Fakts, ka oktobrī ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā par 57% vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš šajā pašā mēnesī, izraisa gan satraukumu, gan jautājumus.
Vai tiešām līdzšinējā Latvijas pozitīvā tendence, kas liecināja par vienu no straujākajiem Eiropas Savienībā bojāgājušo skaita samazinājumiem, ir apstājusies, vai sevi ir izsmēlušas informatīvi skaidrojošās akcijas, un cilvēki tām vairs nepievērš uzmanību?
Gan šī statistika, gan informācija par vairākām traģiskām avārijām novembrī aicina veikt analīzi un izdarīt secinājumus. Labi zināms, ka viens no pamata iemesliem, kādēļ palielinās satiksmes negadījumu skaits ir problēmas ar redzamību tumšajā diennakts laikā. Lai to ietekmi mazinātu, Autoklubs LAMB jau divpadsmito gadu organizēja akciju „Autogaismas Kārtībā!”, aicinot autovadītājus pārbaudīt savu spēkratu gaismas. Informatīvus pasākumus organizē arī Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet Ceļu policija drīzumā uzsāks atstarotāju izplatīšanas akciju.
Pagarinoties tumšajam diennakts periodam, katru gadu gan autovadītājiem, gan kājāmgājējiem ir jāpierod pie sliktākas redzamības, līdzīgi kā katru gadu jāpierod pie braukšanas sniegotos ceļos. Diemžēl līdzšinējā prakse liecina, ka ar tradicionālajiem līdzekļiem nepietiek, neskatoties uz informatīvajiem aicinājumiem un skaidrojumiem, gājēji nepietiekami izmanto atstarotājus. Vieni uzskata, ka tie bojā kopējo apģērba stilu, citi atsarotāju piestiprina formāli, neiedomājoties, ka autovadītājam tas ir jāredz, bet trešajiem to vispār nav.
Lai veicinātu atstarotāju izmantošanu un izpratni par to nozīmi, jāpanāk lai informācija un arī pats atstarotājs sasniegtu katru satiksmes dalībnieku gan pilsētās, gan lauku rajonos. Laikā, kad iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies, daudziem atstarotājs nav prioritāte, tomēr katram būtu jāpadomā par iespējamajām traumām un ar tām saistītajiem izdevumiem, nokļūstot ceļu satiksmes negadījumā. Šī būtu laba iespēja, kā pašvaldības praktiski varētu demonstrēt rūpes par saviem iedzīvotājiem, sadarbībā ar „Latvenergo” un citām atbildigām institūcijām nodrošinot kvalitatīvu apgaismojumu uz savā pārziņā esošajiem ceļiem, kā arī iesaistoties bezmaksas atstarotāju izplatīšanā. Tieši pašvaldībai iedzīvotāji ir deleģējuši rūpes par savu teritoriju, un pašvaldībai iedzīvotāju uzticība ir jāataisno.
Komunikācijā ar iedzīvotājiem būtu jāiesaista arī bāriņtiesa un sociālie dienesti, kas ikdienā tiekas un runā ar cilvēkiem, kā arī, protams, skolas. Skolēniem jau klases audzinātāja varētu prasīt, lai pie somas būtu piestiprināts labi saskatāms atstarotājs, līdzīgi, kā uz skolu katru dienu jāņem dienasgrāmata. Skolās būtu jāuzrunā ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki, kuru izpratne par satiksmes riskiem dažkārt ir mazāka nekā bērniem. Ne visi kājāmgājēji saprot vai grib saprast, ka būdami nesaredzami, viņi apdraud ne tikai sevi, bet arī citus līdzpilsoņus, tādēļ par atsatotāju atkārtotu un ļaunprātīgu nelietošanas varētu uzlikt arī kādu sodu. Savukārt autovadītāji, it īpaši lauku novados, redzot kājāmgājēju bez atstarotāja, varētu viņu uzrunāt, brīdināt un, ja mašīnā ir, iedot arī atstarotāju. Ne visu iepriekš ir iespējams paredzēt normatīvajos aktos, jo bieži loģiska rīcība atbilstoši konkrētā brīža izaicinājumam ir problēmas risinājuma priekšonoteikums.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
njaaa
laikam Zvirbulis nav pamaniijis, ka pagaajushajaa gadaa ap sho laiku sen bija sniegs un uz baltaa fona bojaagaajeejus arii naktii ir vieglaak samaniit bez atstarotaaja, nekaa ja sniega nav