Skybrake sistēmu izgudrotājs, ražotājs un uzstādītājs Autonams atgriezies no vizītes Kīnā, kur tikās ar vairākiem pasaules mēroga uzņēmumiem, runājot par sadarbību. Tuvākajā laikā Autonams plāno uzsākt eksportu arī uz Ķīnu.
Eksportēt uz Ķīnu
Vizītes laikā Autonams tikās ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem valsts attīstītākajos reģionos un pilsētās – Honkongā, Šeņzeņā, Guanžo un Šanhajā. Vizītes mērķis bija nākošais attīstības solis pēc šo reģionu datu un attīstības tendenču izpētes.
Autonams Ķīnā runāja par iespējām izmantot Ķīnas Tehnoloģisko centru uzkrātās zināšanas aizsardzības un bezvadu komunikācijas produktu radīšanai, apmeklēja nozares izstādes un tikās ar uzņēmumiem klātienē.
No kreisās ZTE Baltijas valstu sadarbības vadītājs Li Guatao, viens no SIA Autonams dibinātājiem Harijs Briedis, SIA Autonams valdes loceklis Edvīns Panders.
Milzīga kapitāla uzkrāšanās
„Interesanta Ķīnas iezīme ir liela kapitāla uzkrāšanās attīstīto reģionu iedzīvotāju rokās. Viena bērna politika ir radījusi situāciju, kad divi vecāki visu mūžu strādājot uzkrāj naudu, kuru manto bērns. Bērnam izaugot un apprecoties ģimenes uzkrājumi jauni veido četru cilvēku mūža ietaupījumus. Patlaban Ķīnā aug jau trešā paaudze kopš viena bērna politikas ieviešanas, kas nozīmē, ka trešajai paaudzei jau ir pieejami līdzekļi, kurus uzkrājušas divas iepriekšējās paaudzes, kas ir 6 cilvēki,” vērtē SIA Autonams valdes loceklis Edvīns Panders.
Šā iemesla dēļ arī globālās dižķibeles laikā Ķīnas ekonomika varēja turpināt attīstīties, pateicoties aizvien augošajam iekšējam tirgum un maksātspējīgo iedzīvotāju skaita palielināšanās un turīguma iespaidā.
„Kapitāla uzkrāšanās un brīvo naudas līdzekļu apjoms ir tas, kas aizvien notur lielo pilsētu nekustamā īpašuma cenas un pakalpojumu un produktu cenas šajos reģionos. Pieaugot lielo Ķīnas pilsētu iedzīvotāju labklājībai, veidojas relatīvi nelieli, pirktspējīgi reģioni ar milzīgu iedzīvotāju skaitu,” pārliecināts E.Panders.
Patēriņa paradumu maiņa
International Trade Center norāda, ka neskatoties uz milzīgo Ķīnas iekšējā tirgus ražošanas kapacitāti, Ķīnā aizvien pieprasītāki ir importējamie produkti un pakalpojumi. Laika periodā no 2005.gada Ķīnas importa apjoms ir gandrīz dubultojies no 660 miljardiem USD līdz 1 100 miljardiem USD. Pēdējo gadu laikā Ķīna ir kļuvusi par pasaulē trešo lielāko importētāju, aiz ES, ja Eiropas Savienību skaita kā vienu veselu (1.vieta) un ASV (2.vieta).
Tajā pašā laikā pēc Centrālās Statistikas Pārvaldes datiem pēdējos 4 gados Latvijas eksports uz Ķīnu nav būtiski mainījies, bet saglabājies 10-12 miljonu latu robežās.
Pateicoties Ķīnas patērētāju paradumu maiņai, aizvien lielāks pieprasījums kļūst tieši pēc ES un ASV ražotām precēm. „Tā noteikti ir iespēja, kas šodien Latvijai ir jāizmanto,” pārliecināts ir E.Panders.
Pieredzējuši ražotāji stāsta, ka uz Ķīnu nedrīkst neko labu tirgot. Viņiem patenti ir pie kājas. Nopirks, uzlauzīs un pēc gada paši sākš ražot, tikai par dempinga cenām.