Mazda Premacy: Zoom-zoom? 47

 
10.februāris 2003 0:00

Pirmie iespaidi. Situācija izveidojusies tāda, ka pirmie iespaidi veidojas pamazām. Dienu no dienas. Pāris nedēļas, katru dienu braucu garām stāvlaukumam, kur savu aktīvās dzīves sākumu gaida Premācijs.

Īsi skatieni garāmbraucot... interesants auto. Kaut gan redzēt var maz. Gandrīz mēnesi salstot stāvlaukuma, Mazda ir pārklāta ar biezu sniega kārtu. Tāpēc lai būtu pavisam droši, iepriekš sameklēju attēlus un informāciju internetā. Atrodu arī vairākus aprakstus un atsauksmes. Atsauksmes nebūt nav tās saldākās, un tās tikai pastiprina manu vispārējo nepatiku pret japāņu auto. Bet centīšos būt objektīvs. Tātad, pirmie iespaidi attālināti iepazīstoties – neliels ģimenes vagoniņš, ar stilīgu priekšpuses dizainu, proporcionālu siluetu (varbūt vienīgi nedaudz par lielu ir sānu/aizmugures stendere aiz aizmugurējā sānu loga). 1.8l dzinējs šķiet būs tomēr par vāju ģimenes auto ar lielu bagāžas nodalījumu, tomēr esmu nedaudz pārsteigts, ka taupības nolūka bāzes versija nav aprīkota ar kādu smieklīgi mazu dzinēju, kā tas ir daudzos citos auto. Un tad ir krāsa. Zaļa. Ļoti zaļa. Tik zaļa, ka tā vai nu ļoti patīk, vai to ienīst. Es piederu pie pirmajiem. Tiešām smuki. Piešķir tādu mazliet nebēdnīgu, rotaļīgu viegluma sajūtu. Mazliet skeptiski smaidot, nodomāju, ka auto man sāk patikt. What's in the Box*. 2002.gada decembra Mazda Premacy. 1.8l, 5 durvis, 5 atsevišķi bīdāmi/lokāmi sēdekļi. Bāzes komplektācija, kurā ietilpst: kondicionieris, elektriskie logu pacēlāji (priekšā), elektriski vadāmi sānu spoguļi, augstumā regulējama stūre, centrālā atslēga, un... un viss! Tas viss maksā 8500Ls. * - „Kas ir kastē/iepakojumā”, šeit – komplektācija. Braucam. Vēl tomēr nekur nebraucam. Janvāra sals ir cītīgi pildījis savus pienākumus un auto ir pilnībā pārklāts ar puscentimetru biezu ledus kārtu. Tam es nebiju gatavojies, tāpēc uzlaušana ir diezgan smags izaicinājums. Nospiežu tālvadības pulti – klik, durvis tiek atslēgtas, bet tas jau vēl neļauj iekļūt iekšā. Dauzos un skrāpēju, kamēr beidzot ar milzu krakšķi durvis atveras. Pirmais darbs, protams, ir iedarbināt dzinēju un mēģināt ledu izkausēt no iekšpuses. Dzinējs ierūcas pārsteidzoši ātri un pārliecinoši. Laikam jau pat pāris nedēļu dīkstāve salā, nespēj būtiski ietekmēt mēnesi vecu (jaunu) auto. Dzinēja darbība praktiski nav dzirdama, skaņu perfekti izolē milzīgā sniega kārta. Kāpju atkal ārā, skrāpēt nost ledu. Šī nodarbe prasa apmēram divdesmit minūtes, un sniedz vairākus atklājumus. Diemžēl nepatīkamus. Mēģinot nodauzīt ledu no auto sāniem atklāju ko vēl nepieredzētu – visi bleķi šeit lokās kā no gumijas! Pat nedaudz sabijos, vai cīnoties ar ledu nebūšu sabuktējis jauno auto. Tieši tāpat lokās arī durvju rāmis! Kas šeit notiek? Vai tā ir demo butaforija, kā mobilie telefoni veikalu plauktos? Sašutis par notiekošo turpinu cīņu ar ledu. Kad beidzot esmu notīrījis motora pārsegu un vējstiklu, pamanu kautko spīdīgu pie logu tīrītāja. Skatos tuvāk un redzu spožu logu tīrītāja slotiņas stiprinājuma skrūvi. Vai tiešā tā tam jābūt? Izrādās, ka tomēr nē. Otras slotiņas stiprinājumam virsū ir tāds kā vāciņš. Vai tiešām japāņi būtu aizmirsuši tādu niecīgu detaļu? Diez vai, tāpēc parušinos notīrīta sniega kaudzē, un te arī atrodu pazudušo vāciņu, kas nokritis tīrot sniegu. Vai tiešām tā ir tā izdaudzinātā japāņu kvalitāte? Tāpat sanāk cīnīties ar pašām tīrītāju slotiņām – tās ne par ko negribēja turēties paceltā stāvoklī. Turpinot tīrīšanu pamazām nonāku līdz aizmugurei. Aizmugures durvīm ir paliels, ērts rokturis, nedaudz paceļot durvis pašas uzbrauc līdz augšai. O, te gan ir daudz vietas! Te jau var mazu ziloni ielikt. Tiešām iespaidīga izmērā bagāžas nodalījums. Kā reklāmā teiks „auto ģimenei dodoties atvaļinājumā”, te tiešam var paņemt līdzi visu vajadzīgo un nevajadzīgo, piemēram, rezerves ledusskapi un draudzīgu suni. Ciet gan durvis negrib vērties tik jauki kā vaļā. Iekšpusē iestrādātais rokturis ir ērts, bet durvis jāaizver gandrīz līdz galam un ar palielu spēku, citādi aizvērsies tikai uz pirmo klikšķi. Kā vēlāk atklāšu – lielā aukstumā, kad turklāt auto klāts ar lielu ceļa netīrumu kārtu, ļoti nepatīkama padarīšana tā locīties lai aizvērtu tās milzu aizmugures durvis. Beidzot ledus ir pieveikts, varu kāpt iekšā. Arī iekāpšana sagādā jaunus pārsteigumus. Priekšējās durvis ir salīdzinoši diezgan šauras un veras, manuprāt, nepietiekami plaši. Tomēr iekāpšana ir diezgan ērta, ņemot vērā, ka sēdeklis ir augsts. Ko tad šeit iekšā var redzēt? Ādas faktūras imitācijas stūre, milzīgs plašums līdz vējstiklam... nekā pārsteidzoša, nekā īpaša. Tikai ļoti daudz pelēkās krāsas. Cik auto ir košs no ārpuses, tik pelēks un garlaicīgs iekšpusē. Labi, atmetīšu skeptiskumu. Kas vēl te ir labs... pavisam parasti ventilācijas vadības slēdži, poga kondicionierim, kaut kāds melns tukšums, parastas ventilācijas sprauslas. Pag, kas tas par tukšumu? Pēkšņi mani pārņem diezgan baisas izjūtas, jo ceļš man paredzēts garš, ļoti garš, bet šis melnais tukšums runā, es pat teiktu kliedz, skaļā balsī tikai vienu – šeit NAV RADIO! Iepriekš es prātoju, vai šis beidzot būs auto, kur bāzes versijā ir CD atskaņotājs... bet šeit VISPĀR NAV RADIO! Šokēts par to, arī visu pārējo vairs nespēju uztvert pozitīvi. Šīs ventilācijas atveres ir tieši tādas pašas kā 1982. gada Ford Sierra. Vai tiešām Mazda, kas vai plīst aiz lepnuma par mazda 6 dizainu, šajā modelī nevarēja izdomāt kautko gaumīgāku. Turklāt ko dizaineri bija domājuši vispār nedodot iespēju aizvērt vidējās ventilācijas atveres? Miglas luktura poga šķiet aizgūta no septiņdesmito gadu Mercedes komercbusiņiem – liels, neizteiksmīgs taisnstūra klucītis. Lukturu augstuma regulēšanas rullītis ir pārāk mazs un braucot absolūti neredzams. Un kāpēc milzīgais, gandrīz kvadrātmetru lielais laukums virs paneļa ir absolūti neizmantots? Vai tad bija tik grūti tur izvietot kaut vienu plauktiņu? Tik ērti būtu tieši blakus spidometram A4 formāta plaukts, kur salikt dokumentus un ceļa karti. Labi, miers, tas ir „ģimenes auto ceļojumam” nevis komercbusiņš. Pietiek kašķēties, jāsāk braukt. Pirmā kustība jāveic atmuguriski, jo priekšā sakrājies milzu sniega un ledus kalns. Tas, protams, grūtības nerada, bet samulsina īsais ātrumu pārslēgs, un tas cik viegli izdodas ielikt atpakaļgaitā. Parasti katra jauna ātrumkārba prasa kautkādu nelielu brīdi adaptācijai, bet šeit viss notiek uzreiz. Tikai jāpierod pie īsā kloķa. Tās gan ir subjektīvas izjūtas, jo ikdienā braucot pārslēdzu krietni garāku ātrumpārslēgu. Ak, jā, vēl jāpieregulē stūre. Uz augšu un uz leju tā kustās viegli, bet dziļumā... nekustas vispār. Atkal jau taupām? Braucēji ir dažādi, un tie pāris centimetri šurpu turpu tomēr ir vajadzīgi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī sēdeklis nav regulējams augstumā. Regulēt var vienīgi slīpumu. Man gan tas nešķiet vajadzīgi, jo pat galējā stāvoklī slīpums šķiet nepietiekams, un rodas sajūta, ka kritiskā situācija varu izslīdēt zem drošības jostas. Uzreiz varu pieminēt piedzīvojumu ar blakussēdētāja sēdekli, kuram, kā jau tas ierasts šāda tipa auto, atzveltne ir pilnībā nolokāma, un uz tās izvietots galdiņš ar glāžu turētājiem. Man tas, protams, jāizmēģina. Pavelku aiz vajadzīgā kloķa, un atzveltne ar lielu blīkšķi salokās kautkādā ļoti slīpā, bet ne horizontālā stāvoklī. Jau sāku vīpsnāt, par kārtējo japāņu brīnumu, bet tad atceros klasisko sakāmvārdu „ja nekas nelīdz, izlasi instrukciju”. Tā arī daru. Pareizāk sakot mēģinu darīt. Biezu jo biezu grāmatu atrodu tepat cimdu nodalījuma, bet izlasīt man to tomēr ir grūti, jo tā ir tikai un vienīgi kautkādā skandināvu valodā, kā man likās, laikam somu. Atkal gribu pamoralizēt par tēmu, vai tiešām auto, kurš maksā deviņus tūkstošus latu, nevarētu aprīkot ar pārdesmit latu vērtu tulkotu instrukciju? Bet nu nekas, zīmējumi ir internacionāli. Sameklēju vajadzīgo bildi, un uzzinu, ka pilnīgai atzveltnes nolaišanai, tā vēl ir jāloka parastajā veidā. Tātad pilns galdiņ klājies cikls ir tāds – labajā pusē pavelkam sviru lai atzveltne noliektos maksimāli uz priekšu, un tad kreisajā puse pavelkam sviru, lai atzveltne pielocītos pilnīgi horizontālā stāvoklī. It kā jau tikai divas darbības, bet tās tomēr vislabāk ir veikt izkāpjot ārā, un pieejot no otras puses. Un, kā atklāju, tas jāveic pareizajā secībā! Jo lokot atpakaļ kautko laikam neizdarīju gluži pēc instrukcijas, un atzveltne iestrēga sāniski slīpā stāvoklī, t.i. viena eņģe nostājās vieta, bet otra palika pussalocīta. Tātad blakussēdētājs varētu sēdēt viegli sagriezies uz vadītāja pusi... Hmm, vai tiešam nevarēja rast kādu muļķu drošu risinājumu tik vienkāršai lietai kā atzveltnes nolocīšanai? Kādu brīdi atstāju atzveltni tādā stāvoklī, lai abi varam mazliet pārdomāt dzīvi, un tad pēc ilgiem pūliņiem un locīšanas šurpu turpu, izdevās visu nolikt vietā. Vēl nedaudz paspēlējos ar aizmugures sēdekļiem. Tie visi trīs ir atsevišķi regulējami, un izņemami ārā. It kā praktiski, bet es tomēr nespēju iedomāties, kad un kāpēc lai es to darītu. Ērtāka sēdēšana no tā nekļūst, un cik tad bieži ir jāved tik lielas kravas lai būtu vajadzīga visa tā lielā telpa? Pietam, bagāžas nodalījums jau tā ir pietiekoši milzīgs (tur paredzēta vieta trešajai sēdekļu rindai, es gan tomēr nespēju iedomāties, ka tur kāds gribētu un varētu sēdēt). Turklāt sēdēt, manuprāt, ir ērtāk uz liela dīvāna, nekā uz atsevišķiem šauriem sēdeklīšiem. Bet nu, tāda multifunkcionalitāte jau ir sugas (miniveni) īpatnība. Grīda aizmugurē ir gandrīz pilnīgi gluda, un kājām tur vietas pietiek arī liela auguma cilvēkiem. Beidzot kad viss multifunkcionālisms ir apgūts, sāku gatavoties tālajam braucienam. Testa brauciens šoreiz paredzēts diezgan apjomīgs – piecās dienās apkārt Polijai, jeb apmēram četri tūkstoši kilometru. Zinu, ka vietas mašīnā daudz, tāpēc somas īpaši cieši nepakoju, un ņemu līdz visu kas varētu būt vajadzīgs. Kopā savācās diezgan daudz mantu. Šo maršrutu jau esmu braucis vairākas reizes, tāpēc zinu, ka jāceļas pussešos, lai vakarā ap astoņiem būtu Poznaņā (960km). Rīts rādās īpaši nemīlīgs – sals, un sniegputenis, īsts izaicinājums braucienam pa šoseju. Sametu mantas bagāžniekā, un secinu, ka ar šādu bagāžas daudzumu te droši var braukt vēl vismaz pieci cilvēki. Motoram klusi dūcot pa tukšajām Rīgas ielām dodos Bauskas virzienā. Braukšana nesagādā nekādu vilšanos, un praktiski neprasa adaptāciju. Viss itkā notiek pats no sevis. Viegli pārslēdzas ātrumi, viegli griežas stūre. Pagrieziena un logu tīrītāju slēdži atrodas tieši pa rokai, un ir ļoti ērti vadāmi. Pārnesumi slēdzas viegli, un tieši tā kā kustās roka, nav jāpierod pie pārak lielām jeb mazām atstarpēm, nav nekādu klikšķu un knakšķu, viss vadās viegli un klusi. Pārliecībā, ka tik agrā svētdienas rītā visi policisti vēl guļ, atļaujos braukt šerpāk, un vietām krietni pārsniegt atļauto ātrumu. Auto ātrumu uzņem labi, pie tam, jau no salīdzinoši zemiem apgriezieniem. Mierīgi braucot pilsētas režīmā ir praktiski vienalga vai tas ir otrais, trešais, vai ceturtais pārnesums, kustība notiek pietiekoši raiti, un arī motors īpaši netrokšņo. Drīz vien esmu jau nokļuvis līdz Bauskas šosejai, un te nu sākas īsti piedzīvojumi – spēcīgs sānu vējš, putenis, ar milzu kupenām aizputināta brauktuve. Bet, man diemžēl nav laika vilkties tāpēc paļaujoties uz savu prasmi, un mazdas TCS pretizslīdēšanas sistēmu, ceļu turpinu diezgan lielā ātrumā. Vietām gan laiks kļūst pārāk nepiedodošs, un esmu spiests braukt pat ar 30kmh. Mazliet atkāpjoties no auto tēmas, gribu pastāstīt par piedzīvojumiem uz robežas. Līdz vedu sešas nelielas elektroniskas ierīcītes, kas man bija jānogādā ofisā Poznaņā. Tākā paslēpt tās nebija iespējams (ko, starpcitu, man ieteica Rīgas muitā, kad formēju deklarāciju!), bija nepieciešams kārtot visas oficiālās muitošanas/deklarēšanas formalitātes. Ar sagatavoto dokumentu mapi (kuru būtu tik ērti novietot plauktā uz paneļa, kura tur nav) dodos pie Latvijas muitas būdiņas, kurā rosās divi vīri. Pēc pāris minūtēm kad esmu putenī stāvējis un mēģinājis pievērst uzmanību beidzot viens saņemas atvērt lodziņu un kautko noprasa. Vējš svilpo, un varbūt arī pārāk labi nedzirdu, bet jautājumu nesapratu, pārprasu „ko?”. Saņemu tādu pašu jautājumu, un tāpat nesaprotu ko man prasa, tāpēc atkal pārprasu. Šoreiz saklausu jautājumā vārdu „pilns”, bet pašu jautājumu, tikpat nesaprotu. Prasu „kas pilns?”, tas laikam bija par daudz prasīts no tik aizņemta cilvēka kā muitnieks, un lodziņš tika sparīgi aizvērts. Nostāvējis tur vēl pāris minūtes, beidzot sagaidu kad dusmīgais vīrs iznāk ārā, gribu jau sniegt viņam dokumentus, bet viņš tomēr izliekas mani neredzam. Prasu ko man darīt. Vīrs prasa vai mašīna esot pilna. Es atbildu, ka jā, vedu kravu. „nu tad gaidi līdz deviņiem!”, prasu kas būs deviņos – „nākošā maiņa, mēs tikko noslēdzām savu maiņu”. Pulkstenis tai brīdī bija 8:14 ! tātad varu šeit kūkot vēl 45 minūtes, tikai tāpēc, ka muitnieka kungs nespēja saprotami atkārtot jautājumu, un es gaidot izrādās esmu noskatījies kā viņi noslēdz savu maiņu. Laikam lieki teikt cik dusmīgs un bezspēcīgs es tajā brīdī jutos. Mierināju sevi ar domu, ka varbūt tā tas ir paredzēts, ka 8.00 tiek noslēgta maiņa, un nākoša sākas tikai 9.00. Kaut kā tam neticu, bet padarīt tur neko nevaru. Kad beidzot esmu sagaidījis jauno maiņu, pulksten 9:10, pirmie vārdi ko saņemu no muitnieka ir „nu ko tad vajag, jau no paša rīta?” Tālāka dokumentu formēšana jau notiek Lietuvas pusē, un vērojot cik raiti un mierīgi tas notiek pie viņiem, prātoju par tēmu vai tiešām mēs esam gatavi ieiet Eiropā... Vēlāk problēmas radās arī uz Polijas robežas, jo šeit laikam neviens vēl nebija piedzīvojis gadījumu, kad ar vieglo auto tiktu vesta deklarējama krava. Tieku sūtīts šurpu turpu, pa visu teritoriju. Rezultātā, ieskaitot stundu uz Latvijas robežas, esmu zaudējis četras stundas, un ir skaidrs, ka līdz Poznaņai jau vairs netikšu. Sava slinkuma dēļ, ceļā vēl paspēju izjust asas izjūtas kad iedegās lampiņa, kas liecina tikai par vienu – ar steigu jāmeklē degvielas uzpildes stacija. Un es droši zinu, ka tuvāko 20 kilometru attālumā šeit tādas nav. Viss tomēr beidzas laimīgi, un nonāku pie secinājuma, ka ar degošu lampiņu, vismaz 20 kilometrus ar Premacy var nobraukt. Iebraucot Polijā uzreiz sākas milzīgās smago treileru rindas, un atklāju, ka to apdzīšana pēkšņi ir daudz bīstamāka, kā agrāk. Mazdas augstie sāni darbojas kā milzu bura, un apdzīšanas brīdī sānu vējš krietni mētā auto, cenšoties to iepūst pretējā joslā. Takā apdzīšanu ir daudz, pēc kāda laika esmu jau pieradis, bet patīkami tas tomēr nav. Vēl, runājot par izmēru, auto iekšpusē ir daudz lielāks, kā izskatās no ārpuses. Visapkārt plašums, gan priekšā, gan aizmugurē. Bet, joprojām trūkst plauktiņu. Mobilo telefonu turu glāžu turētājā. Braucu, un atkal aizdomājos par nolokāmo blakus sēdekli/galdiņu. Kam īsti viņš vajadzīgs. Braucot, uz tā tāpat nekas neturēsies, ne bulciņa, ne sulas glāze, nemaz nerunājot par fotoaparātu. Stāvot, man arī nav ērti to galdiņu lietot, jo tad būtu jānokrāmē, viss, kas salikts uz paša sēdekļa (dokumentu mape, karte, fotoaparāts), un tas nebūt vairs nav ērti. Un ko dara ģimene piknikā? Blakussēdētājs tiek izsēdināts, kamēr šoferis smērē sviestmaizes? Ideja laba, bet... Iebraucot pirmajā Polijas pilsētā Suvalkos, pamanu, ka aiz manis brauc policija ar ieslēgtām bākugunīm. Kautgan skaņās signāls nav, ātri nobraucu ceļa malā, lai palaistu garām, bet, kā izrādās mani arī viņi gribēja apstādināt. „Dobrij večur”, vārds pa vārdam, izrādās esmu noziedzies – braucu ar ieslēgtu aizmugurējo miglas lukturi, laikā kad redzamība ir lielāka par 50m. Mani iebildumi par to, ka pirms pilsētas bija putenis, slikta redzamība, un vispār, ka ar šo auto braucu pirmo dienu, un pogas nepazīstu, netiek ņemti vērā, un man piespriež 50 zlotu lielu sodu. Nomaksāju, mazliet dusmojos uz sevi, jo zināju, ka poļi ķer uz miglām ārzemniekus, bet nav tās riebīguma sajūtas, kas tik bieži rodas līdzīgā situācijā saskaroties ar mūsu ceļu policiju. „Lūdzu, paldies, esiet uzmanīgāks, laimīgu ceļu, arlabvakar” – poļi ir pieklājīgi, patīkami, un viņos nav tāda īgnuma. Ieguvis pirmo suvenīru – soda talonu, braucu tālāk. Polijā esmu braucis neskaitāmas reizes, bet šī man bija pirmā personīgā tikšanās ar policiju. Pāris dienu vēlāk es jau Premacy vairs neizjūtu kā kaut ko pilnīgi jaunu. Viss notiek automātiski. Iekāpšana, izkāpšana, braukšana pilsētā, uz šosejas – viss notiek brīvi, bez piepūles, automātiski. 1.8 litru motors ir gana jaudīgs (101Zs), lai iekļautos poļu braukšanas stilā. Šeit nekāda mīcīšanās nenotiek. Visi brauc. Ātri. Veikli. Neviens neguļ pie luksofora. Vienīgais ātruma ierobežojums šeit ir tehnikas un saprāta limits. Pa mūsu Krasta ielai līdzīgām ielām šeit plūsma notiek ar ātrumu 100-120kmh. Bet, viss notiek droši. Nav nevajadzīgu lēkāšanu no rindas uz rindu, slalomu. Visā garajā ceļā redzēju tikai divas avārijas – vienā smagais treileris bija iebraucis grāvī (parasti tas notiek jo šoferis aizmieg), un otra, Varšavas centrā, kad kāds nepieradis vācietis, bija samīcījis bamperi priekšā braucošajam. Bet nav jau tā, ka šeit ir pilnīga patvaļa, brauc kur un kā gribi. Policija šeit ir. Ir arī radari ceļa malās. Bet, tie vienmēr ir labi redzamās, apgaismotās vietās, kur policijas auto, un pats policists ar radaru atrodas tieši ceļa malā. Nu kāpēc gan mūsējie vienmēr ielien grāvi, aiz krūma, vai slēpj savu atstarojošo vesti aiz mašīnas? Sāku sliekties uz domu, ka tāpēc arī mums ir tik daudz to avāriju, ka visi stresaini mīcās, bailēs, ka tūliņ no kautkurienes izleks zaļais vīriņš ar burvju nūjiņu. Vēl kāda Polijas īpatnība - šeit nav lielu automašīnu. Un pēc šejienes standartiem Golfs ir liels. Visi šeit brauc ar Punto, Siecento, Matiz. Arī jaunieši, kas pie mums, tikko tiesības dabūjuši steidz iepirkt trešās sērijas BMW, šeit visi brauc ar tiem pašiem mazajiem utēm, un pat ar poļu „lepnumu” Maļuku (tāds kā zapiņš, tikai vēl mazāks). Un neviens nejūtas īpaši apdalīts. Tieši otrādi. Man vēl ir jāpasvīst, lai ar savu govi to mazo uti noķertu. Ķeršanai man vislabāk patīk neliels celiņš pie vācijas robežas, no Zieļona Guras līdz Zgoržeļecai. Šaurs, līkumains, bet ar labu segumu. Īsts rallija ātrumposms. Un tā lieta ir nopietna, lūk, viens mazais, Punto ar kundzīti pie stūres. Ha! „Punto ar kundzīti pie stūres!” vispirms noķer viņu, un tad vari tā teikt. Un man, protams, tas ir jānoķer! Par laimi šeit sniega vairs nav. Ceļš tiešam ir labs, motors dūc dobjā balsī, 4000, 5000, 6000, 6500 apgriezieni minūtē. Ātrums mainās strauji, līkumi ir asi, bremzes darbojas labi, bet līdz Punto man vēl tālu. Vienīgās izredzes man viņam pietuvoties ir taisnēs, kur var vinnēt uz maksimālo ātrumu. Līkumos es atkal atpalieku. Nevar. Smaga tā mazda. Kādā līkumā jūtu, ka auto tiek sanests, saprotu, ka mazliet jāpiebremzē. Nav ģimenes minivans paredzēts tādiem ātrumposmiem. Un pēkšņi jūtu, ka motors, kas likās gana jaudīgs, šeit ir krietni par vāju. Mazais punto pēc līkuma attālinās krietni straujāk, viņš tomēr ir krietni vieglāks. Tāpēc aizdomājos, kāda gan būtu braukšana, ja mašīna būtu pilnībā nokomplektēta – pieci cilvēki un bagāža. Rodas aizdomas, ka tad no braukšanas prieka paliktu gaužām maz. Tad laikam būtu jāizvēlas divu litru versija. Vēl, runājot par saslīdēšanu, praktiski neiespējami noteikt kad auto izslīd. Braucu un vienkāŗši jūtu, ka auto ir saslīdējis. Bet viss notiek ļoti mierīgi, nekādu grūdienu vai rāvienu. Un tik pat viegli kā auto izslīdēja, tas arī savācas atpakaļ. Itkā nekas nebūtu bijis. Bez jebkādām sekām. Viegli izslīd, un viegli savācas. Man tas nepatīk. Es tomēr gribu just, kas ar auto notiek. Bet, ja reiz auto paredzēts ģimenei, varbūt tā arī labāk, lai nav lieki uztraukumi par saslīdēšanu – to var arī nepamanīt. Sliktus vārdus gribu arī pateikt par TCS pretizbuksēšanas sistēmu. Darbojas gaužām vienkārši – neļauj palielināt apgriezienus motoram, ja velkošie riteņi izslīd. Itkā labi, bet, manuprāt, sistēma pārāk ilgu domā. Tā varbūt ir sekunde, varbūt vairāk, varbūt mazāk, bet riteņi jau ir izbuksējuši, riepas kauc, un tikai tad ar strauju rāvienu motors tiek sabremzēts. Vērojot no malas šādas izdarības izskatās pēc nemākulīgas stilošanas. Bet tā sekunde ir gana daudz lai uz ledus auto tiktu sanests uz sāniem. Un otra sistēmas ēnas puse – parkojoties uz ledus vai sniegā. Ātrums ir minimāls, bet riteņi tomēr izbuksē – sistēma nostrādā un rezultātā noslāpē motoru. Vairāk reiz tā mīcoties saprotu, ka sistēma vienkārši ir jāatslēdz. Uz maģistrāles A2 (Konin-Poznan, kas tagad ir maksas - 10 zloti, ņemiet vērā, kam tur jābrauc), izdevās izspiest 170 kmh lielu ātrumu. Motors pēkšņi paliek ļoti skaļš, un braukšana nemaz vairs nav patīkama. Šķiet tas ir jau pavisam cits auto. Parādās nepatīkamas vibrācijas, un nepamet sajūta, ka auto var nemanāmi izslīdēt, bet pie šāda ātruma jau vairs nesavāksies. Kā vēlāk uzzināju, tas bija tuvu maksimumam – 175kmh ir Premacy griesti. Teikšu godīgi, vecajā labajā Punto, pie ātruma virs 150kmh es jutos drošāk. Viena lieta, kas man šajā auto ļoti patīk ir stūre. Tā ir vajadzīgā izmērā, ne par lielu, ne par mazu. Pietiekamā resnumā. Un ļoti patīkama uz tausti. Mazliet mīksta, un rokas ļoti labi turas uz porainās ādas imitācijas. Arī pastiprinātājs darbojas labi, gludi un vienmērīgi. Stūrei auto klausa labi, un nav arī problēmu ne pilsētas burzmā, ne parkojoties. Esmu atgriezies Rīgā. Kopumā spidometrs rāda 4222km. Kad auto saņēmu, nobraukums bija 112km. Tātad mans brauciens ir bijis tieši 4110km. Kopā astoņas dienas, no kurām divas sedēju ofisā un praktiski nebraucu. Tātad ceļā pavadītas sešas dienas. Diezgan intensīvs pārbrauciens, kura laikā jau esmu pieradis pie jaunās mazdas, un pat piedevis visas nebūšanas. Izņemot vienu – radio trūkumu, To gan es novērsu jau sākumā, pārliekot aparātu no sava auto, bet mazdai piedot nevaru. Nu kautvai pliku radio, bez kasetes, bez diska, varēja taču mazda noziedot tos 20 latus. Ēdis auto bija vidēji 8 litrus uz 100 kilometriem. Tieši tā kā specifikācijā rakstīts – 10.9 pilsētā, 6.9 uz šosejas un 8.4 jauktajā režīmā. Auto ir diezgan smags, motors paliels, tāpēc patēriņš ir normas robežās. Nekur gan neatradu informāciju par dīzeļdzinēju šim auto. Vai tiešām tāda nav? Manuprāt, ceļojošai ģimenei tieši būtu piemērots kāds 2.2l dīzelis, pietiekoši jaudīgs un pietiekoši taupīgs. Vēl kāds nepatīkams pārsteigums – nav borta dators. Pat niecīgākās funkcijas ne. Vienīgais ko spēj digitālais odometrs ir rādīt kopējo kilometrāžu un divus atsevišķus dienas nobraukumus. Klāt darbadiena, auto jāatstāj stāvlaukumā. Izvācu palikušās mantas, izņemu radio. Un viss. Vieglu sirdi atstāju Mazdu līdz nākamajam braucienam. Labs auto, bet kaut kā pietrūkst. Zoom-zoom pietrūkst! Vērtējums: Pretrunīgs auto. Nedomāju, ka tas perfekti atbilst savam sauklim – ģimenes auto atvaļinājumam. Laba kā firmas automašīna komandējumiem – bezdvēseliska, tehniski stabila un droša, ietilpīga, ar pietiekošu motora jaudu braucot vienam vai divatā, apmierinošu degvielas patēriņu, daudz vietas salonā, kur samest visāda mantas, nedomājot vai tām pietiks vietas. Bet varēja būt krietni praktiskāks. Par: - salona ietilpība; - tehniskā kvalitāte; - ļoti laba pārredzamība; - krāsa Pret: - ļoti vājš aprīkojums bāzes versijā; - trūkst praktiskuma; - nepietiekoša dzinēja jauda vedot kravu; - nav radio - nav zoom-zoom I.M.Jealousy Paldies šefam www.ariscard.com Papildus informācija: http://www.euroncap.com/details.php3?id=mazda_premacy_2001 http://www.carsurvey.org/review_34714.html http://www.mazda.lt/premacy.htm
 
Visi komentāri
 
63360. viesis 10.februāris 2003 0:19
0 0 Atbildēt

Es tikai zinu, ka tur divmetrīgam cilvēkam nav vietas. Braucot paskaļš un tāda, kā trausluma sajūta.

63362. viesis 10.februāris 2003 0:21
0 0 Atbildēt

Laps raxts, bet auto taads, kaa jau liela dalja jauno auto... :(

63370. viesis 10.februāris 2003 1:09
0 0 Atbildēt

Tendenciozs raksts, labi, ka viņš pats atzinās, ka nemīl japāņu auto, jo ta stāpat līda ārā pa visām raksta porām.

Ieteiktu autoram sniegt lasītājam mazāk emocijas un vairāk faktu. Japānis nav vainīgs, ka sieviete viņam nedod.

63375. viesis 10.februāris 2003 1:32
0 0 Atbildēt

Nu bet tik tieshaam nav tajaa auto nekas iipashs... un tas salona dizains toch ir...:P Un jebkursh raxts buus tendenciozs, jo kaadam kaukas vai nu patix, vai nepatix... neitraalam palikt gruuti. :)

63376. viesis 10.februāris 2003 1:36
0 0 Atbildēt

ja gribat sausus faktus - lasiet tachu specifikaacijas - as simple as that!

/kiska/

63377. viesis 10.februāris 2003 1:40
0 0 Atbildēt

Vo, vo... :)

63397. viesis 10.februāris 2003 9:14
0 0 Atbildēt

Nopirka auto, pēc tam ieraudzīja ka nav radio :) :) :)

63401. viesis 10.februāris 2003 9:35
0 0 Atbildēt

Es jau viņu nepirku...

63411. viesis 10.februāris 2003 9:51
0 0 Atbildēt

Labs raksts, no parejiem iAuto testiem atskiras ar godigu pieeju, nevis lisanu dilerim pak***!

Kaut gan ko var prasit no leta utilitara auto, kura resurs ari nav domats nekads lielais, ta teikt vienreiz lietojamas slirces... nu nejau nu nopietnus no abam pusem cinkotus dzelzus, Bose audio, dargu apdari.

Tiesi tapec par to naudu, man domat, labak iepirkt gadus 4rus vecu normalu auto...

63422. viesis 10.februāris 2003 10:25
0 0 Atbildēt

2 Romique:

Par tām pārējām niansēm nezinu, bet Bose audio nāk iekšā tai pašai Mazda6 (vismaz GT komplektācijai standartā).

63424. viesis 10.februāris 2003 10:27
0 0 Atbildēt

Gasijs:

Nu bet Mazda6 ta jau tomer ir cita klase un maksa ari citas naudinas...

viss logiski...

63426. viesis 10.februāris 2003 10:35
0 0 Atbildēt

Patika raksts!

63445. viesis 10.februāris 2003 11:28
0 0 Atbildēt

Jauks raksts, bet biki par daudz piekasīšanās - no auto var sagaidīt to, ko no tā var sagaidīt :)

63488. viesis 10.februāris 2003 14:29
0 0 Atbildēt

Tieši manas domas. Piemēram, tas, ka autors ir pietiekami deb*ls, lai nemācētu nolaist sēdekli, liecina par viņu, nevis auto. Un, ja neatradi pielietojumu šai fīčai, kāpēc vajadzēja tā pūlēties.

Tad vēl uzbraucieni, ka priekšā spidometram vai kur tur nevar sakraut kartes. Nu *******, vēl uz kapota plauktiņu paprasi, tur arī ir daudz neizmantotas vietas.

Tad vēl mani uzjautrināja pārsteigums, ar kādu tika secināts, ka sēdekli nevar nolaist, jo pats viņu pirms pusstundas piekrāvis ar kaut kādām figņām.

Kopumā, mēģināts rakstīt objektīvi, bet sanācis IMHO par daudz nepelnītu uzbraucienu.

Varu autoram pateikt vēl vienu fīču, ko viņš tajā mašīnā neatklāja. Ja verot ciet durvis, spraugā starp durvīm un balstu ieliek pirkstu, ļoti sāp. Un, ja tur ieliek galvu, var sanākt vispār briesmīgi. Tad rodas dažādi ļauni rakstiņi :-)

Nothing personal, aizstāvu nabaga zum-zum :-)

63493. viesis 10.februāris 2003 14:31
0 0 Atbildēt

cartmanam, skrobe :) svetajai govij pamatoti uzbraukusi :)

63511. viesis 10.februāris 2003 15:01
0 0 Atbildēt

Cartman drusku pārspīlē. Es teiktu, ka rakstā pārāk daudz laika veltīts ledus kasīšanas aprakstam. Dauzot nost ledu no sānie, lokās bleķi un nokrīt vāciņš logu tīrītāju slotiņai. Ja auto ir pārklājies ar ledus kārtu, kas JĀDAUZA, tad uz kvalitāti atsaukties šeit diez vai būtu korekti. Plāniem bleķiem arī imho visai maz sakara ar sliktu kvalitāti. Vai durvju rāmis pavērās no vēja ātri braucot?

63519. viesis 10.februāris 2003 15:19
0 0 Atbildēt

To Qued 10.02.2003 15:01: runaajot par to ledu - shai pashaa ziemaa tik pat daudz ledus kasiiju nost veel no dazhaadiem auto, 8 gadus veca Punto, 18 gadus veca golfa un 30 gadus veca forda, bet nu nevienam no tiem nekas nost nekrita...

Un veel - es jau rakstu no sava viedoklja, kas nekad nebuus objektiivs. un ja man veikli jaabrauc taalus gabalus ar karteem un dokumentiem, tad MAN tieshaam truukst to plauktinju un atvilktniishu.

63533. viesis 10.februāris 2003 16:57
0 0 Atbildēt

Manupraat normaals raxts sanacis un, pec manam domam arii objektiivs! Taa kaa Cartman suukaa tu nevis raxta autors!

63534. viesis 10.februāris 2003 16:58
0 0 Atbildēt

Labss raksts,gaidu nākošo ,izmēģini Opel Zafira!

63536. viesis 10.februāris 2003 17:03
0 0 Atbildēt

bet to plauktinju jau arii truukst!!! Tas tachu ir gjimenes auto, un visiem gjimenes auto parasti IR tie plauktinji un visaadi glaazhu tureetaaji un visaadas atvilkniites un veel viskautkas!

Raksts manupraat bija ljoti laps, es pat teiktu, izcils. Auto apraksts + piedziivojums + pasha testeetaaja subjektiivais viedoklis. Ko veel juus gribat? :)

63588. viesis 10.februāris 2003 21:50
0 0 Atbildēt

Pievienojos-mēģini Zafiru,pats braucu ,būs interesanti salīdzināt.

63678. viesis 11.februāris 2003 10:46
0 0 Atbildēt

63684. viesis 11.februāris 2003 10:58
0 0 Atbildēt

Ļoti subjektīvs raksts. Kā autors jau sākumā teicis, nu necieš tos japāņu auto......... .Ļoti objektīvi ir salīdzināt bāzes versiju, kurā pat ir A/C un el.logu pacēlāji, el. spoguļi, TCS, kuras eioropas auto ir par atsevišķu samaksu, pie tam lielu. Braukt ar minivenu un cerēt ka vēji no sāniem to neietekmēs - absolūts stulbums, pie tam nav zināms kā līdzīgā gadījumā reaģētu kaut vai sedans.

Ļoti žēl ,ka netehnisks cilvēks subjektīvi norej normālu auto.

63688. viesis 11.februāris 2003 11:04
0 0 Atbildēt

Nubet Japāņu mājām arī ir papīra sienas - tas par bleķu biezumu.

Braucu ar Premacy 2.0 kopš pērnā oktobra - nu nemaz nav peļams auto. TCS to speciali testējot rada aizdomas par tā bremzīgumu, bet ikdienā tas ir vietā. Vienīgā reize kad tika atslēgts - kad sniegs bija līdz asīm un ceļš pret kalnu - slāpēja nost...No nepieminatām fīčām - atvilktne zem blakussēdētāja sēdekļa, aiz priekšējām atzveltnēm - atklapējami galdiņi ar kapholderiem ( kopā salonā to ir 8 un 2 bagāžniekā :) aizmugeres beņķiem var regulet atzveltnes slīpumu, izņemot ārā vidējo malējos var pārlikt tuvāk vidum - rodas plašums ne pa jokam. Ar 2.0 motorīti arī izpaliktu sadaļa par Punto nepanākšanu....Par divmetrīgajiem - 323f mazdā pie stūres kājām vietas bija vairāk...Isāk sakot - auto par savu cenu. Japāņu ;)

63726. viesis 11.februāris 2003 12:28
0 0 Atbildēt

to viesis 11.02.2003 10:58: par baazes versijaam - vari palasiit ieprieksheejos rakstus par fiatu un alfu - tiem baazes versijaa ir kudish vairaak mantu. es necereeju ka veejsh nepuutiis, vienkaarshi piefikseeju izjuutas. un to pashu esmu veicis ar to pashu Punto, un nau tas veeja efekts taads... Un - man neruup tehnika, bet auto kopumaa, kaa ir ar to braukt, un lietot MANAAM vajadziibaam.

To viesis 11.02.2003 11:04: baazes versijaa nav to atvilktnju utt. un kabata "aiz muguras" MAN neko neliidz...

Par punto kjershanu... shaubos vai liekaa jauda ko liidzeetu, jo ar savu lieko svaru tu vienkaarshi izsliidi liikumaa...

63805. viesis 11.februāris 2003 16:17
0 0 Atbildēt

Apsveicu ar iauto koncepciju publicēt patērētāju viedokli, kuri nav saistīti ar dīleriem.

Vieglāk rakstu būtu lasīt un tas profesionālāk izklausītos, ja būtu īsāks un mazāk tiktu "bazarēts" ne par tēmu - par to ledu, mentiem, robežām, instrukciju u.tml. (to var arī likt beigās aiz P.S.).

Un vēl... par "ģimenes" auto precīzākas atsauksmes būtu, ja to testētu ģimene, nevis 1 cilvēks. Vēl labāk - ja to salīdzina ar līdzīgiem modeļiem, jo viss uz šīs Pasaules ir relatīvs...

63852. viesis 12.februāris 2003 3:22
0 0 Atbildēt

Salidzini cenu Premacim un, piem, Zafirai ar tadu aprikojumu! Un tad Mazda liksies loti laba! Par tiem blekiem - esi dzirdejis par trieciena speka apsorbeshanu un tiesh tapec mashinam apvalku taisa mikstaku aiz kura slepjas izturigi droshibas stieni un droshibas karkass....

63856. viesis 12.februāris 2003 8:54
0 0 Atbildēt

to (mrpresident) WAP: esmu gan dzirdeejis par tiem blekjiem, un tieshi tapeec rakstaa ne ar vaardu nebij teikts ka blekji iespaidotu droshiibu. vienkaarshi konstateeju faktu, jo biju pieradis pie "kaartiigiem" dzelzhiem :)

63864. viesis 12.februāris 2003 9:43
0 0 Atbildēt

Lūk, ar ko atšķiras auto apskats no testa: apskatā automašīna tiek kārtīgi izpētīta; tiek pieminēti arī citi iespējamie aprīkojuma varianti un cenas, kamēr testā tiek subjektīvi novērtēts viens konkrēts auto... :)

63865. viesis 12.februāris 2003 9:55
0 0 Atbildēt

viesis 11.02.2003 10:58

Sis visas tevis minetas "extras" nu jau ari eiropas auto nak ka pamataprikojums...

Man personigi ir interesantak lasit tadu 'netehnisku' cilveku viedokli par auto. Normals auto testins no pateretaja viedokla, kas tad vel cits ir vajadzigs...

/Gatiks/

63904. viesis 12.februāris 2003 11:16
0 0 Atbildēt

Var skaidri redzēt, ka Cartman_626 ir mazdas jūzeris (ganjau ka 626), kurš jau tā ir nelaimīgs ar to marku, plus vēl tagad objektīvas analīzes rezultāts ir arī sūdīga cita modeļa mazda, nu nevar dēlēns to pārdzīvot, tāpēc te ņemās kā negudrs.

Man rados ir 95 gada Mazda 626, esmu braucis diezgan bieži, secinājums ir pilnīgi viennozīmīgs - es labāk pārvietojos savā 85 gada audi, kurš negrab kā plastmasas kaste uz grants ceļiem, kurā ir ērtāk sēdēt, kurā pat salons ir dizainiski tehnokrātiskās, tātad man pieņemamāks, bet tas jau mans gaumes jautājums. Turklāt ziemā sajāt tai mazdai bamperus ir elementārāk par 2x2, jo zema viņa ir un trausli plastmasas kluči tie bamperi, mazliet uz ledus izciļņa uzķeras un plaisa pa visu ģīmi. auto ģīmi - vai pakaļu, vienalga.

64015. viesis 12.februāris 2003 16:32
0 0 Atbildēt

Viesi 11:16 - pirms tu radi kads japanu auto nidejs un Mazdu nolicejs esi, REGISTREJIES!!!!

Jo anonimus te ipashi augstu neverte neviens!!!

64026. viesis 12.februāris 2003 17:52
0 0 Atbildēt

to viesis 12.02. 11:16

Ja dzīvē neko saldāku par burkānu nav ēdis, tad 85 gada audi liekas kā tehnikas kalngals.Lai stumtu sniegu tādam loham vajag BMP, prātā nāk salīdzinājums par krāniņu un ozolu............ Parasti jaunu auto noliedzēji tuvākajos desmit gados nespēs nopirkt jaunu auto, toties ku saldi var apriet jebkuru citu un vajadzēja rakstīt ....... gaumes jautājums, noteica suns laizīdams kaķim pakaļu. Vispār man patīk, ka salīdzina 85g un vecāku auto labās īpašības ar to, kādi nav jauni auto, kaut vai AUDI 2003 gada izlaidums - noteikti sliktāks par 85 gada vectētiņu.

64028. viesis 12.februāris 2003 18:46
0 0 Atbildēt

viesi 17:52 labs komentars

Nu vispar biezhi jau ta ir, ka cilveks, kas braucis (un tuvakaja laika brauks) tikai ar kaut ko vecu ir loti skaudigs pret cilvekiem, kam dzive ir vairak paveicies!

64034. viesis 12.februāris 2003 21:46
0 0 Atbildēt

man ir bijuši 3 VAZ, 2 AUDI , 626 mazda, 3 alfas

un par mazdu atmiņas visjocīgākās nobraucu apmēram gadu un pēc tam vēl gadu citi ģimenes locekļi - neko sliktu it kā pateikt nevar bet subjektīvi nepatika un iekāpjot jaunajā 6 - tās pašas vecās jocīgās sajūtas - it kā viss ir - daudz kastītes, plauktiņi, vis regulējas, viss notiek bet napatīk, jūtos kā ar svešām čībām kājās

un auto pamatā iegādājas tapēc ka patīk , nevis kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ - un tādēļ strīdi par to kas labāks ir neauglīgi

braucu tagad ar alfu par kuru droši vien var pateikt ļoti daudz slikta bet man patīk - iesēžos un jūtu ka tas auto ir mans

64035. viesis 12.februāris 2003 21:48
0 0 Atbildēt

par rakstu - pilnīgi piekrītu man vajag subjektīvu patērētāja viedokli nevis sausu tehnisku informāciju, vai reklāmas bukleta informāciju

arī to ka ledu dauzot nost sāk birt nost visādi s.....

64056. viesis 13.februāris 2003 0:55
0 0 Atbildēt

Nu par to jau ir runa, ka katrs savu auto (vismaz daleji) izvelas ka cimdu, kursh labak der uz rokas.

Shis raxts (manuprat) ir parak subjektivs un tishi tapec tas cilvekus, kuriem varbut auto loti patiktu, jau pat pirms ta apskates liek but negativiem pret diezgan labu mashinu!

64510. viesis 14.februāris 2003 22:47
0 0 Atbildēt

Subjektivs vai ne, bet, atskiriba no Premacy, vecajam Kadettam uz panela ir plass plauktins, kur kartes novietot, tikai straujak uzsakot braukt, visas kartes nolido uz gridas parak lezenas kantites del. Savukart '92 gada Corsai ir mazs plauktins, bet ar kartigu kanti, tur nekad nekas zeme nevelaas. Sobrid par labako atzistu Space Wagon '91-'98 panela plauktu, ja ta to varetu saukt. Liela, plakana virsma, it ka lezenas kantes, bet novietotas lietas stav stabili. Bet viss sis penteris bija par to, ka tas neko nenozime, vai kada fishka ir vai nav, bet kaa taa ir realizeta, ja taa ir- ja slikti, tad tapat taa neertiba kritiis uz nerviem.

64593. viesis 17.februāris 2003 0:42
0 0 Atbildēt

Pilnīgi garām raksts.Es pats braucu jau divus gadus ar PREMACY kā jau mazda klusa,stabila un droša.Runājot par aprīkojumu tad vajag salīdzināt ar citu marku ģimenes auto,to cenas ir augstākas un ar mazāk aprīkojumu.Ja raksta autors piemin tikai varbūt vienu trešdaļu no standartaprīkojuma tad viņš ir st.Motora jauda ie 115 zs un tam ir labas gaitas īpašības un pie 150 km/h viss ir kārtībā ar mašīnas stabilitāti,un ar FIAT PUNTO 150 km/h vai var vispār sasniegt, varbūt vienībais pa klinti uz leju. Uzjautrina tas kad raksta autors sevi liela ar savu braukšanas prasmi (ha!).Neesmu es nekāds mazdas fans, taču par to naudu tās klases auto īpaši labāku neatradīs.

Chuda

64605. viesis 17.februāris 2003 8:58
0 0 Atbildēt

e? kur es lielu brauktprasmi?

Un patieshaam ar Punto uz taa pasha celja ieprieksh izdevaas izspiest 170kmh. un nemaz ar ne no klints :)

ticiet vaj nee. pats briinijos...

Un neaizmirstiet, ka rakstu subjektiivi.... no sava viedoklja, lietas ka man shkjiet svariigas, citiem liekas nenoziimiigas un otraadi...

64635. viesis 17.februāris 2003 10:40
0 0 Atbildēt

jealousy, da neklausies visadus lamerus ka "viesis 17.02.2003 00:42", kuri neko citu ka savu japanu sujmasinu nav redzejusi un nezin, ka medz but ari normalas masinas...

64651. viesis 17.februāris 2003 11:35
0 0 Atbildēt

taa jau protams, auto aprakstiits saliidzinoshi smalki un izsmeljoshi, vieniigais nafig autors jau defoltaa ir negatiivi noskanjots pret testeejamo automashiinu? - tjipa kaads vinju spieda braukt ar sho mashinu un vinjam nebija citas izveeles kaa vien meerot tos 4110 km uz Poliju un atpakalj.

pats muljkjiigaakais, manuprat, no autora puses ir prasiit no shii izteikti gjimenes auto mezhoniigo dinamiku un speeju braukt ar aatrumu virs 150 km/h, kru pat uz Vaacijas autobaanja neviens birgjeris diez vai brauks ar shaadu auto aartaak par 120.

ikviens tests protams ir subjektiivs, bet nevajag jau savu nelaago pieredzi ar blakus apstaakljiem (skat. sadalju par muitu, Polijas policiju un sliktajiem celja apstaakljiem) reduceet uz to, ka slikta automahsiina. ir taads teiciens, ka sliktiem dejotaajiem ... maisa.

nekas personisks, vienkaarshi muljkjiigi, ka rakstam ir tik negatiiva nokraasai, lai arii autors pats viaraak noraadiija pozitiivus momentus nekaa negatiivus.

ar cienju,

Zveerz (@one.lv)

64819. viesis 17.februāris 2003 21:21
0 0 Atbildēt

Interesanti lasīt šos komentārus. Paši, kas braukušī ar PREMACY ir tikai kādi 3. Pats braucu ar PREMACY jau trešo gadu. Un neko sliktu teikt nevaru. Par šādu cenu neviena cita mašīna nesanāks. Tajā ir ir viss, kas vajadzīgs, vidēja līmeņa mašīnā. Un ja brauc virs 150 km/h arī nav ne vainas. Turas labi. Bet it kā lielo plauktiņu un nodalījumu trūkumu nekad neesmu izjutis. Mašīna ir braukšanai nevis dzīvoklis. Laba mašīna!

69439. viesis 12.marts 2003 16:38
0 0 Atbildēt

Nu mudaks. Labaka par japoskam nav neka!

69483. viesis 12.marts 2003 22:19
0 0 Atbildēt

Mazda-6 ir krutaaka...

224069. viesis 25.janvāris 2007 16:23
0 0 Atbildēt

Nu jā, kurš gan berzē un skrāpē mašīnu ar to plastmasas sūdu!!!!!!! Jā stiklus var, bet ne virsbūvi!!!!

283412. viesis 17.jūlijs 2011 13:28
0 0 Atbildēt

vislabākie ir stāsti par punto ar 170km/h un tādā garā, uzreiz dikti gribas ticēt autoram:)

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 2

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

Sieviete veikusi pirmo pasaules apceļošanu ar elektromobili (+ FOTO) 14

Leksija Olforda kļuvusi par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar elektromobili apbraukusi apkārt zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Vecrīgā plāno ieviest no maija 6

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Rīgā plāno ieviest no maija, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV). Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti