 2016 11:04
12 1 Atbildēt

Par tiem gadījumiem kad - "podrezal" - piekrītu. Grūti pierādāms, bet vienīgais, kas būtu saucams par bīstamu un rupju distances zagšanui.

Braukšana nemainot joslas pārāk īsā distancē - vernonu un fūristu simndroms (tā arī nav skaidrs šādas rīcības poamatojums, it īpaši drošības kontekstā) - ir jāizskauž kā šķira!

Vernons 28.novembris 2016 11:23
7 15 Atbildēt

Ikvienam manevram jāsākas ar CSN 57. punktu! Ar skatu spogulī , jāpārliecinās par drošību un vai josla kurā es iebraukšu ir brīva pietiekamā attālumā. Lai tam, aiz muguras esošam, nebūtu strauji jābremzē!

Ar CSN 57. punktu sākas un beidzas braukšana, bet dažam labam beidzas arī dzīvība!

Igaunijā smagie pārvietojas 90 km/h! Ar ko Latvija atšķiras no Igaunijas? Latvijā atļautais braukšanas ātrums ir 80 km/h un to diktē "Fūristi"! Nevari visu kolonu vienā ņēmienā apdzīt, nesāc pat to darīt! Tu esi "distances zaglis" un tādus kā Tevi jāizskauž, kā šķira! Tava vieta Tavai "Alfai" pie aizmugurējā bampera!

Palaidniex 28.novembris 2016 13:38
12 4 Atbildēt

Es saprotu, ka ar lasīšanu tev smagi, ar izlasītā saprašanu vēl smagāk!

Viena josla - divi auto, neviens nevienu neapdzen, neapsteidz, neviens joslas nemaina. Kas tieši grūts ir 3 sekunžu distances ievērošanā, it īpaši, ja nav prātā (un tehniski ierobežotas spējas) apdzīšana un kur tieši pa priekšu braucējam rast laiku ekstremālas un neatliekamas bremzēšanas nepieciešamību vēl pirms tam saskaņot ar ņeķerpilu aiz muguras? Vēlreiz atkārtoju - situācija ikdienišķa un permanenta, bet nekādi nav saistīta ar notikumiem, kas saprotami ar terminu "podrezal"

Vēlreiz jautāju - kas tieši no drošības viedokļa uzlabosies, ja fūra vai autobuss (tr. līdzekļi, kuri stājoties tik pat labi kā vieglie) brauks nevis vismaz 3 sekunžu distancē aiz priekšā braucošajiem, bet īsākā distancē? Nu kādi būs tie drošības ieguvumi un kā tieši tā būtu pa priekšu braucēja atbildība, kja abi brauc ar maksimālu atļauto ātrumu kā igaunijā 90 km/h? Arī pie šī atkārtošu - situācija ikdienišķa un permanenta, bet nekādi nav saistīta ar notikumiem, kas saprotami ar terminu "podrezal"

Par to fūru nebraukšanu vai nespēju pabraukt uz 90, tikai nevajag - arī Latvijā diendienā fūras ar LT, LV, EE, FI, SLO, un PL numurzīmēm pārvietojas reāli ar 90 km/h pēc GPS.

Ir arī manīti Nordekas autobusi braucam pa brīvības gatvi posmā no Brīvdabas muzeja līdz Juglai ar "godīgiem 100 km/h pie 70 atļautajiem...

rr 28.novembris 2016 12:52
3 15 Atbildēt

aizmugurē esošais kravenieks ar 40 t automātiski tiek pataisīts par vainīgo, ja baltā miskaste strauji piegriež priekšā un dzēšas.

Vernons 28.novembris 2016 13:33
6 19 Atbildēt

Ir jau arī citas "zāles" šādam gadījuma. Un to daži ļoti veiksmīgi piekopj. Sitiens pa sāniem baltajam, "gāzi" grīdā un baltais brauc, šķērsām pa ceļu, priekšā smagajam! Katrai darbībai ir pretdarbība, bet ikvienai darbībai vajadzētu būt muļķim drošai!

Smagais te "ņe pri čom".

Palaidniex 28.novembris 2016 13:40
19 8 Atbildēt

Sāc jau bezspēkā sludināt brutālu krimināli vērtējamu darbību?

Vernons 28.novembris 2016 13:46
9 14 Atbildēt

Ne viens vien Rīgā redzēts smagajam šķērsām priekšā! Tu vari būt nākamais. Jo jebkāds smagā un autobusa ātrums Tev ir par mazu!

Katram uz ceļa ir jārīkojas "TĀ", lai neveidotu bīstamu situāciju. Kas Tev šajā teikumā nav saprotams? Vai tas ka "katram"?

Palaidniex 28.novembris 2016 14:26
15 0 Atbildēt

Es domāju ģintermužā tev varētu pat atņemt brīvību...

Palaidniex 28.novembris 2016 14:30
15 0 Atbildēt

P.S.

Pagaidām tu sludini, ka jāgartantē ir tikai pa priekšu braucējam.

Kur paliem "pakaļā" braucēja garantijas attiecībā pret citiem?

Es saprotu, ka tava ideālās fantāzijas murgā - tiklīdz brauc kāds pa priekšu, tad visa atbildsība uz vīnu, pašam vairs nekas nav jādara un ir momentā indulģence no visa, jo pakaļā braucējam nav jāievēro pilnīgi nekas, nekas ko nosaka CSN, jo par to ir jārūpējas pa priekšu braucējam, - jāspoiež tavas bremzes, jābū parēģim, kad nāksies bremzēt strauji, utt.

Vienīgais, kur es uzskatu, ka pa priekšu braucējs ir vainīgs ir manevs - "obognal i podrezal" vai "neadekvāti nomainīja joslas", te gan viss nav tik viennozīmīgi - nomainīja bez ekstrīma - es tik labs un atlaid pedāli, lai atjaunotu drošu distanci, nomainīja "štob podrezaķ" - skat punktu par "podrezal"...

solaris 28.novembris 2016 14:40
5 3 Atbildēt

Gaidu tavu uzbraucienu komentētājam ''rr''. Pastāsti pārējiem, cik arī viņš nepareizi domā!

Tu taču cīnies par taisnību, nevis vienkārši strīdies strīdēšanās pēc?

Palaidniex 28.novembris 2016 15:42
15 0 Atbildēt

Tu arī tikai lasi ko gribi izlasīt?

Palasi pēdējo P.S. rindkopu kas vetīju mūsu personāžam

būs skaidri un gaiši aprakstīts, ko domāju

Un tad jautājums jums abiem - tad svaram ir vai nav nozīme?

No vienas puses apgalvojat, ka stājās 40t dranduļec kā vieglais, tad pēkšņi nespēj stāties kā vieglais?

Drīzāk jautājums Tev - Solaris - kāda starpība ciktonnīgam vieglam vai smagam transportlīdzeklim priekšā notiek manevrs, ko vislabāk raksturo frāze "podrezal" ?

Piegriešana priekšā lai nobremzētu un izraisītu avāriju ir vienīgais manevrs, kur 100% uzskatu, ka vainīgs ir priekšā griezējs. Tādu situāciju uz ceļa ir ĀRKĀRTĪGI MAZ un parasti ne gluži bez iemesla tādas notiek, tiek provocētas utt. Viena pagale NEDEG!

99% situāciju ir tādas, kad tas 40t vernons velkās pilsētā 6 metru distancē aiz muguras un nepieļauj bez bums pa priekšu braucējam izmantot nepieciešamību spiest brezmes grīdā, ja tāda nepieciešamība rodas...

solaris 28.novembris 2016 14:43
7 0 Atbildēt

Adresēts Palaidniexam.

Palaidniex 28.novembris 2016 15:49
15 0 Atbildēt

ja redzi, ka kāds Tevi apsteidz un grib iekārtoties tev priekšā ir divi lēmumi:

1. atlaist savlaicīgi akseleratora pedāli, lai apsteidzējs to varētu drošāk izdarīt, tam būtu vairtāk vietas un tev sāktu veidoties pietiekama distance līdz jaunajam pa priekšu braucējam;

vai

2. nelaid viņu iekšā - te nu jautājums - ko no abiem uzskatīt par bezgkauņu - to, kas grib iespraukties šķirbā vai to, kuram negribās nevienu sev priekšā laist...

Un kāds tam sakars kas ir kurā lomā - autobuss kurš spraucās no otrās joslas priekšā vieglajam vai vieglais kas spraucās priekšā autobusam un kāds tam sakars ar to cik kurš sver līdējs pret nelaidēju...?

Palaidniex 28.novembris 2016 16:00
7 0 Atbildēt

p.s.

un ja kāds apsteidz kaut ar 10 km/h lielu ātruma starpību, un pēc pārkārtošanās strauji nespiež bremzes un turpina kustēties ar šādu pat ātruma starpību tad 10 sekunžu laikā tas atrodas jau 27 metru distancē.

Līdz ar to, pārkārtošanās uz joslu ļoti tuvu apsteidzamā (apdzenamā) transportlīdzekļa purnam ir vērtējama kā nepieklājīga, nepatīkama, iespējams spējīga nobiedēt, bet reizēm, apdzenot nepieciešama - drošības nodrošināšanai, ja ir pārvērtēts sava auto spējas vai nepareizi novērtēts pretī braucošā ātrums...

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 13

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti