CSDD sistemātiski apkopotā informācija liecina, ka apmēram puse avāriju, kurās iet bojā autovadītāji un pasažieri, ir tādas, kurās iesaistīts viens transportlīdzeklis.
Šo negadījumu iemesls varētu būt ātrums, neuzmanība vai autovadītāja miegainība, kas ir grūti pierādāmais apstāklis.
Ģirts Rorbaks, CSDD direktora vietnieks: „Izanalizējot šos faktus, kā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi un praksi, CSDD iniciēja un profesionāļi-fiziologi uzsāka pētījumu, kura uzdevums bija noteikt Latvijas autovadītāju miegainības pakāpi. Apkopojot pētījuma datus atklājās, ka katrs trešais šoferis riskē iemigt pie auto stūres. Turklāt aptaujā noskaidrojās, ka paši šoferi šo problēmu nemaz neapzinās un nenovērtē paaugstinātās miegainības radītos riskus un sekas.”
| • Neizgulējies un noguris autovadītājs reaģē lēnāk, nespēj laikus pieņemt lēmumu vai pat uz sekundi iesnaužas. • Miegains šoferis tiek pielīdzināts iereibušam autovadītājam. • Sekundes miega iespaidā autovadītāji neapzinoties nobrauc no ceļa, apmet kūleņus, ieskrien stabā vai izraisa frontālas sadursmes ar ievainotajiem vai bojā gājušajiem. • Latvijas pētījums pierāda, ka trešdaļa autovadītāju riskē iemigt pie auto stūres. • Vairāk nekā 90 % no riska grupas šoferiem šo problēmu neapzinās. |
Leons Blumfelds, Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docents un pētījuma vadītājs: „Latvijā mērījumos piedalījās vairāk nekā 300 autovadītāju. Neraugoties uz to, ka pētījums tika veikts tikai diennakts gaišajās stundās, gandrīz trešdaļai autovadītāju tika konstatēts paaugstināts iemigšanas risks, t. sk. 11% – augsts risks. Gandrīz 6 % no visiem bija tik miegaini, ka mērījuma laikā uz brīdi iemiga, daži pat vairāk kārt. Ja tas notiktu reāli pie stūres, sekas varētu būtu traģiskas. Diemžēl, Latvijā šajā ziņā situācija ir vismaz tikpat dramatiska, kā Viduseiropas valstīs – Vācijā un Austrijā.”
Juris Svaža, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs: „Noteikti, ka kāds no nogurušajiem šoferiem bija miegains, jo, pašam nezinot, slimo ar miega apnoju. Tā ir slimība, kuras laikā tiek novēroti elpošanas traucējumi miegā un tā ietekmē cilvēks regulāri neizguļas. Mūsu pacienti ir dažādi, piemēram viens regulāri pārvadā sašķidrināto gāzi. Par laimi viņš ir apzinājies savu slimību, ārstējas un vairs neapdraud citus satiksmes dalībnieku un savu drošību. Savukārt mums ir zināms cits autobusa vadītājs, kuram ir slims, neārstējas, bet katru dienu pārvadā pasažierus. Šai situācijai sekas var būt dramatiskas, līdzīgi kā Maskavā pirms pāris gadiem ar apnoju slims autobusa vadītājs ietriecās mājas sienā, kā rezultātā gāja bojā deviņi, bet cieta vairāki desmitu pasažieru. Tieši tādēļ desmit Eiropas Savienības valstīs autovadītāja apliecība netiek piešķirta tiem cilvēkiem, kuri miega apnojas gadījumā neārstējas. Par šo problēmu diskusijas Eiropā turpināsies arī šogad.”
Valsts policijas ir apkopojusi tās avārijas, kuru iemesls ir miegainība vai arī neuzmanība. „2011.gada diennakts tumšajās stundās ir reģistrēti 645 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 20 cilvēki, bet ievainoti – 276. Šo negadījumu iemesls varētu būt pārlieku liels nogurums vai arī neuzmanība. Nesen presē sniedzām informāciju par 1.februāra avāriju Talsu novadā. Astoņos no rīta pie stūres aizmigušais autovadītājs iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar mikroautobusu. Avārijas izraisītājam mediķi konstatēja abu kāju traumas,” Valsts Policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Lai gan reāli piemēri un stāsti ir vairāki, sabiedrība vēl aizvien neapzinās sekas, kuras var izraisīt miegainība un sekundes miegs pie auto stūres. Tādēļ CSDD uzsver, ka nepieciešama skaidrojoša kampaņa, kurā tiktu sniegta informācija par sekām, kādas var izraisīt pārguris autovadītājs. Līdzīgas kampaņas par nogurumu un miegainību norit vairākās Eiropas valstīs un to galvenais vēstījums ir „15 minūšu miegs”. Speciālisti ir pierādījuši, ka nepieciešams ceturksnis stundas, bet ne vairāk ilgs miegs, pēc kura nogurušie autovadītāji var turpināt ceļu.
Latvijā noguruma pētījums tiek veikts sadarbībā ar „Statoil Latvia” un „Latvijas Samariešu apvienību”.
Kad CSDD organizēs kampaņu, lai nav jāveic idiotiskas darbības ar kaut kādām mistiskām sertifikācijām ,kuras nez kāpēc nepieciešamas tikai Latvijā? Kāpēc man jēsertificē ES ražota piekabe, ja tas nav jādara citā ES valstī, bet Latvijā ir visgudrākie reģistra speciālisti un man tā mašīna ir ''jāsertificē'' ?????????