LAMB par Ceļu satiksmes drošības plānu 5

 

Foto: Publicitātes attēls

LAMB | 19.decembris 2016 15:19

Kopš šā gada sākuma autovadītāji, traucamies gan stacionārajiem fotoradariem, ir ziedojuši valsts budžetam, 3,2 miljonus eiro, kuri jau soda naudās ir iekasēti, vai gandrīz 4,3 miljonus, par kuriem kopumā izrakstīti soda protokoli.

Salīdzinājumā 2012. gadā, kad visi skaļi protestējām pret toreizējo fotoradaru programmu, kura vairāk bija vērsta uz mērķi nopelnīt, nevis stiprināt satiksmes drošību, piecos mēnešos tika iekasēti gandrīz 510 000 eiro (404 910 lati) vidēji 100 000 eiro mēnesī. Tolaik autovadītāji pamatoti satraucās par fotoradaru izvietošanas politiku - nevis tur, kur bīstami, bet kur vairāk sodus uzlikt, kas nav viens un tas pats. Šogad iekasēti vidēji  290 000 eiro mēnesī, tātad trīs reizes vairāk, kas iespējams  nav īsti korekts salīdzinājums, jo atšķiras fotoradaru skaits, tomēr tā ir viela pārdomām. Rodas iespaids, ka daļa autovadītāju vai nu neredz ceļa zīmes, kas liecina par fotoradaru, kam drīz jābrauc garām, vai tās ignorē, jo bremzēt pirms tā ir “vājuma pazīme”. “Labāk traukšos garām kā “īsts vīrs” un pēc tam maksāšu, nekā ievērošu ātruma ierobežojumus”, tā iespējams nodomā kāds stūresvīrs ar savdabīgu izpratni par vīrišķību. Iekasētās summas apjoms sabiedrību šobrīd tik ļoti neuztrauc kā pirms četriem gadiem, jo līdzekļi nonāk valsts budžetā nevis kādas firmas kabatā, tātad naudu vajadzētu izmantot, lai turpinātu stiprināt tieši satiksmes drošību, nevis lāpītu budžeta caurumus vai izlietotu deputātu kvotās.

Tas ir nepieciešams, jo jau vairākus gadus esam starp tām ES dalībvalstīm, kurās visvairāk cilvēku uz ceļa gūst smagas traumas vai iet bojā, rēķinot uz miljons iedzīvotājiem. Ja aizvadītajā gadā un šogad nedaudz ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits, tad jau kopš 2013. gada pieaug smagas traumas guvušo satiksmes dalībnieku apjoms. 2013. gada 11 mēnešos 3215, bet 2016. gadā 3464 cilvēki. Lai to mazinātu Satiksmes ministrija kopā ar citām  atbildīgām institūcijām ir izstrādājusi Ceļu satiksmes drošības plānu 2017. – 2020. gadam, kas paredz veikt pasākumus, lai līdz 2020. gadam Latvijā par 50% samazinātu ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojā gājušo skaitu.  Kopumā četru gadu periodā plāna īstenošanā paredzēts ieguldīt gandrīz 12,5 miljonus eiro, tomēr, ja mērķis tiktu sasniegs, šāds ieguldījums noteikti attaisnotos.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt, lai akcīzes nodoklis par degvielu tiktu ieguldīts ceļu infrastruktūrā, jo šobrīd no 550 miljoniem iekasēto eiro uz ceļiem atgriežas tikai  160 miljoni. Bez strauja finansējuma pieauguma nav iespējams sasniegt ambiciozos mērķus, jo ne jau tikai plāna īstenošana ir cietušo un bojāgājušo strauja samazinājuma priekšnoteikums, bet arī vispārīgs finansējuma pieaugums un tā kvalitatīvs izlietojums, atjaunojot sabrukušos ceļus un būvējot jaunus.

Kā liecina Valsts policijas un Latvijas Universitātes kopīgi veiktais pētījums 2015. gadā procentuāli vislielāko daļu no satiksmes negadījumiem ar smagām sekām veido uzbraukšana gājējiem (31%), kam seko transporta līdzekļu sadursmes (26%). Turklāt 75% gadījumu, kuros uzbraukts gājējam, satiksmes noteikumus nav ievērojis gājējs. Plānā jau ir noteiktas prioritātes – smagi ievainotie un bojā gājušie, tomēr naudas sadale ir vispārīga, tai pamatā jābūt paredzētai tieši prioritāro pasākumu īstenošanai.

Pašsaprotams, ka viens no akcentiem ir jāliek uz gājējiem drošas infrastruktūras izveidi, kur nepieciešamas regulējamas, labi apgaismotas pārejas, tuneļi un tilti, apgaismotas ietves, arī apgaismotas ielas, kuru malās pārvietojas gājēji. Ja šobrīd nepietiek līdzekļu, lai visur, kur nepieciešams, ieviestu drošo infrastruktūru, tad tādas izbūve noteikti jāparedz jaunajos ceļu projektos. Nepieciešami vairāk atstarojošie elementi ceļu malās un, protams, atbildīgākiem jābūt pašiem gājējiem – jālieto atstarotāji, vestes, jāpārvietojas pa ceļa malu pretim transporta plūsmai un jāievēro citi it kā labi zināmi, bet bieži vien ignorēti nosacījumi. Dažādi pētījumi liecina, ka vairāk nekā 90 procentos ceļu negadījumu iemesls ir bijis cilvēciskais faktors, tātad satiksmes dalībnieku rīcība, savukārt atbilstoša ceļu infrastruktūra mazina cilvēciskā faktora riskus, jo dod iespēju pieņemt satiksmei drošus lēmumus.

Ievainoto un bojāgājušo samazinājums Latvijā par 50% ir ļoti ambiciozs plāns, un nav īstas pārliecības, ka pielietojot tradicionālās metodes varēs sasniegt tik lielu samazinājumu atlikušajā laikā. Plānā iekļauta kopējā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa uzlabošana, kas nozīmē rūpīgākas pārbaudes, preventīvie pasākumi, kā fotoiekārtu vai videoiekārtu izvietošana, plašāka alkohola un narkotisko vielu kontroles mehānismu iegāde, ieviest tehniskos līdzekļus, kuri fiksē sarkanās luksofora gaismas neievērošanu, palielināt soda punktu skaitu par apzinātu citu satiksmes dalībnieku apdraudējumu, tajā skaitā tālruņu un planšetdatoru lietošanu pie stūres, uzlabot veselības pārbaudes, turpināt informatīvās kampaņas, sekmēt valsts autoceļu infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, izveidot ribjoslu uz šosejas Tīnūži – Koknese un daudzi citi satiksmes drošībai svarīgi pasākumi.

Plānā ir aprakstītas divas pieejas – tradicionālā un drošas sistēmas pieeja. Piemēram, ja tradicionālā pieeja rosina novērst visus ceļu satiksmes negadījumus, tātad veikt pasākumus un ieguldīt līdzekļus visā spektrā, tad drošas sistēmas pieeja aicina koncentrēties tieši uz vājākajām vietām, šobrīd negadījumiem ar smagi cietušajiem un bojā gājušajiem.  Ja uz jautājumu, kas izraisa ceļu satiksmes negadījumu, tradicionālā pieeja atbild, ka neatbilstoša satiksmes dalībnieku rīcība, tad drošas sistēmas pieeja iet dziļāk un saka, ka cilvēki pieļauj kļūdas un pieļaus arī nākotnē, tādēļ pati sistēma jāveido kļūdu droša, lai mazinātu cilvēcisko faktoru. Piemēram, ja ir droša gājēju pāreja, tad cilvēkam ir mazāk iespēju pieļaut kļūdu, šķērsojot brauktuvi, nekā, ja pāreja nav droša, labi apgaismota, vai tās vispār nav. Tātad vajadzētu koncentrēties uz satiksmes drošībā vājākajām vietām, lielākajiem riskiem, kā to paredz drošas sistēmas pieeja. Pilnībā nekļūdīgs cilvēks vēl nav piedzimis un diez vai kādreiz piedzims, bet droša sistēma mazinātu kļūdu risku.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

 
Visi komentāri
 
Ulass 19.decembris 2016 16:26
8 0 Atbildēt

Nu, izskatās, ka teksts ir tikai par to, cik iekasēts soda naudās, bet, ko tas ir devis satiksmes drošībai, nekā!

JZ 19.decembris 2016 17:03
4 0 Atbildēt

Diemžel, satismes drošibai iekasēta soda nauda netiek, viss aiziet budžeta.Mēģinam aizstāvet viedokli , ka soda nauda janovirza satiksmes drošības projektiem.

rt 19.decembris 2016 17:20
1 1 Atbildēt

Da pie kājas kam tā nauda aiziet! Ja nav manā kabatā, tad kaut vai lai tiek Šķēlem...

Bet doma in general skaidra - ātra braukšana ir maksas pakalpojums.

iJuris 19.decembris 2016 21:39
3 3 Atbildēt

joprojām gaidu detalizētu tabulu ar laikiem, radaru vietām un ātrumiem, jo pašlaik viss ir vienā maisā, kāds kuram 90 vietā ir 94 un kāds kam 90 vietā ir 190. Lielu daļu gan jau ka sastāda apdzīšanas laikā veiktais paātrinājums, lai ātrāk tiktu garām kādam pedantiskam spidometra vērotājam, ka tik nav bultiņa pietuvojusies 90... un teikšu godīgi, es pa jelgavas šoseju arī tagad braucu tā ka panelī ir 100-110km/h, bīstamību nejūtu, jo visi tā braucam, izņemot tos kuri kreisajā ar 80 brauc...

tad īsāk, iAuto, lūdzu sarūpējiet sarakstu, lai ātrumu varētu piesaistīt drošībai...

Pēteris 20.decembris 2016 15:29
2 0 Atbildēt

Ja panelī Tev rāda 100 km/h, ir atbilstošā izmēra ripuļi, tad faktiskais kustības ātrums attiecībā pret zemi ir 93-94 km/h. Pie šāda ātruma foto radars nefiksēs pārkāpumu. Auto ražotājiem ir direktīva, par spidometra kalibrāciju + 7 %. Tas gan neattiecas uz >3.5 t un autobusiem ar ātruma ierobežotājiem, kaut gan tos ar var piečakarēt.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 2

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

Sieviete veikusi pirmo pasaules apceļošanu ar elektromobili (+ FOTO) 14

Leksija Olforda kļuvusi par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar elektromobili apbraukusi apkārt zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Vecrīgā plāno ieviest no maija 6

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Rīgā plāno ieviest no maija, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV). Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti