Andris Alksnājs par braukšanas kultūru un sastrēgumiem 82

5.novembris 2008 13:24

Andris Alksnājs ir ne tikai pieredzes bagāts autosportists, bet arī vortāla www.brauksanaskultura.lv veidotājs un cīnītājs par autovadītāju braukšanas kultūras uzlabošanu valstī. Piedāvājam mūsu interviju ar Andri.

Kāda nozīme Tavā dzīvē ir auto?


Man auto nekad nav bijis kā līdzeklis, lai pārvietotu savu pakaļu no punkta A uz B. Nekad. Jebkura mašīna, pat visparastākā, tomēr ir jebkāda dizainera radīta. Vairāk vai mazāk, bet tomēr. Gaumes jau protams arī atšķiras. Un paldies Dievam, citādi taču būtu tik garlaicīgi. Tātad ļoti daudzi auto gan tehniski, gan vizuāli bieži ir arī estētisks baudījums, līdz ar to arī mums, kā patērētājiem ir iespēja izvēlēties pēc maciņa, pēc gaumes. Arī tehniskajam baudījumam ir liela nozīme. Un visbeidzot auto – tā ir brīvība, reizēm gan nosacīta, tomēr brīvība.

Kāds ir Tavs autovadītāja stāžs?


33 gadi.

Kas Tevi pamudināja pievērsties autosportam?


Pirmsākumos tas bija – nu jau es it kā šo to māku – vēlme samēroties ar citiem. Vēlāk – paldies Dievam, ātri sapratu, ka neko īpaši nemāku, lai nemācētu vēl labāk un tā ir lieliska iespēja visu mūžu mācīties un vienlaicīgi samēroties spēkiem ar citu prasmēm, arī kopējā sportiskā gaisotne pasākumos. Vēl pēc gadiem saprotu pašu galveno – auto sportā gūtā pieredze ļoti labi palīdz ikdienā. Un nevis tikai, kā daudzi domā – perfektas vadīšanas iemaņas, kā arī es ilgi domāju, bet tieši domāšanas ātrums, tieši to visvairāk attīsta autosports. Ko līdzēs labās iemaņas, ja domāsi kā gliemezis – ne tikai reakcijā, bet maksimāli ātri pieņemt maksimāli pareizus lēmumus.

Cik gadus Tu pavadīji aktīvā autosportā?


Astoņdesmito gadu beigās 6 gadus aktīvi piedalījos visos rallijos, vēlāk ar lieliem pārtraukumiem. Pēdējos 10 gadus aktīvi piedalos visos ziemas daudzcīņu posmos, tā kā varētu teikt, ka gandrīz visu mūžu.

Kādi ir tavi sasniegumi autosportā?


Ar īpašiem sasniegumiem jau nevaru lepoties, cik nu par saviem līdzekļiem var sasniegt. Padomijas laikos II grupas rallijos bija daudz godalgotās vietas. Tur bija vienkārši mazāk dalībnieku kā tagad (15-20 klasē). Ar to tomēr pietika, lai izpildītu PSRS sporta meistara kandidāta normu.

Vai Tu atceries savas pirmās sacensības?


Jā, atceros – standarta rallijs „Rudens naktis” – debija bija diezgan „veiksmīga” – ar standarta spidometru skaitītāja vietā, laikā pat neatradām finišu, bet tas mūsu azartu galīgi nemazināja, gluži pretēji. Pēc tam jau nāca uzvaras sērijas, kas arī bija par iemeslu ātrākai pārejai uz sporta auto ieskaiti.

Tava spilgtākā uzvara sacensībās?


Te man domas dalās. Protams, patīkami bija uzvarēt sporta auto ieskaites debijā 1986.gada „Gulbī”, pat pēc diezgan nopietnas avārijas priekšpēdējā dopā, kas gan atņēma kādas 15 sekundes, bet handikaps bija iedzīts.

Spilgtākās atmiņas gan ir no leģendārā rallija „Piemiņa 85” Maskavā ar 244 dalībniekiem, kur auto defekts liedza iespēju cīnīties par reālu uzvaru, jo dopos tika apsteigti pat līderi, tādi kā Krievijas bijušie auto rallija grandi - brāļi Boļšihi.

Tavs pirmais auto?


Pirmais auto – VAZ 2103.

Kādi sporta auto Tev ir bijuši?


Sporta auto? Te jāsaka, ka to ir maz – pašam bijis tikai viens – tas pats VAZ 2103. Ir braukts arī ar VAZ 2101, Subaru Impreza STI (joprojām sapņu auto).


Kāds ir Tavs ātruma rekords, braucot ar auto?


Ātruma rekords – 270 km/h – Ferrari Testarossa – Jūrmalas šoseja – ļoti sen ... ir dimensijas, pie kurām tomēr mazliet jāpierod.

Kāds ir Tavs ikdienas braukšanas stils?

Ļoti labs jautājums. Vienmēr un visur esmu centies popularizēt raitu, veiklu braukšanas stilu, ik mirkli cenšoties braukt ar lojālo ātrumu. Uzskatu, ka pa pilsētu savādāk vispār nedrīkst braukt. Daudzi pie mums pilsētā brauc vienkārši kā aizmiguši. Tas tracina. Jāatgādina, ka raiti un veikli NEKAD NAV – AGRESĪVI, SARAUSTĪTI, NERVOZI, kā ļoti daudziem asociējas raita, veikla braukšana, arī tas tracina. Jāiemācās braukt ļoti raiti un veikli, bet vienlaicīgi arī ļoti laideni. Tas ne visiem ir pa spēkam. Diemžēl.

Kā Tu raksturotu mūsu autovadītāju braukšanas kultūru?


Te es pilnīgi piekrītu visiem atbraukušajiem ārzemniekiem. Te TĀDAS VISPĀR NAV. Vieni maisās visiem pa kājām, citi atkal visiem visur lien priekšā. Par ko te var runāt???

Pastāsti mums par savu jauno interneta projektu www.brauksanaskultura.lv


Rakstu par šo sāpi jau ļoti, ļoti sen. Ar ļoti dažādiem panākumiem. Daudzi no rakstiem šur tur publicēti, daļa ļoti gaisināti. Lasītājiem esot grūti daudz lasīt. Reizēm esmu iedevis kādu rakstu izlasīt pilnīgi cilvēkiem no malas (stopotājiem). Vienmēr ir jautājums – kāpēc to nekur nevar izlasīt citi? Tad nu ar meitiņu pamazām nobrieda doma par vietu, kur šie raksti būs izlasāmi vienmēr, arī pēc 10 gadiem, jo nekas jau nemainās. Citādi, guļot kādā disketē plauktā, viņi nevienam nav pieejami, bet var būt tas viss kādam ir tomēr interesanti? Būs jau ik pa laikam jauni, jaunas pārdomas, avāriju analīzes (protams, izmantojot pieejamo informāciju). Tā es redzu savu artavu kopējās smagās situācijās uzlabošanā.

Ko vispār nozīmē jēdziens „braukšanas kultūra”?


Vienā teikumā – braukt un novietot auto tā, lai citiem netraucē. Garāk – tā ir tā neredzamā saskarsme satiksmē. Bieži tas nozīmē palaist citus tur, kur to noteikumi, piemēram, neparedz. Esmu daudz braucis pa Angliju, tur, piemēram, nogriežoties pa labi (te būtu pa kreisi), ja pretī nāk auto plūsma, vēlākais trešā mašīna piebremzēs un tevi palaidīs, jo tu ar savu stāvēšanu taču traucē tiem, kas grib braukt aiz tevis taisni. Vienkārši un loģiski – tā mēs visi kopā ātrāk tiekam uz priekšu. Tādu piemēru ir ļoti daudz, te tos visus nav iespējams uzskaitīt. Jāmaina domāšana, un nav pie mums tā kopējā tautas kultūra nemaz tik zema – nevajag to vainot.

Kam, tavuprāt, būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai uzlabotu mūsu braukšanas kultūru?


Es visu laiku to visur cenšos uzsvērt – ir par to jārunā, protams, ka galvenokārt autoskolās – NE NO KĀ NEKAS NERODAS. Ja par to nerunās un neskaidros, nekas arī nenotiks, ne jau katrs līdz tādām lietām aizdomājas pats.

Kāda ir sakarība starp braukšanas kultūru un sastrēgumiem?


Te nu mēs nonākam līdz cēloņsakarībām. Labs jautājums. Tur jau tā lieta, ka sakarība ir visciešākā. Esmu jau par to runājis, liela daļa brauc pilnīgi kā aizmiguši. Tā vietā, lai pie zaļās gaismas uzsāktu braukt, viņi nekur nesteidzas, tādā veidā samazinot krustojuma izbraukšanas caurlaidību. Ir atkal citi, kuriem ļoti jāsteidzas, iebrauc krustojumā, kaut arī tas ir jau pilns, šķērsojošai ielai deg zaļā gaisma, bet neviens nevar aizbraukt, jo, lūk, tur atrodas tie, kuriem vairāk jāsteidzas. Nu nav te viss normāli, un pat noteikumi nepalīdz. Kā tad viņus sodīs, nav jau kur to fiziski izdarīt, tāpēc jau strādā nesodāmības princips.

Kāda loma braukšanas kultūras uzlabošanā būtu autoskolām?


VISLIELĀKĀ un praktiski vienīgā, jo pēc tam jau ne ar kādiem līdzekļiem pie tiem braucējiem klāt tikt nevar. Skolā gāja gandrīz visi, bet šos rakstiņus lasīs tikai nedaudzi. Grūti saprast, kāpēc autoskolas ignorē šo patiesību. Zinu – ne jau par kulturālu autovadītāju apmācību viņi saņem naudiņas, bet par noliktajām tiesībām – tas gan, diemžēl, nav viens un tas pats.

Runājot par avārijām uz ceļiem – pie kādām atziņām Tu esi nonācis, tās analizējot?


Pie ļoti daudzām atziņām. Pirmā – pie vainas absolūti, lai cik tas dīvaini nebūtu, nav dzeršana. Pirms dažiem gadiem tie bija apmēram 6.5% no kopējā skaita, tagad esot pat mazāk. Man šķiet, ka Segliņa kungs grib ne ar to cīnīties. Tas strādā uz tiem, kuri nezin cipariņus. Nu ieviesīsim kaut nāves sodu, un kas tālāk? Ko darīsim ar tiem pārējiem 95%? Smieklīgi. Galvenā atziņa – ļoti daudz nekontrolētas pārgalvības. Brīžiem rodas sajūta, ka cilvēkiem absolūti nav sapratnes, ko ar mašīnu var izdarīt un ko nē. Aizbrauciet uz kādu sacīkšu trasi un pamēģiniet, ko tad ar to auto īsti var iesākt, ne uz koplietošanas ceļiem. IEMAŅAS – trešais. Lielu kļūdu pieļauj tie, kuri domā – man jau tās iemaņas nekad nevajadzēs, es jau tā mierīgi un akurāti ripinu, ar mani nekad nekas nenotiks. Kaut Dievs dotu! Liktenis gan reizēm, diemžēl, lemj savādāk. Neminēšu te tagad avārijas situācijas, kur vienkārši elementāru iemaņu trūkuma dēļ aizgāja bojā daudz cilvēku. No kļūdām vajadzētu mācīties, un visvairāk no citu kļūdām.

Tavs novēlējums visiem autovadītājiem


Joprojām tas pats – KĻŪT PAR DOMĀJOŠIEM AUTOVADĪTĀJIEM, tad jau viss aizies. Un tiem, kuri vēlas, bet vēl neprot – vienmēr palīdzēsim!!!


Ar Andri Alksnāju sarunājās Inese Postnaja
 
82 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
263614. viesis 6.novembris 2008 17:31
1 0 Atbildēt

Nu protams, ka krustojuma maksimālā caurlaidība ir konstants lielums, bet tā ir MAKSIMĀLĀ caurlaidība. Ja čammas to samazina par 50%, tad tas ir daudz. uupis - ja katliņā 10 kartupeļu vietā ieliksi 9, tad būtiski nekas nemainīsies, bet ja ieliksi tikai 5, tad toč būs jāvāra vēlviens katliņš...

263618. viesis 6.novembris 2008 19:15
1 0 Atbildēt

manuprāt vairāk satiksmi kavē "pofigisms" vienam uz otru.

piekrītu Alksnāja kungam, ka reizēm ir patīkami redzēt, ka kāds saprot, palaiž, ļauj izbraukt, vai nogriežas drusku straujāk, lai tev nebūtu jāsabremzējas utt. ir arī saprotoši cilvēki.

Bet ir kaut vai tā pati braukšana pa kreiso malējo joslu. bija pat akcija, laikam "neesi auns".

nu vai tā kaut ko deva? ne sūda... kā brauca pa vidu tā brauc. pofig, te ir jābrauc uz 90 un tev mani nav jāapdzen... lūk tā te LV mēs dzīvojam. totāls egoisms.

lai kaut kas mainītos ir jānomainās paaudzēm. autoskolās tas jāieborē. mums saviem bērniem tas jāiemāca. un tad kad viņi to uzskatīs par pareizu un mācīs saviem bērniem, tikai tad būs labi.

pie šodienas apstākļiem, kad katrs rauj ko var un cik var, ir lieki runāt par pieklājību. un šī (iz)raušanas kā sākās 90,os tā tagad turpinās. cilvēki stresaini, dažs domā kā nopelnīt, kā izdzīvot, bet kāds te viņu mācīs kā pareizi pedāli nospiest. Tā diemžēl ir. un nevajag to uztvert personīgi.

Braucu jau labi sen. sāku savas auto gaitas ar 72.gada "kapeiku". arī tad bija tādi, kas guļ pie stūres un arī tādi kas skrien. tikai auto skaits un satiksmes intensitāte salidzinot ar mūsdienām bija niecīga. Tagad katru dienu braucot uz Rīgu, jau laicīgi sevi noskaņoju. Rīgā stresot nevajag, pietiek, ka citi nervozi. ko var iegūt skrienot pa rīgu? nu cik minūtes - 5, 10?

Katram būtu jāpadomā, ko tas tev dos, ka tu to stresaino nepalaidīsi? lai jau skrien, katram savs laiks... kāds labums tev no tā, ka tu uztaurē, parādi pirkstu? nekāds, jo negatīvā enerģija turpat vien sastrēgumā ar jums paliek.

Te pat anonimikis minēja arī vienu diezgan konkrētu jauno vadītāju iezīmi - neskatās uz priekšu un nedomā. vari rādīt pagriezienu iepriekš cik laicīgi gribi, tāpat kāds sēdēs "pakaļā". nezinu ko māca autoskolās, bet vakar piemēram bija nenormāla migla, bet katrs trešais pretimbraucējs brauc ar tālajiem. tiešām fizika mainījusies? tālie labāki par tuvajiem un miglas lukturiem? nezinu, ko dod tie skolas eksāmeni braukšanā, ja nejēdz redzēt tālāk par haubi. ko dod tas, ka māk piebraukt precīzi pie stabiņa, bet nejēdz saprast, ka tas smagais, kas nāk tev aizmugurē nenobremzēs ar savu 40t kravu tik pat strauji kā tu, jo tu izdomāji, ka tagad te un uzreiz ir jānogriežas. ko dod eksāmens ar uzsākšanu pret kalnu, ja ziemā nemāk izbraukt no līdzena krustojuma... un daudz vēl ko varētu no tādā garā turpināt, daudz kas pieredzēts. manuprāt jaunie vadītāji nav sagatavoti braukšanai reālos apstākļos. tas, ka viņi māk braukt smuki un jauki ar blakus sēdošu instruktoru neko nenozīmē. autoskolu eksāmenā būtu jābūt ekstrēmas braukšanas poligonam. tikai tad rīgā lietus un sniegs nebūtu kataklizma.

man kaut kā ir izveidojusies vadītāju atšķiršanas sistēma. jau redzot kā brauc auto pa priekšu vai aizmugurē, varu izdomāt, paredzēt kādu triku tas tips nākamo veiks. pēc vadītāja braukšanas stila var daudz ko pateikt, ko no viņa sagaidīt. un to diemžēl skolā nevar iemācīt, to iemāca tikai dzīve.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Jūrmalā uzstādīti jauni caurlaižu automāti (+ foto) 7

Jūrmalā caurlaižu punktā pie Lielupes tilta vien divas nedēļas pirms maksas sezonas beigām uzstādīti jauni caurlaižu automāti, kuros autovadītājiem paredzēts ievadīt automobiļa reģistrācijas numuru. Vai beidzot caurumi caurlaižu sistēmā novērsti? Lasīt vairāk

 

Amerikāņu elektroautobuss nobrauc 1772 km bez papildu uzlādes (+ video; foto) 7

Amerikāņu kompānijas "Proterra" elektriskās piedziņas autobuss "Catalyst E2", neiegriežoties akumulatoru uzlādēšanas stacijās, nobraucis 1772 km, uzstādot jaunu tāldarbības rekordu rekordu elektromobiļiem. Lasīt vairāk

 

Prezentēts jaunais Volkswagen Amarok Aventura Exclusive prototips un īpašais Dark Label modelis 1

Volkswagen komerctransports starptautiskajā autoizstādē prezentējis divus jaunus Amarok modeļus – augstākās klases Amarok Aventura Exclusive pikapa prototipu Tumeric Yellow, kurš piedāvā ieskatu klāsta augšgalā esošā 3,0 litru TDI dzinēja nākotnē, un Dark Label īpašā izlaiduma modeli, kas būs pieejams no 2018. gada pavasara. Lasīt vairāk

 

Policija: Jaunu fotoradaru un netrafarēto auto iegāde palīdzējusi mazināt avārijās bojā gājušo skaitu 21

Šogad samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits, ko var skaidrot arī ar papildus fotoradaru un netrafarēto automašīnu iegādi, žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas (VP) pārstāvis Normunds Krapsis. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti