Nekompetences ietekme uz satiksmes drošību 8

 
25.augusts 2010 8:48

Ne jau luksofori, apļi, gājēju pārejas un saliņas apdraud satiksmes drošību, bet gan to nekompetenta izbūve un izmantošana.

Tādēļ neizpratni izraisījis nesen presē izplatījies viedoklis, kas apšauba apļu kā krustojumu drošas šķērsošanas lietderību Latvijā.

<250>Liepājā izbūvētais aplis Jūras ielā apgrūtinot nevis atvieglojot satiksmi, no kā tiek izdarīts secinājums, ka Latvijas kā „padomju tradīcijām” bagātajiem autovadītājiem šie Eiropas jaunievedumi nav nepieciešami. Iespējams, ka konkrētais aplis tik tiešām nav pietiekami kompetenti izbūvēts un nepieciešamas korekcijas, tomēr tas nav pietiekams pamats, lai secinātu par Eiropas drošības elementu un tradīciju neiederību Latvijas ceļos.

Apļveida kustība krustojumos ir vispāratzīts satiksmes drošības elements gan ES gan citur pasaulē. Tas reāli ir mazinājusi avārijas situāciju iespējamību krustojumos, par ko pārliecinājies ne viens viens Latvijas autobraucējs apceļojot Eiropu. Pie kam bieži vien tie nav plaši vairāku joslu apļi, bet visai šaurs aplis vienas joslas platumā. Piemēram, ar apbrīnu var vērot, kā visai kompaktajā Briselē šādu apli izbrauc divdaļīgi satiksmes autobusi.

Nesen Rīgā, Biķernieku ielā izbūvētie apļi ir apliecinājuši savu devumu satiksmes drošībai. Jāpiekrīt, ka ir autovadītāji, kuriem uzbraukšana un nobraukšana no apļa vietā, kur gadu desmitiem bijis parasts krustojums sākotnēji būs neierasta, tomēr pierodot pie apļveida kustības un to novērtējot autovadītāji atzīs gan priekšrocības gan drošību. Savukārt, ja kādā Latvijas pilsētā apļveida kustība reāli traucē, jāizvērtē tās konkrēto izbūvi nevis jāizdara negatīvi secinājumi par šādu satiksmes organizāciju kopumā.

Bieži sarežģījumus autovadītājiem rada ne tikai nekompetenti izbūvēti satiksmes apļi, bet arī gājēju pārejas, kas šķērso vairākas joslas, ir autovadītājam slikti pārredzamās vietās un būtībā ir kājāmgājējiem bīstamas. Tajā pat laikā labi saprotam, ka pazemes tuneļu vai gājēju tiltu izbūvei naudas tuvākajā laikā nebūs un ja arī atrastos, tad tas būtu kārtējais megaprojekts ar hipertāmi.

Kamēr finanses ir ierobežotas un tikumi nemainās, tikmēr katram kājāmgājējam jāatceras, ka arī uz gājēju pārejas nav pilnīgas drošības un nebūtu saprātīgi izlekt uz pārejas automašīnas priekšā tikai tādēļ, ka uz asfalta ir uzkrāsotas paplatas svītras. Labs piemērs tam ir īpaši platā gājēju pāreja Rīgā iepretim „Laimas” pulkstenim, kur pat formāli nav iespējams gājēju un autobraucēju attiecības pakļaut satiksmes noteikumu prasībām, tomēr balstoties uz reālu situācijas novērtējumu abi šie satiksmes dalībnieki veiksmīgi sadzīvo un bez īpašas kavēšanās ceļu turpina gan kājāmgājēji gan autobraucēji. Tas liecina, ka paralēli satiksmes noteikumiem ir ikdienas realitāšu novērtējums un loģiskais saprāts, kurā regulāri jāieklausās visiem satiksmes dalībniekiem.

Juris Zvirbulis,
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis

 

 
Visi komentāri
 
278426. viesis 25.augusts 2010 13:01
0 0 Atbildēt

Domāju, ka apļi kā satiksmes organizācijas elements ir sevi pozitīvi pierādījuši.

Cita lieta ir Latvijas ceļu projektētāju un būvnieku "mazspēja" - jaunajiem apļiem pievedceļi tiek būvēti pēc noklusējuma 90 grādu leņķī, tā kā par uzbraukšanu bez straujas nobremzēšanas pirms tam nav ne runas. Vismaz divos no jaunajiem apļiem jau drīz vien pēc būvniecības, pievedceļiem ir "nogriezti stūri" - mūkusalas aplim un jaunajam aplim pie "bērnu Gaiļezera".

A ko - projektēšanas un būvniecības gaitā par to neviens nedomā, vai arī projektētājiem un būvniekiem ir tikai velosipēdi un šie uz reāla ceļa nekad ar auto nav braukuši?

278441. viesis 25.augusts 2010 21:43
0 0 Atbildēt

aha, tas tiesa Veiga.

Pie mums viss ir caur žo-pu pat šajos interesantajos laikos. Interesanti, kad cilvēki sapratīs ka čakarē paši sevi un savus līdzcilvēkus?

278466. viesis 26.augusts 2010 11:19
0 0 Atbildēt

Kurš aptiprina valsts standartu ceļu būves jomā?

278475. viesis 26.augusts 2010 14:46
0 0 Atbildēt

Droši vien kāds speciālists ar grādu salīdzinošajā teoloģijā :D

278476. viesis 26.augusts 2010 15:05
0 0 Atbildēt

Valsts standarts ceļu būves jomā ir adaptētais ES standarts (neesmu 100% pārliecināts, bet ir nācies saskarties ar rūpniecības jomas standartiem, kas 99% ir pārņemtie ES standarti) Cita lieta ir vienošanās ar darbu pieņēmējiem, lai viņi "neredz" to, kas neatbilst LVS.

278478. viesis 26.augusts 2010 16:45
0 0 Atbildēt

Protams,standarti ir adaptēti,bet nelaime ir iekš tā,ka tajos nav stingri noteikts,piemēram,asfaltbetona sastāvs(katrs būvnieks taisa savu interpretāciju) , krustojumos noapaļojuma rādiusi(projektētāji taisa ļoti asus-fūrām nelietojamus) utt.utt....

278486. viesis 27.augusts 2010 9:58
0 0 Atbildēt

278478.

Protams, standarti ir adaptēti, bet nelaime ir iekš tā, ka tajos nav stingri noteikts, piemēram, asfaltbetona sastāvs (katrs būvnieks taisa savu interpretāciju)

===========================

Taa ir arii , kaa mees sakaam, "Eiropaa", tikai ar taadu niansi, ka celju

buuvnieku "uzkonstrueetajiem" sastaaviem jaabuut paarbaudiitiem praksee un attieciigu kompetentu iestaazhu akcepteetiem. varbuut buusi ieveerojis

Rietumeiropaa celju posmus ar pat uz aci atshkjiramu seguma kraasu / virsmu, pirms kuriem ir informatiivas plaaksniites ar noraadi, ka te un te ir uzklaats taads un taads eksperimentaals asfalts, firma taada un taada, telefons taads un taads utt.. Pie mums , cik zinu, to nedara. peec asfalta

uzklaashanas Rietumos atkal ierodas sho pashu instituuciju paarstaavji,

"izurbj" paraugus un saliidzina ar "master specimen". Un nedod dievs, ja kaut kas nesakriit ...

, krustojumos noapaļojuma rādiusi (projektētāji taisa ļoti asus-fūrām nelietojamus) utt.utt...

=======================

Taada probleema ir, bet ne tikai pie mums - Niiderlandee, Beljgjijaa, Francijaa ir redzeeti dafiga aplji ar ljoti asiem lenjkjiem iebraukshanaa

un maziem radiusiem, reizeem ar lielo autobusu vienkaarshi naacaas

laist ar kreisajiem ritenjiem "paari klumbai" :-)

278498. viesis 27.augusts 2010 14:54
0 0 Atbildēt

Visumā aplis ir pozitīva lieta, bet ka tik nesāk pārspīlēt ar apļveida kustībām.

Piemēram Anglijā parasta krustojuma vidū uztaisīts aplis, nepārspīlējot 2-3 metri diametrā. Ilgi domāju kā būtu jāizbrauc šo krustojumu intensīvas satiksmes apstākļos. Manuprāt aplis ir aplis, tāds lai to var pamanīt. Piemēram aiz Ķekavas, vai Rīgā, Lubānas ielas galos.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 13

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti