Pirmais un pēdējais īstais sporta auto 20

Mīkla atjautībai: trīs riteņi, vaļējs V veida divcilindru gaisa dzeses motors, divvietīgs sēdeklis. Kas tas ir? Motocikls? Tā varētu būt, lai gan patiesībā runa ir par britu oriģinālo auto Morgan, ko daudzi fani uzskata par pirmo un pēdējo īsto sporta mašīnu pasaulē.

Ir ļaudis, kas domā, ka sportiskam auto pēc savas konstrukcijas jālīdzinās lidmašīnai. Iespējams, tā arī ir, lai gan šobrīd pat 1. formulas bolīdi, salīdzinot ar kādu Eurofighter Typhoon, šķiet pavisam primitīvi. Tā nav bijis vienmēr, jo Henrijs Frederiks Stenlijs Morgans arī ražoja savas automašīnas pēc lidmašīnu parauga.

Tiesa, tas bija aktuāli pirms gadiem septiņdesmit, jo Morgan struktūra ir vienkārša – oša koka karkass, kas apšūts ar alumīnija virsbūves paneļiem. Tā kādreiz būvēja lidaparātus, bet Morgan auto tā būvē vēl tagad un pircēji ir ar mieru gaidīt gadiem ilgi, līdz bārdainie meistari ar liegiem āmuriņu sitieniem izveidos automašīnu tieši viņam. Bet sāksim visu pēc kārtas.

Motocikla pārspīlējums

Pieņemts uzskatīt, ka Morgana mašīnas sākotnēji līdzinājās motocikliem, jo pats to radītājs bija motociklu tirgonis. Taču diezin vai tā ir absolūta patiesība, jo pirms tam H. F. S. Morgans strādāja arī GWR lokomotīvju rūpnīcā. Tad jau kādam no auto mo-deļiem vajadzētu līdzināties pamatīgai tvaika lokomotīvei! Reālāks ir skaidrojums, ka jaunajam konstruktoram ar minimāliem līdzekļiem gribējās uzbūvēt ļoti efektīvu, vieglu, dinamisku mašīnu ar teicamu jaudas un masas atiecību. Pēc viņa domām, to varēja izdarīt, noliekot priekšā vaļēju moča motoru, atstāt divus stūrējamos riteņus, bet aizmugurē novietojot tikai vienu velkošo riteni. Primārais pievads bija kardānvārpsta, toties pašu riteni piedzina divas ķēdes. Šo shēmu Morgans patentēja 1910. gadā. Starp citu, fakti apgalvo, ka Morgan skaitās pasaulē vecākā privātā automobiļu ražotājfirma – pastāv kopš 1909. gada. Turklāt tā visu laiku atradusies vienas ģimenes rokās (šobrīd uzņēmumu vada Pīters Morgans, bet automobiļu konstruēšanu vada Čārlzs Morgans). Nav brīnums, ka firmai izdevās saglabāt savu unikālo un elitāro statusu. Ja kāds cits jau 90 gadus ražotu koka automašīnas, par viņu visi smietos. Mazliet vēlāk Morgan ieguva divvietīgu sēdekli, tika izmantoti dažādu firmu motori ar vienu un diviem cilindriem, no tiem slavenākie ir JAP un Matchless, bet 1915. gadā parādījās četrvietīgais Morgan – tāpat ar trim riteņiem, kas šobrīd šķiet nonsenss. Tā šķita arī angļiem, kas Morgan tomēr uztvēra kā lieliskas sporta mašīnas, tādēļ “ģimenes variants” lielu popularitāti neguva. Arī Francijā ne, kur 20. gados tā ražošanai licenci nopirka Darmont. Toties div-vietīgos variantus ražoja līdz pat 1950. gadam. Šo virsbūves tipu sauca par Runabout (pēc sporta laivu parauga), lai gan patiesībā trīsriteņu Morgan atgādināja t.s. ciklokārus – motociklu un vieglo auto bastardus, kādu Lielbritānijā gadsimta pirmajā pusē bija ļoti daudz. Taču tie visi zuduši nebūtībā, bet Morgan turpina zelt. Gan uz četriem riteņiem.

Modes avangardā

Pirmais četrriteņu Morgan projekts tapis vēl 1914. gadā, bet to neuzbūvēja, jo nebija vajadzības: visiem pietika ar smieklīgo “kurkuļa pēcpusi”, kurā atradās tikai viens ritenis. Toties 1936. gadā mode jau bija cita un autosalonos parādījās pavisam jauns Morgan – pilnvērtīgs auto ar četriem cilindriem un četriem riteņiem, tāpēc to nosauca par 4/4. Īstais četrriteņu Morgan triumfa gājiens sākās gan tikai pēc Otrā pasaules kara. Kara gados firma ražoja detaļas ātršāvējzenītlielgabalam Oerlikon, ko lietoja abas karojošās puses, kā arī britu bumbvedēju mezglus. Eksistē viedoklis, ka bumbvedēju uzpildīšanos ar degvielu lidojuma laikā arī ieviesa Morgan darbinieks sers Alans Korbers. Mazliet atsvaidzinātu, Morgan 4/4 mēs pazīstam arī kā 2000. gada mo-deli, tātad runas par Volkswagen “vaboli” vai Mini kā visilgāk ražoto auto ir tikai runas. Pa brīdim modeļu paletē pavīdēja Morgan 4/4 Four, kur trešais četrinieks apzīmēja sēdvietu skaitu, bet, kā jau iepriekš minēts, četrvietīgs Morgan nav gluži tas, kas šīs pasaules trakajiem vajadzīgs. Puslīdz manāma modernizācija notika 50. gados, pēc tam jau Morgan mašīnas ieguva klasikas statusu. Ja runājam par firmas modeļu paleti, tad katalogu sastādītāji to var pārrakstīt no viena gada izdevuma uz nākamo bez sevišķām pārmaiņām: Plus 4, 4/4 un Plus 8. Un viss. Mainīties mēdz tikai uzstādīto motoru varianti, jo firma pati dzinējus neražo, bet iepērk kaut kur no malas, kur lētāk un labāk sarunāt. Motoru modernumam un jaudai nav lielas nozīmes, jo mazā kopmasa jau tāpat nodrošina teicamu dinamiku. Vienīgais nopietnais jauninājums ir pāreja uz degvielas iesmidzināšanu 1985. gadā. Morgan vienmēr atrodas to tabulu pirmajās ailēs, kur testos salīdzināta gaitas elastība, teiksim, cik sekundēs auto ieskrienas no 80 līdz 120 km/h vienā pārnesumā. Tas ir princips, ko Kolins Čepmens ar slaveno Lotus attīstīja mazliet vēlāk un modernāk. Tāpēc par Morgan runā kā par vienīgo īsto sporta auto, jo britus nekad nav interesējušas augstas maksimālās jaudas, bet gan tieši reāli dzīvē izmantojami raksturlielumi. Par Morgan arhaiskumu var smieties tagad, taču kādreiz viss bija citādi. Salīdzinājumā ar konkurentiem gan 30., gan 50. gados Morgan šķita gana progresīvas konstrukcijas un no vecuma pazīmēm nebija ne vēsts. Gluži otrādi: bremžu un stūres sistēmas atradās “topa” pozīcijās un citiem britu sporta auto tās bija ar krietni vājākām iespējām. Konstrukcijas attīstība beidzās 50. gadu vidū ar Series Two uzlaboto dizainu (radiators slīpi aiz dekoratīvajām restēm) – par aerodinamiku toreiz viņi vēl domāja – un motora blokā integrēto ātrumkārbu. 1968. gadā parādījās Plus 8 ar V8 cilindru motoru un tas arī viss. Koncepcija pamazām sāka novecot, ko nevar teikt par pašām mašīnām: vēl 90. gadu sākumā Morgan Plus 8 dinamikas elastīgums piektajā pārnesumā bija labāks nekā Ferrari Testarossa vai Porsche Carrera. Kurš vēl ķiķinās par koka mašīnīti, kas izskatās kā Lafajeta eskadriļas kaujas lidmašīna Pirmajā pasaules karā?!

Uzticamies sportam

Vai nešķiet mazliet ģeķīgi iedomāties Morgan plosāmies autosacīkšu trasēs? Un tomēr – firmas sporta trofeju saraksts ir visai garš. Vēl 80. gadu vidū Morgan sacentās gan Anglijas, gan Amerikas sporta mašīnu ātrumsacīkstēs un cita starpā 1982. gadā uzvarēja britu nacionālajā čempionātā. Vienas firmas čempionāts Morgan īpašniekiem sākās 1987. gadā, kas no tehnikas izaugsmes viedokļa galīgi nav interesanti, taču turpina uzturēt mītu par Morgan kā īstu sporta automašīnu. Lamborghini prakse nemaz nav labāka. Savā ilgajā mūžā Morgan, lai gan sekmīgi startējis pat Lemānā un uzstādījis virkni ātruma rekordu, tomēr vairāk bijis saistīts ar sacensībām sliktos ceļa apstākļos. Kas uzvarēja 1951. un 1952. gada slavenajā RAC rallijā? Kā tad, bezkompromisa mašīna ar atsevišķi stāvošajiem lukturiem, mazajām durtiņām un nesamērīgi strupo pakaļgalu! Visvairāk trofeju firmas pilotiem ir Britu salās tik populārajos autotriālos un bezceļa braukšanas sacensībās, kur mēdza piedalīties arī pats Henrijs Morgans. Grūti iztēloties, kā šķietami trauslais rodsters rāpās dubļainos kalnos vai forsēja tīreļus un mežus. Tātad Morgan nav kaprīza tīrasiņu asfalta primadonna (šobrīd gan tā vairāk izskatās pēc misis Hadsones krievu filmās par Šerloku Holmsu). Arhīvos saglabājušās dažas bildes ar īpaši modificētu Morgan apvidus braucieniem: ar saīsināto bāzi, pumpainām krosa riepām un bez durvīm tas atgādina slavenā Willys MB priekšteci. Tikai angļu variants bija ar pakaļējo velkošo tiltu. Par Morgan sacīkšu pilotiem dažādos laikposmos bijušas arīdzan daiļā dzimuma pārstāves, un ne tikai no enerģiskās Morganu ģimenes. Tas daļēji tāpēc, ka nelielie sporta auto bija gana paklausīgi un viegli vadāmi. Pirmsākumos triālos brauca Henrija māsa Dorotija Morgane, 30. gados vairāki ātruma rekordi piederēja Gvendai Stjuartei, pēc tam pie sacīkšu debesīm parādījās Prūdensa Fouseta, bet jau 60. gadu beigās spēkus autosportā iemēģināja Pītera Morgana meita Džeina Kolvina. Ģimenes gēnos avantūrisma pietiek.

Lai nebūtu skaisti

Ne visi Morgan modeļi izskatījušies kā no Motormuzeja izbēguši; šad tad firma atļāvusi pastrādāt arī dizaineriem un rezultāti bijuši visai labi, vismaz ne sliktāki kā Lotus vai Triumph. Tā 1963. gadā parādījās Morgan Plus Four Plus ar slēgtu aerodinamisku coupe tipa virsbūvi tā laika labākajās tradīcijās un Triumph motoru. Taču pircēji uzskatīja, ka tas nav nekāds īsts Morgan un to ignorēja: klasiskais sporta auto nedrīkstot izskatīties tik pievilcīgs. Divu gadu laikā uzbūvēja tikai 26 eksemplārus un meta mieru, gan ar piebildi, ka pēc klientu vēlēšanās firma var uzlikt aerodinamisko virsbūvi uz standarta šasijas. Tādu gribētāju nebija. 1964. gadā dizaineri Kriss Lourenss un Džons Sprincels radīja sporta coupe ar tiem laikiem revolucionāru dizainu Morgan SLR, kas Lemānas trasē pārsniedza 210 km/h. Šim glītajam brīnumam pircēju neatradās vispār un abi slēgtie Morgan modeļi kļuva par kolekcionāru ra-ritātēm. Firma pierādīja, ka var visu ko, vienkārši tas nav vajadzīgs: glītas automašīnas ražo diezgan daudzi, bet šādas sporta mašīnas – tikai Morgan. Protams, itāliešiem, piemēram, ir pavisam cita izpratne par sporta auto, un viņi sauktu Morgan par picu izvadātāju rateļiem valstī, kur visi ēd auzu pārslu tumi, dzer samazgām līdzīgo tēju ar pienu, dzīvo purvā un brauc pa nepareizo ceļa pusi... Visjaunākais Morgan, kas patiesībā ir vienīgais jaunais firmas modelis kopš 1936. gada, Morgan 4/4, gan izskatās mazliet labāk par picu rateļiem, jo tā virsbūve apstrādāta aerodinamiskajā caurulē. Tiesa, daži asprāši paguvuši konstatēt, ka priekšpuse izskatās tā, it kā auto būtu ietriecies telefona stabā. Morgan Aero 8, kas de-bitēja 2000. gada Ženēvas salonā, nosaukts par godu firmas trīsriteņu mašīnām no 30. gadiem, lai gan novitātei ir četri riteņi un jaudīgs BMW V8 cilindru 4,4 litru motors, kas ļauj sasniegt 260 km/h un saukties par visātrāko Morgan. Automašīnas koncepcija palikusi tāda pati kā pirms 50 gadiem: oša koka karkass un alumīnija virsbūve, tikai šajā gadījumā arī šasija, kas lī- dzinās tādam improvizētam sacīkšu formulas pusmonokokam, un neparastā piekare, kas darbojas pēc krosa motociklu kinemātikas Cantilever parauga, veidota no alumīnija; Morgan Aero 8 sver tieši vienu tonnu. Tātad koka daļu skaits strauji samazināts, tās aizstājot ar vismodernāko vācu (!) firmas Alcan alumīniju. Ātrumkārba un bremzes ir ļoti modernas un augstvērtīgas, konstruktori apgalvo, ka izmantojuši to pieredzi, ko ieguvuši darbā pie 1997. gada GT2 klases Morgan sacīkšu mašīnas. Par apdari sakāms vien tas, ka automašīnu var pasūtīt jebkurā no 30 000 (lai nebūtu pārpratumu, rakstām ar vārdiem – trīsdesmit tūkstošu) toņiem, kādi vien ICI krāsu paletē sastopami. Blakussēdētāja vietā, tur, kur parastu mašīnu torpedo atrodas t.s. cimdu nodalījums, Morgan Aero 8 opcijas paredz īpašu portfeli portatīvajam kompjūteram. Jauno modeli ražos sērijveidā, pareizāk sakot, joprojām būvēs ar rokām, taču tas nenozīmē, ka jau nākamgad tas būs redzams uz vecās, labās Anglijas ceļiem: kopš pasūtījuma brīža 50 000 sterliņu mārciņu vērtais automobilis jāgaida tieši trīs gadus. Taču tas nav svarīgi, jo Morgan Aero 8 ir mūsdienīgs, individuāls auto: beidzot firmai izdevies izmantot šo pseidoretro bumu un radīt ko ievērības cienīgu. Iedomājieties: Morgan pirmais jaunums kopš kara! Dizains? Jā, šim modelim pat ir dizains. Kāds tas ir? Nu, “morganisks”... Vēl pirms pirmā pārdodamā Aero 8 uzbūvēšanas, uz kuru pasūtījumus sāka pieņemt vēl pagājušā gada septembrī, nākamais auto nebija redzams pat bildēs, firma janvārī saņēma britu industrijas prestiža balvu par lieliem nopelniem transporta tehnoloģijas attīstībā, elegancē un komerciālajā nozīmīgumā. Šo balvu kopš 1972. gada piešķir institūcija ar zīmīgu nosaukumu Kariešu un iejūga piederumu būvētāju piemiņas kompānija (WCCCHM), taču tā nemaz nav smieklīga, jo tiek atvēlēta tikai ļoti nozīmīgiem un īsti angliskiem tehnikas projektiem aviācijas un auto jomā. Pirms Čārlza un Pītera Morganiem eleganto ceļojošo skulptūru un zelta medaļu saņēmuši Aston Martin un Bentley (attiecīgi par automašīnām Virage un Continental R), bet no lidmašīnām atzinīgi vērtētas reaktīvās pasažieru Concorde un Hawker Siddley, kā arī vertikālā starta kaujas lidmašīna Harrier, kas tiešām kādreiz bija unikāla. Tātad Morgan Aero 8 ir automobilis, par kuru vērts sapņot ne vien uz tradīcijām orientētiem pensionētiem britu uzņēmējiem, bet arī citiem ļaudīm un citās zemēs. Savējie varbūt arī sapratīs.