Kopš gada sākuma bieži vien ir pacelts jautājums par saskaņotajiem paziņojumiem, kas it kā varētu atvieglot sīku satiksmes negadījumu formēšanā bez policijas izskaukšanas. Piedāvājam speciālista komentāru.
Transportlīdzekļa vadītāja rīcību pēc ceļu satiksmes negadījuma nosaka Ceļu satiksmes likums (27.pants), Ceļu satiksmes noteikumi (34.,35. un 36. punkti), Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (35.pants) un citi likumdošanas akti. Viens no nosacījumiem - Vadītājam, kas iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, par negadījumu jāpaziņo policijai un turpmāk jārīkojas pēc tās norādījumiem. Par to neievērošanu, pārkapjot CSN vai izraisot CSNg, policija nosaka sodu vainīgajam vadītājam APK noteiktā kārtībā. Apdrošināšanas sabiedrības likumdošanas aktu noteiktā kārtībā pieņem lēmumu un soda atbildīgo personu (transportlīdzekļa īpašnieku, vainīgo vadītāju, ceļa īpašnieku vai pārvaldītāju, autotransporta uzņēmuma atbildīgo personu par kravas/pasažieru pārvadājumiem ar autotransportu) par zaudējuma radīšanu trešajai personai, nosakot regresu vai apdrošināšanas prēmijas paaugstināšanu. Ja jauna veidlapa no valsts insticūcijas puses – LR Satiksmes biroja tiek laists apritē (apdrošināšanas sabiedrībām to ir iespējams saņemt), tad jābūt ir skaidrojošiem aktiem, kas ar attiecīgām institūcijām un atbilstošā kārtībā (arī ar policiju) ir saskaņoti. Saskaņošanas procesā ir jāparedz rīcība/sods par to, ko darīt/kas varētu tikt pielietots gadījumos, ja noteikto kārtību neievēro kāds ar saskaņoto paziņojumu savā darbībā saistīts valsts ierēdnis, apdrošināšanas sabiedrības vai firmas darbinieks, ceļu satiksmes dalībnieks. Šobrīd mēs runājam par Latvijas valsts institūcijas izdotu un ar CEA autortiesības aizsardzību bruņotu dokumentu, no otras puses kura vārds ir veidlapa. Veidlapas nosaukums Eiropas ceļu satiksmes negadījuma paziņojums ir rakstīts vienā tās pusē, bet otrā pusē veidlapa ir nosaukta Saskaņotais paziņojums par ceļu satiksmes negadījumu. Veidlapas lietošanas norādījumos izdevējs ir pieļāvis maldināšanas elementus, kas var radīt zaudējumus personām, kuras aizpilda veidlapu. Ja runa ir par veidlapu, tad norādījumos izdevējs skaidro, ka francūzim būs līdzīga veidlapa un nav svarīgi, kura tiek aizpildīta. Patiešām, Eiropas valstīs izmanto līdzīgu veidlapu. Bet salīdzinot to ar Latvijā izdoto, redzama ir atšķirība pašā būtībā - Latvijā Eiropas vārdu veidlapas izdevējs izmanto, lai kāds uzņemtos vainu par ceļu satiksmes negadījumu. Eiropas valstīs šāda veidlapa neparedz cietušajam vadītājam stresa apstākļos (pēc trieciena ar transportlīdzekli) izvērtēt situāciju un uzņemties vainu, pēc tam veidlapu nogādājot policijā. Iesaistītās puses veidlapā apraksta negadījuma apstākļus, iesaistītās personas un transportlīdzekļus. Apdrošināšanas speciālisti veidlapas datus izmanto zaudējumu atlīdzības noteikšanā un lēmuma pieņemšanā. Tur vainu par izraisītu ceļu satiksmes negadījumu nosaka īpaši apmācīti speciālisti – eksperti, jo vainas noteikšana prasa apgūt zināšanas un tās attiecīgi pielietot. Atbilstoši pastāvošai likumdošanai (CSN 35.punkts), vadītāji var sastādīt un parakstīt CSNg shēmu, kurā vismaz viens no ceļu satiksmes dalībniekiem ir apliecinājis savu izdarīto pārkāpumu. Bet tam ir saistība tikai ar Latvijas likumdošanas aktiem, ne Eiropas. Kad Latvijā tiks izmainīti likumdošanas akti un varēs atsauksmē uzrādīt Eiropas vārdu, tad esošā veidlapa vairs nebūs izmantojama. Iesakām jau savlaicīgi pieteikt autortiesības uz Latvijā pavisam tuvā nākotnē izmantojamā Saskaņotā paziņojuma par ceļu satiksmes negadījuma izgatavošanu, kas atbilstu Eiropas apdrošināšanas un cilvēktiesību aizsardzības vadlīniju prasībām. Ar cieņu un patiesu skatu Eiropas virzienā Mgr., Dipl.inž. Ēriks Griģis BCDE EKSPERTS vadītājs- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Es arī diez vai pildīti šādu papīru, ja iekļūtu avārijā (tpu tpu tpu). Domāju, ka sauktu CP, nevis ietu strīdēties, kurš tad tagad ir vainīgs.