No 14. līdz 16. septembrim Polijas pilsētā Kielcē norisinājās 2018. gada Eiropas čempionāta noslēguma ceturtais posms enduro un paralēli Eiropas Nāciju kauss komandu vērtējumā, kurā startēja Latvijas Senioru izlase.
Šogad izlasē startēja spēcīga komanda – pieredzējušie enduro braucēji – brāļi Jānis un Einārs Vinteri, Lauris Ermanis un motokrosa veterāns Leons Kozlovskis, bet enduro sportists Edgars Siliņš piedalījās individuāli.
Sportistiem cīņa par otro vietu nebija viegla. Katru dienu uz motociklu pavadītas astoņas stundas. Piektdien un sestdien sportisti startēja enduro – katru dienu veica četrus apļus ar diviem ātruma testiem katrā aplī. Viena apļa garums – piecdesmit kilometri. Krosa tests bija īpaši sarežģīts. Neskaitāmie līkumi pļavā sportistiem prieku neradīja un tā bija jālīkumo vairāk kā vienpadsmit minūtes, savukārt enduro tests bija izbraucams sešās minūtēs. Lielākās grūtības sportistiem sagādāja ilgās stundas uz motocikla. Bijuši brīži, kad bijis jau tik tumšs, ka neko lāgā nav redzējuši. Svētdien – motokrosa dienā sportisti atraisījās un jutās daudz labāk.
Latvijas motosporta federācijas (LaMSF) Enduro komisijas vadītājs Kaspars Ērkulis: „Man ir liels gandarījums par mūsu sportistu augstajiem sasniegumiem nāciju sacensībās, kurā iegūta godalgotā otrā vieta. Esam iekļuvuši top trijniekā. Nevajag baidīties izvirzīt augstus mērķus, ja par tiem nesapņosim un nerunāsim, tad tos nekad nerealizēsim. Jau no sākumā ticēju, ka ar šādu zvaigžņu komandu, mēs varam iekļūt trīs spēcīgāko komandu topā, un to šie sportisti arī pierādīja.
Liels paldies sportistiem, ka aizstāvēja Latvijas vārdu pasaulē un nenobijās atvēlēt tam savu laiku un līdzekļus. Liels paldies Artūram Robežniekam, ka palīdzēja mūsu komandai, nokļūt tur, kur mēs tagad esam. Paldies LaMSF par atbalstu, un ieguldīto darbu. Prieku un gandarījumu rada arī Edgara Siliņa izcīnītā septītā vieta individuālajā vērtējumā, un viņa degsme aizstāvēt Latvijas godu šāda mēroga sacensībās. Nākošgad jācenšas sasniegt visaugstāko virsotni.”
Pēc sacensībām sarunā ar Jāni Vinteru („JVE Moto Team”), kurš Senioru klasē individuālajā ieskaitē ieņēma augsto piekto vietu, atzina, ka poļi šogad bija pacentušies. „Trase bija ļoti grūta. Dienā vien bija jāizbrauc deviņus ātruma posmus. Tas bija diezgan nopietns apjoms. Un plus vēl kopējā braukšana, kas dienā ilga septiņas pat astoņas stundas. Garās stundas, sevišķi pēc pirmās dienas, pamatīgi nogurdināja,” stāsta J. Vinters. Trase bija ļoti izbraukāta. Segums – smilšains, akmeņains, pārbraucienos saknes, „rokas dabūja just ne pa jokam,” atceras sportists. Enduro testā bija kalni, lēcieni, speciāli būvētas akmeņainas vietas. Ekstrēmu posmu nebija. „Garais tests, kurš bija izbraucams 11 minūtes, veda pa akmeņainu pļavu ar nenormāli daudz līkumiem. Segums smilšains, bet vietām viscaur akmeņi. Līkums pie līkuma. Nobraucot malā, pat galva reiba. Tehniska trase,” saka sportists. Jānim ļoti patika trešā sacensību diena – motokross: „bija daudz motokrosa lēcienu, mazliet bīstama trase, bet nolīdzināta.” Svētdien motokrosā starts sportistam neizdevās īpaši labs. „Braucu pa trešo vietu, bet beigās spēki beidzās, temps nokritās, finišēju ceturtais, bet komandas biedrs Leons Kozlovskis krosā ieguva trešo vietu.” Kopumā Jānis ir apmierināts ar aizvadītajām sacensībām Polijā, taču tomēr dažas nepilnības, kas saistītas ar sportistu drošību, bija. „Viss bija diezgan labi. Vienīgi poļi bija pārcentušies ar braukšanas ilgumu. Starts 9.40 un finišs tikai ap 18.00, kad jau sāk krēslot. Visur nebija padomāts par drošību, ja nebūtu paša galva uz pleciem, tad varēja iedzīvoties diezgan nopietnās traumās,” tā Jānis Vinters.
Veterānu klases motokrosa meistars, pieredzes bagātais Leons Kozlovskis („MX Ādaži”) Eiropas čempionāta enduro posmā piedalījās pirmo reizi un Senioru klasē ieguva sesto vietu. „Vai tas bija „forši” vai nebija „forši”? Es laikam teikšu, ka tas bija „forši”. Tajās astoņās stundās katru dienu bija ļoti daudz mirkļu, kad domāju: „Kam man tas ir vajadzīgs. Kāpēc es to daru?” Esmu daudz kur braucis. Man ir ar ko salīdzināt. Es runāju par braukšanu ar motociklu, nevis vilkšanu, kā tas ir, piemēram, hard enduro posmos. Pavasarī, Francijā – trīs stundu braukšana pa pludmali bija fiziski daudz nopietnāk un grūtāk. Es neteiktu, ka Polijā noguru fiziski, bet es noguru no astoņu stundu ilgas koncentrēšanās. Tas bija daudz nogurdinošāka kā fiziska darbība, kuru var izdarīt trīs stundās. Enduro astoņas stundas jākoncentrējas, jābūt visu laiku mundram, jāsaprot, kur jābrauc, kā brauksi, visu laiku esi uz riska robežas, un katra kļūda var maksāt dārgi,” secina L. Kozlovskis, piedaloties Eiropas Nāciju kausā enduro. Sportists uzskata, ka „no drošības viedokļa riskants pasākums, jo, ja gūst smagu traumu, tad nezinu, cik viegli būtu piekļūt trasē cietušajam, kā paziņot par negadījumu. Nezinu, kā tas viss notiek. Ātrums nav tik liels, lai notiktu kas ļoti bīstams, bet vienalga vidējais ātrums pa mežu braucot ir diezgan liels, jo ir laiki, kuros jāiekļaujas.” Neskatoties uz milzīgo koncentrēšanos, kopumā sportistam veicās labi. Testus izbrauca bez problēmām. „|Pirmajā dienā nezināju vai varēšu izturēt astoņas stundas. Pēc pirmā apļa sapratu, ka viegli nebūs. Pārbrauciens bija smags. Krosā jutos jau savā elementā, bet tik un tā pirmās divas sacensību dienas savu iespaidu atstāja. Jūtos gandarīts, man tas sanāca, es to izdarīju. Es domāju pirmajai reizei ir labi, savā klasē sestā vieta. Domāju, ka nevienu nepievīlu. Komanda nostrādāja lieliski. Paldies cilvēkiem, kas bija mums apkārt, palīdzēja un atbalstīja, jo tas bija svarīgi. Nāciju kausā tā ir jābūt, jo tas ir komandas darbs. Šiem cilvēkiem komandas gars ir „iekšā”,” saka Leons Kozlovkis.
Enduro braucējs Lauris Ermanis („Motosports RT”) Senioru klasē ieguva 11. vietu. Arī viņš atzīst, ka viegli nebija. „Trase varbūt nebija tehniski sarežģīta, bet bija fiziski grūti, jo pārbrauciens pēc 140 braucējiem bija izsists, bedrains, bija akmeņi, saknes. Katru dienu jābrauc četri apļi. Katrā aplī divi testi. Viens no testiem bija uz tā paša lauka, kur 2004. gadā notika sešu dienu Nācijas kausa sacensības. Nezinu, kāpēc bija jāveic četri apļi un pēc tam vēl papildu jābrauc enduro tests, jo testu skaits un laiks bija pietiekams. Katrā dienā sanāca izbraukt 9 testus. Uz motocikla dienā pavadījām vairāk kā astoņas stundas. Kaut gan pēc nolikuma maksimālais stundu skaits ir 7,5 stundas,” stāsta Lauris. Žūrija lēma par labu sacensību organizatoriem.
Pēc pirmās dienas lija lietus. Otrās dienas rītā arī lija, bet kopumā ar laikapstākļiem paveicās. „Man, kā braucējam, trase nebija interesanta, šķita, ka arī sacensības nebija labi organizētas. Visādi sīkumi: garās dienas, nolikuma pārkāpšana. Sarunās ar citu valstu sportistiem uzzināju, ka arī viņi nebija priecīgi par nolikuma izmaiņām. It kā jau viss bija kārtībā, bet, piemēram, pļavas tests bija vairāk kā 11 minūtes ilgs, tas bija lēns, ar teju 150 līkumiem. No tāda testa nekāda baudījuma, ne prieka. Apbrīnoju to darbu, kādu organizatori bija ieguldījuši, gatavojot šo testu. Iepriekš, 2004. gadā, pļavas tests bija ātrs, dinamisks, varēja normāli attīstīt ātrumu, lēzeni līkumi. Es nesapratu garā testa „domu”,” saka Lauris. Otrs tests sportistam bija interesantāks. Tas gāja pa pļavu, pa kalnu. „Vismaz kādu baudījumu varēju gūt. Jā, varbūt trešā diena kompensēja divas iepriekšējās. Bija beidzot pārbrauciens un baudāma krosa trase ar kopējo startu.”
Lauris uzskata, ka komanda šogad bija spēcīga. Trīs pieredzējuši enduro braucēji un labākais motokrosa veterāns, ar nelielu pieredzi enduro, „lai gan tagad saku, ka pēc šīm trim dienām ar lielu pieredzi. Braucām tik labi, cik vien varējām. Somu braucēji divas pirmās enduro dienas bija par mums pārāki, bet trešajā dienā krosa trasē ātrāki bijām mēs. Visi četri nobraucām stabili, līdz galam, bez kritieniem, bez lielām kļūdām, bez tehniskām ķibelēm. Domāju, ka rezultāts – otrā vieta ir ļoti labs,” tā Lauris Ermanis.
Senioru klases 12. vietas ieguvējs Einārs Vinters („JVE Moto Team”) pēc sacensībām Polijā saka: „Noteikti jau, ka daudzi būs teikuši, ka pa ilgu un garu. Trase nešķita tehniski sarežģīta, bet tā bija fiziski smaga. Pēc ilgiem laikiem sāku just vecās kaites. Vienā testā man veicās diezgan labi. Praktiski nebija kritienu, bet bija labi rezultāti. Otrs tik labi nepadevās. Iemeslu gan nezinu. Katram savs līmenis. Protams, arī nogurums dara savu. Katrā ziņā, trīs dienas pamatīgi braucām. Dusmīgi varbūt nebijām, bet sarūgtināti gan, jo pirmajā dienā mums bija jābrauc ļoti ilgi. Atpakaļ bāzes vietā tikām vēlu, jau krēsloja un bija apmācies,” stāsta Einārs. Brīžiem bija tik tumšs, ka pat cilvēku nevarēja redzēt. „Mežā trasi nevarēja redzēt. Brilles ņemt nost bija bīstami – zari, akmeņi. Trešajā dienā jau bija krosiņš. Kā varēju, tā nobraucu. Ko tur daudz,” smaidu sejā saka pieredzējušais enduro braucējs. Viņš atzina, ka varēja labāk, bet nogurums ņēma virsroku. „Negribējās riskēt pēc tik ilgi nobrauktām dienām un stundām. Negribējās krist. Tādā līmenī arī nobraucu, kādā kopvērtējumā paliku,” saka, kā vienmēr pozitīvi noskaņotais Einārs. „Prieks, ka mēs ierindojāmies otrajā vietā. Esam savu pozīciju uzlabojuši. Iepriekš bijām trešajā vietā. Somi? – Jā, ir daudz stiprāki,” teic Einārs Vinters.
250 4T klases septītās vietas ieguvējs Edgars Siliņš („Motosports RT”): „Pēc „Red Bull 111 Megawatt 2018” bija liels fiziskais nogurums un jūtīgs plecs pēc kritiena. Pārsteigums bija tas, ka jābrauc 240 km vienā diena.” Arī Edgars apstiprina, ka trase nebija grūta, taču bija daudz bīstamu vietu: saknes, akmeņi, daudz iepriekšējo sacensību „špūru”. Bija jābūt modram, un nevarēja ne mirkli atslābināties. „Krosa tests bija „traks” ar daudz līkumiem. Pēdējā dienā bija kross pa motokrosa trasi, ar dolomīta paveida segumu. Krosa trase uzreiz iepatikās un zināju, ka būs labi, ja pietiks spēka. Starts izdevās ne pārāk labs, taču otrajā līkumā jau biju trešais, tomēr ātri piedzina rokas un finišēju sestajā vietā savā klasē,” stāsta Edgars Silinš.
Apsveicam sportistus ar gūtajiem panākumiem!
Senioru klases rezultāti:
5. vietā Jānis Vinters
6. vietā Leons Kozlovskis
11. vietā Lauris Ermanis
12. vietā Einārs Vinters
250 4T klasē:
7. vietā Edgars Siliņš
