Renault atzīmēs A110 50.gadadienu visa 2012.gada garumā.
Lielākā uzmanība tiks veltīta šādiem notikumiem:
- Izstāde Rétromobile Parīze (1. – 5.februāris): Renault stendā tiks izstādīti seši A110 modeļi;
- Goodwood Ātruma festivāls, Anglija (29.jūnijs – 1.jūlijs): statiskas A110 izstādes un demonstrācijas no Renault kolekcijas;
- Renault festivāls Linas-Montlhéry autodromā pie Parīzes (22. – 23.septembris): statiskas A110 izstādes un demonstrācijas no Renault kolekcijas
Zvaigzne ir dzimusi
Kad Žans Redelē (Jean Rédélé) 1962.gadā Parīzes auto izstādē atklāja A110 Berlinette, tika uzsākts Alpine piedzīvojums no Renault 8 dzinēja. Šis modelis tika veidots, balstoties uz Alpine A108, tomēr tas bija modernāks un dinamiskāks, ar vēl zemāku dzinēja pārsegu, kā arī lielākām aizmugurējām gaismām kā Renault 8 modelim. Jaunais dzinējs pieprasīja veikt izmaiņas gaisa ieplūdes sistēmā: radiators atradās aizmugurē, un aiz aizmugurējo riteņu arkām tika izveidotas dzesēšanas izejas, kas tika apstrādātas ar hromētu apdari. Šīs izmaiņas bija nepieciešamas, lai tikai pastiprinātu A110 Berlinette eleganci. Atturīgais un balansētais siluets saglabāja modeļa izteikti tīrās līnijas.
Automašīna entuziastiem
Vadīt Berlinette ir dzīves izaicinoša pieredze. Pirmkārt, tā tika radīta, lai uzvarētu sacensībās, tāpēc uzmanība veltīta ne tik daudz tās personībai, bet gan raksturam. Ar Alpine nebrauc, ar to “slīd”. Un, tiklīdz Jūs apsēžaties pie tās stūres, saikne ir neizbēgama.
Dzinēji
Berlinette sekoja uzņēmuma dzinēju attīstības tendencei, tādējādi parādot uzticību Renault dzinējiem. Sākotnēji modeļa pamatā tika izmantoti dzinēji, ar ko iepriekš tika aprīkoti modeļi Dauphine un Renault 8, respektīvi, vienības R12 un R16. Marks Mognotets (Marc Mignotet) bija viens no slavenākajiem “burvjiem”, kas izstrādājis virkni versiju Renault 8 dzinējam ar kapacitātēm 956m3, 1108m3, 1255m3 un 1296m3. Amadeja Grodini (Amédée Gordini) vadībā Renault 8 1108m3 dzinējs attīstīja jaudu 95zs, p
ateicoties duālajam karburatoram. Pēc tam tika izmantots 1289m3 dzinējs no Renault 12TS, tad 1470m3, 1565m3 un 1647m3 no Renault 16 un 1605m3 no Renault 17.
Saķere ar ceļa virsmu
Tie, kas ir braukuši ar Berlinette, bieži saka, ka tā “turas” uz ceļa labāk pagriezienos kā braucot taisni. Izveicība un attīstītās manevrēšanas spējas ir īpaši svarīgas, pateicoties vidus-aizmugures pozīcijas dzinējam. Dažkārt ir nedaudz sarežģītāk ar to braukt taisni, tomēr dzīve ir pilna ar kompromisiem… Tā nav automašīna, ar kuru Jūs vienkārši izbraucat – tā pieprasa precīzu braukšanu. Tās vājības ir vienlaikus tās priekšrocības.
Aprīkojums
Papildus ar ādas apdari apstrādātai stūrei mērinstrumentu panelī bija ierīkots spidometrs un tahometrs. Atkarībā no versijas tā varēja būt aprīkota arī ar eļļas spiediena rādītāju, ūdens temperatūras rādītāju, ampērmetru un pulksteni… Tomēr viss pārējais bija gana atturīgs. Pārvietojamie ādas sēdekļi bija aprīkoti ar pielāgojamiem galvas balstiem. Durvīm bija piestiprināti manuāli atverami logu rokturi. Dažās versijās bija arī rokturis, kas paredzētas pasažieriem, kas var būt ļoti noderīgs atsevišķās situācijās... Tomēr bija pieejams plašs papildaprīkojuma saraksts, ieskaitot papildus apgaismojumu, lielāku degvielas tvertni, alumīnija diskus un lielākas sēdvietas.
Saražotas vairāk kā 7500 automašīnas
A110 ražošanas apjomi Francijā, Djepes (Dieppe) rūpnīcā, bija šādi: 1963.g. - 50; 1964.g. - 94; 1965.g.- 159; 1966.g.- 203; 1967.g.- 194; 1968.g.- 246; 1969.g.- 560; 1970.g.- 933; 1971.g. -1024; 1972.g.- 846; 1973.g.- 459; 1974.g.- 613; 1975.g.- 800; 1976.g.- 578; 1977.g.- 133.
1977.gada jūlijā Francijā Alpines rūpnīcā Djepē tika saražota 6892.-tā un pēdējā Berlinette automašīna. Interesanti, ka tā nebija zilā krāsā, kas ir ikoniskā A110 modeļa krāsa, bet gan zaļa metālika.
Berlinette nelielos apjomos tika ražota arī Brazīlijā Meksikā (aptuveni 300 automašīnas), Bulgārijā (aptuveni 200) un Spānijā FASA rūpnīcā (aptuveni 1500). Kopumā tika saražotas vairāk kā 7500 šī modeļa vienības.
Berlinette autosacensībās
Nelielais svars un vieglā vadāmība bija galvenās Berlinette priekšrocības, kas to padarīja ideāli piemērotu auto sacensībām. Papildus braukšanas baudai šīs automašīnas bija iecienījuši arī fani. Ir praktiski neiespējami pieminēt visus Berlinette panākumus autosportā, tomēr tālāk minēti galvenie panākumi.
1961.-1968.gads: agrīnie panākumi
Hosē Rosinski (José Rosinski) izcīnīja pirmās uzvaras ar A110 1963.gadā Lionas rallijā. Tās pašas sezonas beigās arī Žaks Čeniss (Jacques Cheinisse) izcīnīja uzvaru sacensībās Rallye d'Automne.
Turpmākajos gados liela daļa “privāto” braucēju guva panākumus gan nacionālā, gan starpautiskā līmenī, apsteidzot daudz jaudīgākas automašīnas no jau visiem labi zināmiem zīmoliem.
1969.gads: Ceļā uz panākumiem
Žans Vinatjers (Jean Vinatier) un Žans Kolds Andruē (Jean-Claude Andruet) bija sezonas zvaigznes, turklāt Andruē grasījās kļūt par Francijas rallija čempionu gada beigās.
1970.gads: Eiropas un Francijas tituli
Berlinette 1600S kvalificējās Grupai Nr., un tas ļāva automašīnai sacensties ar gandrīz vienādiem noteikumiem ar daudz spēcīgākiem konkurentiem. Žans Klods Andruē, kurš bija nedaudz pieklusinājis savu pieeju pēc vairākiem negadījumiem, tika kronēts par Francijas un Eiropas čempionu.
1971.gads: Berlinette dominē Montekarlo rallijā
Vēl viens labs gads. Ovs Andersons (Ove Andersson) uzvarēja Montekarlo rallijā. Terie (Thérier) finišēja otrais, bet Andruē – trešais. Andersons uzvaru izcīnīja arī Itālijā pret veselu Fiat un Lacia floti, kas vēlējās viņu sakaut. Pēc tam viņš triumfēja arī Austrijas Aplu rallijā un Akropolē, nodrošinot sev starptautisko titulu. Žans Pjērs Nikolas (Jean-Pierre Nicolas) uzvarēja Francijas čempionātā.
1972.gads: Dodoties pēc slavas
1600m3 dzinējs tika aizvietots ar jaudīgāko 1800m3 dzinēju. Žans Klods Andruē (Jean-Claude Andruet) dominēja sacensībās “Tour de Corse”. Sekoja vairākas uzvaras, kuras dalīja komandas locekļi. Darniše (Darniche) gada beigās tiks kronēts par Francijas čempionu, savukārt Žans Luks Terie (Jean-Luc Thérier) pretendēja uz uzvaru sacensībās “Rallye des Cévennes”, kur viņš startēja ar 1600m3 versiju. Šie bija pirmie tehnoloģiju saviļņojošie panākumi.
1973.gads: ēras klimakss
Vienkārši iedomājieties Francijas labākos ēras braucējus - Andruet, Darniche, Thérier, Nicolas un Piot, kurus atbalsta pieredzējušais Andersons.Vēl vairāk – to visu papildina dedzīga mehāniķu komanda un automašīna, kura atrodas savas attīstības virsotnē. Sezona sākās ar Andruē uzvaru Montekarlo rallijā, kam sekoja četras uzvaras Alpine sacensībās. Marokas rallijā nepārspēts palika Darniše (Darniche). Un visa atlikusī sezona tika pavadīta līdzīgā noskaņā. Alpine izcīnīja Pasaules rallija čempionāta titulu, un Žans Luks Terie (Jean-Luc Thérier) tika kronēts par Francijas čempionu.
1974. – 1975.gads: darbu ēras beigas
Nikolas (Nicolas) uzvarēja Marokas rallijā un finišēja otrais sacensībās “Tour de Corse”. Tā bija Berlinette pēdējā dziesma, un gads tika noslēgts ar A110 uzvaru sacensībās “Critérium des Cévennes”, ko nodrošināja Žaks Henrijs (Jacques Henry).
Pēc iespaidīgās karjeras un neskaitāmajām iegūtajām uzvarām Berlinette “devas pensijā”. Tomēr arī turpmākajos gados tā izcīnīja virkni uzvaru, ko nodrošināja daudz privātu braucēju, kas vienkārši mīlēja šo ikonisko auto.
Dažādas versijas
Kļūdas rakstā, kļūdas, KĻŪDAS!!! :-(