CSDD: Pirmām kārtām gribam vērst uzmanību, ka Valsts kontrole CSDD darbībā nav konstatējusi nevienu normatīvā akta pārkāpumu un CSDD nevar būt atbildīga par normatīvo aktu nepilnībām.
CSDD nav valsts budžeta iestāde un tās darbības finansiālo pamatu veidot tikai un vienīgi ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem.
CSDD sniegto pakalpojumu tarifi ir noteikti pēc CSDD izstrādāts metodikas, līdz ar to ir nekorekts apgalvojums, ka noteiktie tarifi ir nepamatoti, jo vairāk tādēļ, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā nav norādīti nekādi pakalpojumu pašizmaksas aprēķini.
CSDD atsevišķu pakalpojumu izmaksu segšanā pielieto šķērssubsīdijas principu un šādu praksi plaši izmanto uzņēmumi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē. Pie tam, tas nav nekas prettiesisks vai ārkārtējs, ņemot vērā katra konkrētā uzņēmuma darbības specifiku.
Turklāt virkne CSDD pakalpojumi tiek sniegti vispār bez maksas, piemēram, CSDD – E-pakalpojumi, transportlīdzekļu norakstīšana, velosipēdu eksāmenu pieņemšana un velosipēdista apliecības izsniegšana u.c. Līdz ar to šie pakalpojumi tiek finansēti no citiem CSDD pakalpojumiem – transportlīdzekļu reģistrācijas, valsts tehniskā apskates un vadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanas un vadītāju apliecību izsniegšanas, bez tam atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram individuālo numurzīmju izsniegšanai, tiek piemērots ievērojami paaugstināts tarifs.
Bez tam tiek realizēti bērnu izglītības projekti satiksmes drošības jautājumos (Latvijas jauno satiksmes dalībnieku sacensības, kā arī citi konkursi un sacensības bērniem), kā arī visi sabiedrības izglītojošie un informējošie pasākumi – satiksmes drošības kampaņas. To, ka tādi pasākumi ir nepieciešami, pierāda Latvijas sasniegtais ceļu satiksmes drošības jomā, kur Latvijai ir labākie rezultāti Eiropā. Latvijā bojā gājušo skaits laika posmā no 2001.gada līdz 2010.gadam ir samazinājies par 54%.
Tehniskās apskates veikšana Latvijā nav nodota privātajām sabiedrībām. Transportlīdzekļu tehnisko kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros Latvijā veic pašas CSDD veidoti kopuzņēmumi, kas visi ir akreditēti, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu. Tie tika izveidoti laika posmā no 1994. līdz 1998.gadam atbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem. Līdz ar to līdz 2004.gadam valstī tika izveidots viens no modernākajiem tehnisko apskašu staciju tīkliem Eiropā, bez valsts budžeta līdzekļu izmantošanas. Bez ārvalstu investoru piesaistes tas nebūtu paveicams.
Latvijā par tehniskās apskates veikšanu ir otra zemākā cena Eiropā, turklāt pakalpojumu klāsts, ko saņemt klients ir viens no modernākajiem un pilnīgākajiem, kurā tiek kontrolēts gan transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis, gan arī tas vai transportlīdzekļa īpašnieks ir veicis visus valsts noteiktos maksājumus (nodevas, nodokļus un sodus). Turklāt šo valsts funkciju administrēšanai netiek tērēti valsts budžeta līdzekļi.
Papildinājums
CSDD nepiekrīt Valsts kontrolieres I. Sudrabas publiski paustajam viedoklim, ka CSDD nepamatoti noteikusi tarifus tiem pakalpojumu, kurus tā sniedz monopola stāvoklī un kurus it kā vajadzēja apstiprināt Ministru kabinetam.
Jau 2006. un 2007.gadā, Ministru kabinetā izvērtējot visus CSDD sniegto pakalpojumu tarifus, valdība noteica tarifus, kurus jāapstiprina Ministru kabinetā un tarifus, kurus ir tiesīga noteikt pati CSDD.
Līdz ar to, VK revīzijas ziņojumā būtībā ir tikai pausts Valsts kontroles revidentu viedoklis par attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, nevis konstatēta nepamatota CSDD rīcība.
VK ierosinājumi bija gana interesanti.
Dodu 95% ka drīzumā izbīdīs cauri un pieņems APK tādu štelli, ka ja LV reģistrēts auto nav savlaicīgi izgājis tehnisko apskati – automātiski sods un nav svarīgi vai to lieto satiksmē vai nē, vienīgi ja varēsi ar GPS pierādīt ka tajā brīdī auto atradās autoservisā, remontā, tad iekasēto sodu atmaksās… :D :D :D
Citāts:
«VK norāda uz nepilnībām normatīvajos aktos, kā rezultātā radīta ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Lai gan normatīvie akti paredz sodu transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļa vadīšanu bez derīgas tehniskās apskates, tajos nav noteikti mehānismi un transportlīdzekļu īpašnieku atbildība par tādu transportlīdzekļu pienācīgu uzglabāšanu vai likvidāciju un noņemšanu no uzskaites, kuriem ilgstoši nav veikta tehniskā apskate. Apmēram pusei jeb 46,8% (537 640) no reģistrētajiem transportlīdzekļiem šā gada 1.janvārī nebija derīgas tehniskās apskates.»