Latvija pirmajā vietā bojāgājušo skaita samazināšanā Eiropā 10

 
20.aprīlis 2010 0:01

Jaunākie Eiropas Savienības satiksmes negadījumu reģistra dati vēsta, ka Latvija ir pirmajā vietā bojāgājušo skaita samazināšanas ziņā. Salīdzinājumā ar 2001. gadu sasniegts 55% samazinājums.

Arī parējās Baltijas valstis sasniegušas ievērojamus uzlabojumus – Igaunija atrodas trešā vietā ar 50% samazinājumu, bet Lietuva ieņem piekto vietu ar 48% kritumu. Vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 35%, kas parāda būtisko uzlabojumu satiksmes drošības ziņā.

„Atzinīgi vērtējami sasniegumi satiksmes drošības jomā! Labos rezultātus izdevies panākt koordinētā atbildīgo institūciju sadarbībā. Tāpēc iesāktais pareizais ceļš jāturpina, pie sasniegtā apstāties nedrīkst”, norāda satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Šāds panākums ir ļoti svarīgs, jo tas liecina, ka dodamies pareizā virzienā un ka veiktais ieguldījums nav bijis veltīgs. Ir paveikti nozīmīgi darbi likumdošanas jomā, uzlaboti satiksmes dalībnieku kontroles mehānismi, kā arī īstenotas regulāras sabiedrību informējošas kampaņas. Tāpat arī ņemta vērā ārvalstu pieredze (piemēram, fotoradaru ieviešana), lai satiksmes drošība tiktu uzlabota iespējami labākajos veidos.

Nenoliedzami, ka augstākie rezultāti sasniegti pēdējos gados, kad uzlabojusies gan satiksmes dalībnieku izpratne par savu un citu drošību, gan pieaudzis jauno transportlīdzekļu skaits (līdz 2008. gada vidum), gan arī pieņemti stingrāki soda mēri un pieaugusi satiksmes dalībnieku kontroles efektivitāte. Jāsaka, ka satiksmes intensitātes apjomam nav bijusi būtiska loma bojā gājušo skaita samazināšanā – letālu negadījumu skaits krities gan 2007. gadā, kad satiksmes intensitāte bija visaugstākā, gan 2009. gadā, kad tā nedaudz samazinājās.

Tā kā Veronas deklarācijā noteiktie mērķi (bojāgājušo skaita samazināšana par 50% līdz 2010. gadam) ir sasniegti, tuvākie nākotnes plāni attiecināmi uz Latvijas Ceļu satiksmes drošības programmā noteiktajiem mērķiem, kas paredz, ka līdz 2013. gadam bojā gājušo skaits salīdzinājumā ar 2001. gadu jāsamazina par 70%, t.i., to skaits nedrīkst pārsniegt 160 dzīvības.

Šobrīd jau skaidri noteiktas jomas, kurās vēl jāveic būtiski uzlabojumi. Tā ir likumdošanas pilnveidošana, mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības uzlabošana, sabiedrības izglītošana, ceļu infrastruktūras attīstīšana un citi nozīmīgi projekti.

 
Visi komentāri
 
276426. viesis 20.aprīlis 2010 10:44
0 0 Atbildēt

"Jāsaka, ka satiksmes intensitātes apjomam nav bijusi būtiska loma bojā gājušo skaita samazināšanā"

###############

Kā tad! :D:D:D

276431. viesis 20.aprīlis 2010 12:12
0 0 Atbildēt

Vsjo beidzot saņemšos un nopublicēšu savu tabuliņu, kur forši redzams "mīts" par satiksmes drošību. Un salīdzināt ar 2001. gadu vispār ir garām, Eiropā esam tikai no 2004. :D

276432. viesis 20.aprīlis 2010 12:14
0 0 Atbildēt

>Tāpat arī ņemta vērā ārvalstu pieredze (piemēram, fotoradaru ieviešana), lai satiksmes drošība tiktu uzlabota iespējami labākajos veidos.

Neužeļi? Citur pasaulē no tiem atsakas, bet pie mums ievieš viskorumpētākajā variantā pēc Itālijas mafijas parauga.

276438. viesis 20.aprīlis 2010 13:26
0 0 Atbildēt

Līdz šim fotoradari ir redzēti vietās kurām maz sakara ar "bīstamām" , bet tur labi ķerās ;-) "URLAS"

276440. viesis 20.aprīlis 2010 15:11
0 0 Atbildēt

Jāsaka, ka satiksmes intensitātes apjomam nav bijusi būtiska loma bojā gājušo skaita samazināšanā

--------

arī korķi Rīgā ir mazāki dēl efektīvākas satiksmes organizācijas, protams, protams.

Satiksmes intensitātes apjomam vispār nekāda nozīme nav, to var izslēgt no statistikas uz visiem laikiem.

KAD ŠIE DARBOŅI BEIGS UZSKTĪT ŠĪS VALSTS IEDZĪVOTĀJUS PAR LOHIEM??? JA PAŠI TĀDI, NAV FAKTS, KA VISI PĀRĒJIE ĀRĪ. ŠĪ PAZIŅOJUMA AUTORS IR JĀSAUC PIE ATBILDĪBAS PAR MALDINOŠU ZIŅU IZPLATĪŠANU UN JĀATLAIŽ NO DARBA PAR TUPUMU.

(R) cap

276444. viesis 20.aprīlis 2010 16:05
0 0 Atbildēt

Es gan uzskatu, ka satiksmes intensitātei ir būtiska nozīme, analizējot avāriju skaitu un bojā gājušos. Krīzes dēļ intensitātes kritums jūtams joprojām, īpaši jau lauku rajonos. Lieldienu brīvdienās izbraukāju vairākus Tukuma novada lauku pagastus. Auto manāmi ļoti reti. Posmā no Tukuma "rinķa" līdz pat Jaunpilij dienas vidū saskaitīju tikai 5 transporta līdzekļus - vairāk nekā 30 km posmā tas ir ļoti maz. Braucēju skaitu ietekmē arī bezdarbs un šobrīd augstās degvielas cenas. Intensitātes mazināšanās reali vērojama pat relativi "biezo" iedzīvotāju epicentrā starp Rīgu un Jūrmalu - auto skaits ir daudz mazāks nekā pirms 3 gadiem, sastrēgumi Rīgas ielās PIKā arī ir salīdzinoši īslaicīgi. Nedomāju, ka īpaši LIELS darbs būtu izdarīts arī satiksmes optimizacijas ziņā no CSDD un citu attiecīgo strukturu puses - nekas daudz satiksmes organizacijā nav uzlabots. Varbūt, pavasara sezonai iesākoties, vairāk palikuši t.s. svētdienas braucēji, kuri nedēļu nogalēs brauc uz dāču un atpakaļ.

276448. viesis 21.aprīlis 2010 2:15
0 0 Atbildēt

Krīze rulz - mēs esam pirmie!!!

276457. viesis 21.aprīlis 2010 13:04
0 0 Atbildēt

Pirmajā vietā, jo liela daļa latviešu ir izbraukuši no Latvijas!

276465. viesis 21.aprīlis 2010 14:41
0 0 Atbildēt

IV, darbadienaas auto it mazaak, bet piektdienas un sveetdienas vakaras uz latgali un liepaju kaa ir jabrauc kolonaas, taa ir, nekas butiski nav mainijies.

276522. viesis 22.aprīlis 2010 23:48
0 0 Atbildēt

Viss ir loģiski - kopš urloīdiem līzinga kantori masveidā ņem nost autosus un arī bencīnam nesanāk, satiksmes kvalitāte pati par sevi uzlabojas.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Volvo izlaidis pēdējo eksemplāru ar dīzeļdzinēju 19

Zilās krāsas XC90, kas 2024. gada 27. martā noripoja no rūpnīcas konveijera Gēteborgā, kļuvis par pēdējo zviedru markas vieglo automašīnu, kurai iebūvēts dīzeļdzinējs. Lasīt vairāk

 

Nepilni 123 000 eiro – Mercedes prezentējis G-klases modernizēto modeli (+ FOTO) 4

G-klases 45 gadus ilgā vēsture turpinās. Cenas sākas no atzīmes 122 808 eiro, AMG modelis varētu maksāt nepilnus 200 000 eiro. Lasīt vairāk

 

Mercedes-AMG GT tagad arī četrcilindru motora versijā (+ FOTO) 3

Divvietīgajai kupejai arī šādā versijā jaudas netrūks. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti