Pētījums: vissliktāk vērtē ceļu kvalitāti, policijas darbu un satiksmes drošību 3

82% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā nav kvalitatīvu autoceļu, 54% policijas kontroli vērtē, kā nepietiekamu un tikai 7% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Latvijā ir augsta satiksmes drošība. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm šie rādītāji ir visaugstākie vai otri augstākie.

Latvijā autoceļu un ceļa zīmju kvalitāte ir zema, tā domā 82% iedzīvotāju, vissliktāk ceļus vērtē Latgales iedzīvotāji (86%), bet vislabāk Rīgas rajonā dzīvojošie (75%),
Vēl sliktāk nekā Latvijā savas valsts ceļu kvalitāti vērtē tikai čehi (86%), bet visaugstāk vācieši - tikai 43% vāciešu domā, ka ceļu kvalitāte Vācijā ir zema.

Šādi dati iegūti „GE Money Bank autolīzings” veiktajā pētījumā sešās valstīs - Latvijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Rumānijā un Ungārijā.

Nejūtas droši uz Latvijas ceļiem

Tikai 7% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā satiksmes drošība ir augstāka nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā šādi domā katrs ceturtais iedzīvotājs, bet Vācijā - 43%. Vairākumam Latvijā aptaujāto (59%) agresīvākie auto braucēji šķiet mūsu pašu valsts iedzīvotāji, īpaši tā šķiet vidzemniekiem (64,9%) kamēr Vācijā uzskats ir pretējs – agresīvāk brauc tieši citu valstu auto vadītāji.

Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 3. biroja (Ceļu policija) priekšnieka pienākumu izpildītāja Vineta Mistre komentē: “Kopš šī gada februāra agresīvo auto vadītāju kontrolei tiek izmantotas netrafaretās automašīnas Subaru, kas būtiski atvieglo Ceļu policijas darbu , lai novērstu agresīvu braukšanu. Par Ceļu policijas pastiprināto kontroli liecina arī statistikas dati - 2007.gadā 8 mēnešos par agresīvu braukšanu tika sodīti vien 300 auto vadītāji, savukārt šogad astoņos mēnešos sodīti jau 1122 vadītāji.  Lielākoties agresīvo auto vadītāju ir stiprā dzimuma pārstāvji, taču reizēm tiek sodītas arī sievietes.”

Latvijā 86%, vadot auto, regulāri pievērš uzmanību pa radio translētajai informācijai par ceļu satiksmes negadījumiem, līdzīgi rīkojas 72% vāciešu, kamēr vismazāk tas satrauc čehus – tikai 28% pievērš uzmanību šādai informācijai.
 

Grib vairāk kontroles

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka ceļu policija Latvijā nepietiekami uzrauga un kontrolē ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, viskritiskākie ir Latgales iedzīvotāji, kur šādi uzskata 67%. Kamēr Čehijas, Polijas, Vācijas un Ungārijas autovadītāji ar šo varas pārstāvju darbu ir apmierināti – aptuveni 60% domā, ka to uzraudzība ir pietiekama.
 
Neskatoties uz to, ka Latvijā atļautais maksimālais braukšanas ātrums salīdzinoši ir daudz zemāks nekā citās aptaujātajās valstīs, tikai 33% vēlētos, lai to paaugstinātu, un pārsvarā tie ir vīrieši. Tāpat par savām valstīm uzskata arī 30% ungāru, 33% čehu, 34% rumāņu un 36% poļu.

GE Money Bank Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas direktors Viktors Toropovs norāda: „Interesanti, ka gandrīz 70% Latvijas autovadītāju ir apmierināti ar pieļaujamo maksimālo ātrumu, jo vienlaikus citā GE Money Bank pētījumā 78% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka mēdz to pārsniegt. Visvairāk tas vērojams vecuma grupā 21-30 gadi.”

Uzticas sieviešu braukšanas prasmei

Apgalvojumam “Sievietes brauc uzmanīgāk nekā vīrieši” Latvijā piekrīt 60% aptaujāto, vēl vairāk sievietēm uzticas rumāņi – 64%, bet visnepārliecinātākie par sievietēm ir Vācijā un Ungārijā – attiecīgi tikai 40% un 44% šo valstu iedzīvotāji uzskata, ka sievietes brauc uzmanīgāk nekā vīrieši.

“Kā liecina pieredze parasti lielākā problēma sievietēm ir braukšana atpakaļgaitā, savukārt vīriešiem raksturīgākais ir ātruma pārsniegšana un agresīva braukšana, “stāsta Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 3. biroja (Ceļu policija) priekšnieka pienākumu izpildītāja Vineta Mistre.

Interesants ir fakts, ka 59% čehu uzskata, ka neuzmanīgākie braucēji ir vecāka gadījuma vīrieši, kuri brauc PSRS ražotās automašīnās. Tikmēr Latvijā un Ungārijā šādi domā vien aptuveni trešā daļa aptaujāto, bet Polijā – katrs piektais.

GE Money Bank pētījums veikts sešās Eiropas valstīs – Vācijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā. Tā ietvaros katrā valstī aptaujāti vairāk nekā 600 respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Iegūtie pētījuma dati ir reprezentatīvi attiecībā pret visiem attiecīgo valstu autovadītājiem. Latvijā pētījumu veica pētījumu centrs SKDS, bet pārējās valstīs – TNS Asia.