Sen, vēl pagājušajā gadsimtā, man bija tāda iespēja – vesela gada garumā "testēt" 1985. gada Opel Corsa. Neko sliktu par šo auto nevarēju teikt, tāpēc likās ļoti interesanti pamēģināt, kāda tad ir jaunā Corsa.
Opel dīleris Hansa Auto laipni atvēlēja trīsdurvju «Opel Corsa C 1,7 DTI Elegance» uz visām brīvdienām. Saņemot mašīnu, biju nedaudz pārsteigts, ka degvielas līmeņa rādītājs bija pusē – biju plānojis tādu garāku braucienu uz Liepāju un atpakaļ (~500km). Bet par to vēlāk.
Pirmie iespaidi. Opel Corsa ir krietni mainījusies, bet tomēr sava «odziņa» saglabājusies. Žēl, ka projektējot jauno Corsu (C), inženieri piemirsuši, kam tā tiks izmantota – galvenokārt braucieniem pa pilsētu. Mašīnā trūkst plauktiņu, āķīšu un citu pilsētas auto aksesuāru – salons ir pārāk askētisks. Ļooooti platas durvis. Tik platas, ka cilvēkam ar stīviem kauliem būs grūti aizsniegties pēc drošības jostas. Tomēr tam ir arī savi plusi: no auto ir ērti izkāpt, aizmugurējiem pasažieriem arī ir ērti. Mašīna ir kļuvusi lielāka, smagāka un "svarīgāka". Tagad ar Corsu var braukt pat četri cilvēki – pie tam ar visām ērtībām. Aizmugurē plecu līmenī Corsa ir kļuvusi par 80mm platāka. Kaut arī Opel parasti izcēlies ar ērtajiem sēdekļiem – tas nav attiecināms uz Corsu. Kopš «Corsa A» laikiem šajā ziņā daudz kas nav mainījies. Protams, vadītāja sēdeklis ir regulējams visos virzienos, bet tomēr... Liepājā izkāpjot no mašīnas, nācās konstatēt, ka sēdēšana nebija no tām ērtākajām. Sēdekļa atzveltne ir pārāk «plakana» – tai trūkst, kaut minimālas, bet anatomijas. Ilgai braukšanai šādi sēdekļi nav īsti piemēroti. Bet Corsa jau arī ir tikai pilsētas auto.
Braucot pa pilsētu, ir jūtams īstais Corsas «spēks». Ar to var ielīst visur un, ja atļauj nekaunība un dzinējs, caur pilsētu ar Corsu var izbraukt krietni ātrāk kā ar lielāku auto. Arī ar noparkošanos nav problēmu – pilnīgi pietiek ar kādu dāmītes atstātu pusvietiņu. Pilsētā atklājas daži mīnusiņi – garais pedāļu gājiens, kas varētu nedaudz traucēt ātri «štepselēt», kā arī stingrā ātrumu pārslēgšana, kas uz krustojuma var radīt lieku stresu.
Bet, izbraucot no pilsētas, sajūtas mainās. Pirmajā brīdī, braucot pa šoseju ar ātrumu 90 km/h, nepamet doma, ka auto streipuļo. Pēc kāda laika tā pazūd, jo pie visa pierod – pie vainas bija «asā» stūre, kas īpaši laba pilsētā. Salons ir pietiekami kluss, tomēr turbodīzelītis krietni «sit cauri». Jāatzīst, ka 1,7 DTI šāda izmēra mazulītim ir gana stiprs. 75Zs jaudīgais dīzeļmotoriņš (165 Nm) spēj Corsu iekustināt līdz pat 170 km/h ātrumam, bet līdz 100 km/h tas ieskrienas 13,5 sekundēs. To gan mēs nemēģinājām, bet sakarīgos ātrumos braukt var. Īpaši arī būtu jāizceļ jaunā Corsas piekare. Uz šosejas auto turas, kā pielīmēts. Ceļā uz Liepāju "trāpījām" īstā miglas zonā. Ieslēdzu arī miglas lukturus. Hmm. Vai nu Corsas tuvās gaismas ir tik efektīvas, vai arī migla nebija īsta, bet nekādu redzamības uzlabošanos nemanīju.
Jaunajai Corsai ir laba ergonomika. Visi slēdzīši un to nozīme atradās uzreiz. Kā arī nopietnākiem Opel modeļiem, Corsai uz stūres atrodas magnetolas vadība, tikai šeit taustiņi ir nospiežami no otras puses, kas vispār ir pat ērtāk. Arī par briļļu lietotājiem ir padomāts – virs vadītāja durvīm atrodas ērts briļļu maciņš. Interjera galvenais objekts – savdabīgā stūres forma. Paneļa vidū, zem nadziņa, atrodas kaut kas līdzīgs borta kompjūteram, kas rāda ārējo temperatūru, pulksteni, radio stacijas nosaukumus utt.
Par spīti pusbākai degvielas, nolēmu riskēt. Aizbraucām līdz Liepājai. Tad ekskursija pa Liepāju, fotosesija «Karostā», tad – atpakaļ uz Rīgu. Tikai iebraucot Rīgā, iedegās jau sen ar bažām gaidītais «tanken». Izrādās, ka šī mašīnīte ir ļoti ekonomiska – 500 kilometri ar pusbāku degvielas!!! Tagad sapratu, ka Hansa Auto neko ļaunu nebija domājuši, nepielejot bāku līdz "kakliņam" – manam ceļojumam pietika.
Plusi:
+ laba piekares sistēmas darbība
+ ērta braukšana pa pilsētu
+ ļoti ērta parkošanās
+ daudz vietas, arī aizmugurē
+ ļoti ekonomisks auto
+ laba aerodinamika
Mīnusi:
- ļoti jūtīga stūre
- garš pedāļu gājiens
- pārāk askētisks salons
- neērtas sēdekļu atzveltnes (neanatomiskas)
Vietas bagāžai nav ne daudz, ne maz. Šeit vairāk domāts par pasažieru ērtībām. Tomēr, ja to nepieciešams palielināt, aizmugurējā sēdekļa dalīto (40/60) muguru var arī nolaist.
Nebūtu godīgi, ja aizmirstu pateikt, ka pēdējos gados Corsa ir izaugusi arī par drošu auto. Pēc euroNCAP crashtest datiem, tai piešķirtas 4 zvaigznītes (1996. gadā tai bija tikai 2**).
Izrādās, ka Corsas arī var tūnēt. Vācijā, kur tās ir vispopulārākie šīs klases auto, atradu daudzus saitus, kuros var iegādāties čiptūningu – 1,7 DTI var kļūt pat 90 Zs jaudīgs. Arī vizuāli to var uzlabot...
Paldies Hansa Auto par piedāvāto auto.
P.S. Pateicoties savai popularitātei, Opel Corsa tiek ražota jau 20 gadus.
iAuto redaktors
Elmārs Biele
Foto: Canon PowerShot A20
ar shaadu pieeju nekad nenotesteesi, cik eerti ir ieliet degvielu.