Vai mazi labojumi ir noziegums? 21

Dzīves pieredze liecina, ka vairākkārt dažiem pazīstamiem cilvēkiem nācies sastapties ar problēmu, kas saistīta ar mašīnas izlaiduma gadiem. Atceramies piemēru ar “Mercedes” automašīnām, kurš tika aprakstīts avīzē “Autoinfo”.

Bieži vien automašīnu tirgotājiem “niez nagi” iedzīvoties lielākā peļņā. Neaizsargāti šajā ziņā paliek auto pircēji – ko īsti darīt cilvēkiem, lai viņi neiekristu viltīgi izplānotajās lamatās? Protams, var jau paļauties tikai uz savu pieredzi un labiem draugiem… Ideja par to, ka nepieciešams sabiedrību iepazīstināt ar likuma bardzību attiecībā uz dokumentu viltotājiem, radās, pamatojoties uz informāciju, kuru atklāja Ceļu satiksmes drošības direkcijas kolēģi. Pārsteidzošs bija fakts, ka vairāk nekā desmit gadu garumā milzīgs darbs tiek ieguldīts drošības pasākumos, kas garantē kvalitatīvus un juridiski pamatotus pakalpojumus. Faktiski, tas nozīmē, ka klients, kas ieradies CSDD un veicis formalitātes saistībā ar sava auto pirkšanu vai pārdošanu, var būt drošs, ka transportlīdzeklis atbilst visām prasībām, kuras noteicis tā izgatavotājs. Diemžēl jāatzīst – visus šos gadus ir nācies sastapties ar cilvēkiem, kuri nevēlās piekrist neapstrīdamajiem faktiem par automašīnas vecumu, degvielas tipu, odometra stāvokli vai iepriekšējās reģistrācijas valsti. Tieši šo cilvēku dēļ – nolūkā izvairīties no nekaunīgas automašīnas tirgotāja melošanas potenciālajam pircējam – CSDD ieviesa speciālu maksas telefonu, uz kuru piezvanot, katrs var pārbaudīt svarīgāko informāciju par izvēlēto transportlīdzekli. Zvanot uz šo tālruņa numuru, iespējams uzzināt datus no CSDD transportlīdzekļu reģistra, taču, dzīve pierāda, ka ir tādi cilvēki, kuri izplānojuši veidu, kā mēģināt apmānīt CSDD reģistratoru, kurš pieņem dokumentus un veic datu ievadīšanu šajā reģistrā. Nolūkā uzzināt vairāk par šo tēmu, mēģināju aicināt uz sarunu cilvēkus, pie kuriem nonāk no ārvalstīm ievestie auto. Viņi apgalvoja, ka Latvijā piereģistrēt zagtu vai dokumentos izmainītu transportlīdzekli nav iespējams. Katrs ievestais transportlīdzeklis tiek pārbaudīts attiecīgās valsts datu reģistrā. Aizvien vairāk valstis iesaistās datu apmaiņā starp reģistriem – EUCARIS sistēmā. Tā teikt – tiek noskaidrota visa “vēsture”. Izmantojot personīgo pazīšanos ar šī vīrieša radiniekiem, radās iespēja uzaicināt Igoru (vārds mainīts) uz nelielu, atklātu sarunu par apstākļiem, kas pamudināja viņu uz nosodāmo rīcību. Publicējam daļu no intervijas, kurā atklājās izbijusī bravūra, izmisums un nožēla. – Kā jūs nonācāt līdz domai par naudas pelnīšanu, tirgojot lietotas automašīnas? – Laikā, kad strādāju firmā, kura nodrošināja labu atalgojumu, man pat prātā neienāca, ka mani kādreiz varētu apsūdzēt dokumentu viltošanā. Problēmas sākas, kad mani atbrīvoja no darba. Nevarēju samierināties ar domu, ka būs jāiztiek no nelieliem līdzekļiem. Gribējās turpināt labi pelnīt. Paziņas jau sen veda no Vācijas mašīnas un samērā labi nopelnīja. Mana kļūda bija tā, ka es nesāku to darīt jau deviņdesmito gadu sākumā, kad tas bija izdevīgāk. Vācijā izvēle tad bija lielāka un Latvijā vēl bija liels pieprasījums pēc samērā veciem braucamajiem. Tagad līzinga kompānijas kārdinoši piedāvā pilnīgi jaunus auto un cilvēkus var pierunāt pirkt lietotu auto tikai tad, ja tas tiek piedāvāts par zemu cenu. Sākumā meklēju lētus auto Vācijā, taču nespēju atrast tādus, kurus, atvedot uz Latviju, būtu iespējams labi nopelnīt. Dažas reizes ar kompanjoniem pamēģināju, taču beigās, saskaitot izdevumus atklājās, ka peļņas nekādas – viss pa nullēm. – Kāpēc nepievērsāties cita veida biznesam, ja redzējāt, ka šis ir tik neizdevīgs? – Toreiz es sapratu, ka šo cenu ir jāmēģina mākslīgi samazināt. Neviens no ierēdņiem negribēja riskēt un man praktiski neizdevās “nokaulēt” maksājumus par muitu. Mēģināju sarunāt ar vācu auto tirgotājiem, taču tie ir vēl bailīgāki par mūsējiem. Toreiz man radās doma, kas, kā man likās, atrisinās manas finansiālās problēmas un nevienam nekaitēs, bet diemžēl tas noveda pie tā, ka esmu nonācis līdz šai sarunai. – Vai jums bija sakrāta nepieciešamā nauda, lai iegādātos automašīnas Vācijā? – Tur jau sākās lielākā problēma, naudas nebija un es to biju spiests aizņemties. Neviens no maniem radiem nevarēja aizdot, un es palūdzu saviem paziņam, lai viņi man palīdz. Nepieciešamā summa tika sagādāta, taču, kā vēlāk izrādījās, – biju “sapinies” ar aprindām, kuras tautā mēdz saukt par kriminālām. Tieši šie cilvēki man tagad sagādā vislielākās problēmas, jo tiek izdarīts spiediens uz maniem draugiem un ģimeni – šie cilvēki spiesti no manis novērsties, lai parādītu, ka nespēj uzņemties manas finansiālās saistības. – Vai jūs bijāt informēts par kārtību, kādā Latvijā drīkst nodarboties ar lietoto auto tirdzniecību? – Nē, es par to neinteresējos, vienīgā pieredze bija tā, kuru es biju dzirdējis no draugiem, kas jau sen tirgojās. Tāpat vērojot, kā notiek tirdzniecība Rumbulā, likās, ka nekā sarežģīta tur nav. Katrs tā var, sēdi – cena logā un gaidi pircēju! Vai tad tā nav? – Pastāstiet par situāciju, kāda šobrīd ir izveidojusies saistībā ar jūsu noziedzīgo nodarījumu? – Es nezināju, ka tas ir tik nopietni. Ne par kādiem noziegumiem vispār nedomāju… Man vajadzēja nopelnīt un atdot parādus. Domāju, ka tas ir tāpat kā katram tirgonim – slavēt savu mantu, mazliet vairāk izcelt labās īpašības, noslēpt defektus. Kas tur liels – visi tā tirgojās! Tikai mazliet pakoriģēju ārvalstīs izdotos dokumentus. Būtībā – pielaboju datus, lai auto “pataisītu” jaunāku. Neiedomājies nezin ko, ne jau naudu es zīmēju! (Šajā sarunas vietā Igors konkretizē vietas transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentos, kurās izdarīti viltojumu – pamatotu apsvērumu dēļ tas netiek atklāts. – Aut.) Ne jau es pats tos papīrus laboju – pazinu vienu, kurš palīdzēja. Vai tad kāds tirgotājs ir tik godīgs, ka atklāti pasaka, ka mašīna ir veca, ārzemēs nobraukta un “priekša” bijusi sista?! Es arī domāju, ja mani pieķers – nekas ļauns jau nenotiks, nu, piereģistrēs tā, kā ir un viss, bet tagad mani pielīdzina zaglim, kurš nozadzis vairākas mašīnas! – Vai neienāca prātā painteresēties, kāds sods pienākas par šādu rīcību? – Tur jau ir tā lieta, cilvēks, kas man palīdzēja, būtībā mani maldināja. Mēs nebijām tik labi pazīstami, un viņa noteikumi šķita izdevīgi, naudu par šo palīdzību, nu, to … nelielo pielabošanu, es varēju atdot tikai tad, kad visas mašīnas būs pārdotas. Toreiz nezināju, ka viņš jau izcieš nosacītu sodu par dokumentu viltošanu… Tas “vilks” - savus paradumus nemainīja! – Kāds bija lielākais pārsteigums brīdī, kad bijāt ieradies reģistrēt automašīnas? – Reģistrācijas brīdī visi ārvalstu dokumenti tika aizturēti un nosūtīti policijai, lai tā uzsāk izmeklēšanu. Šobrīd ekspertīze vēl nav devusi oficiālo slēdzienu par viltojumu apmēriem. Nav skaidrs arī tas, cik ilgi man būs jāgaida galīgais lēmums. Toreiz neko nebiju dzirdējis par datu pārbaudi tajā EUCARIS sistēmā. Nezināju neko par veidiem, kā CSDD nosaka dokumentu viltojumus. Pilnīgi nebiju gatavs tik nopietnai rīcībai no viņu puses. – Vai nepadomājāt par cilvēkiem, kurus jūs būtu piekrāpis? – Nē! Viņi jau tikai vinnētu… (?) Varētu visiem lielīties, cik lētu un labu mašīnu nopirkuši! – Kāda ir situācija šobrīd? – Tagad man nav ne naudas, ne mašīnas. Policija veic izmeklēšanu un par auto pārdošanu nevar būt ne runas. Aizvien biežāki beidzamajā laikā kļūst draudi no “biezajiem”, kas aizdeva naudu mašīnu iegādei. Cilvēki, kuriem apsolīju atvest piemērotu mašīnu, arī ir kļuvuši par maniem ienaidniekiem, jo nespēju atdot daļu no viņu iemaksātās summas. – Kādu jūs iedomājieties savu dzīvi turpmāk? – Nezinu…Visi grib mani iesūdzēt tiesā. Šodien vēl nav skaidrs, cik tiesas man būs jāpārcieš… Kamēr šī lieta neatrisināsies, es vispār neko neplānoju… Viss pārējais, kas tika runāts šajā sarunā, netiks publicēts ētisku apsvērumu dēļ, jo nav nepieciešamības vēl vairāk sāpināt Igora ģimeni. Personīgās problēmas un apstākļi, kādēļ bija jāpievēršas šādam “biznesam”, cilvēcīgi ir saprotamas, taču smagie sadzīves apstākļi nedrīkst kļūt par attaisnojumu noziegumam. Vienīgais, ko varam novēlēt Igoram, ir izturība un ticība taisnīgam sodam, ņemot vērā viņa nožēlu un šā brīža attieksmi pret šāda veida likuma pārkāpumiem. Nobeigumā neliels izvilkums no Krimināllikuma, ar nolūku uzsvērt šīs situācijas nopietnību. Izlasiet uzmanīgi un pārdomājiet likuma normu bardzību iepriekšminētās sarunas kontekstā. Bez komentāriem. 265. pants. Transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta, agregāta un reģistrācijas numura zīmes nelikumīga izgatavošana, realizēšana, izsniegšana, viltošana, iznīcināšana un nolaupīšana (1) Par transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta, agregāta vai reģistrācijas numura zīmes nelikumīgu izgatavošanu, realizēšanu, izsniegšanu, viltošanu vai iznīcināšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta vai reģistrācijas numura zīmes nolaupīšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Arnis Priedītis AutoInfo