Valsts sekretāru sanāksmē, ceturtdien, 8.novembrī, izsludināts Satiksmes ministrijas izstrādātais Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam projekts.
Plāns izstrādāts, saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (TAP2020) noteikto uzdevumu un lai sasniegtu izvirzīto politikas rezultātu -2020.gadā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010.gadu. Plānots arī par 50% 2020.gadā samazināt smagi ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu.
Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju. Salīdzinot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku par bojāgājušajiem un cietušajiem, jāatzīst, ka CSNg bojāgājušo un cietušo personu skaits Latvijā joprojām ir ievērojami lielāks nekā citās ES dalībvalstīs.
Statistika liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā ceļu satiksmes drošības situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies, pat ņemot vērā, ka ir ievērojami pieaudzis transportlīdzekļu un autovadītāju skaits. Tomēr ir jāņem vērā arī fakts, ka, lai arī bojāgājušo skaita samazinājums ir viens no straujākajiem ES, bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem 2015. gadā ir viens no augstākajiem ES.
Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas un rīcības virzienu īstenošanas termiņus un tiem nepieciešamo finansējumu.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbības nodrošināšanā un veicināšanā starp visām atbildīgajām institūcijām. Tās iesaistītas procesos, kuri saistīti ar sabiedrības izglītošanu, informēšanu, prevenciju, ceļu auditu un infrastruktūras uzlabošanu, normatīvo aktu un sodu sistēmas pilnveidi un arī CSNg cietušo glābšanu un cietušo veselības atjaunošanu.
Plānā tiek pievērsta uzmanība faktoriem, kas tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību (CSNg skaitu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu). Jānorāda, ka ceļu satiksmes drošības ir atkarīga no trīs pamata faktoriem: no cilvēka (satiksmes dalībnieka), transportlīdzekļa (tā tehniskā stāvokļa un aprīkojuma) un apkārtējās vides (ceļu infrastruktūras).
Lai sasniegtu TAP2020 un attiecīgi Plānā noteikto mērķi, ir noteikti četri rīcības virzieni: Preventīvie pasākumi ceļu satiksmes drošībā, satiksmes dalībnieku izglītošana un informēšana, satiksmes drošības risinājumu ieviešana autoceļu un ielu tīklā, reaģēšana uz CSNg un to seku mazināšana un novēršana.
Plāna sagatavošanā, kā arī tajā minēto pasākumu turpmākā realizācijā iesaistītas Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijas un tās pārziņā esošās institūcijas, kā arī Veselības ministrija, Rīgas dome, Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī dažādas biedrības un nevalstiskās organizācijas.
Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai 4 gadu periodam ir nepieciešami finanšu līdzekļi 12 413 036 euro apmērā, no tiem 9 222 636 euro valsts budžeta līdzekļi, savukārt 3 190 400 euro tiek plānots piešķirt no OCTA pieejamā finansējuma, turklāt atsevišķiem pasākumiem finansējuma apmēru varēs noteikt tikai pēc sākotnējās izpētes.
Plāna projekts atbalstīts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē šā gada 7.decembrī, 8.decembrī tas tiek nodots saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām, pēc tam par tā apstiprināšanu lems Ministru kabinets.
Satiksmes drošība tiek kontrolēta! Labi pārredzamos, garos posmos, ar nesen uzklātu asfalta segumu. Vietās, kur pusdebili iedzīvotāji sūdzas par satiksmes blīvumu un ātrumu, kas it kā esot par iemeslu grūtībām iekļauties satiksmē, tai pašā laikā izvēloties dzīves vietu tieši pie šis maģistrāles(Ādažu 70km/h posms) Netiek kontrolēta posmos, kur ceļa apstākļi neatbilst nekādām drošības prasībām-rises, ielāpu deķi 5cm augstumā, neesksistē ceļa malas apzīmējums- visu šo buķeti var izbaudīt posmā Bērzkrogs-Cēsu pagrieziens...Musori kontrolē līdzeno posmu no Bērzkroga līdz Launkalnei.