Likums neparedz šoferu piespiedu sēdināšanu CP mašīnās 15

Lai gan likums neparedz autovadītāju piespiedu sēdināšanu ceļu policijas automašīnās protokolu sastādīšanai, premjera Einara Repšes bažas par šo korupciju veicinošo praksi ir pamatotas, uzskata iekšlietu ministrs Māris Gulbis.

Gulbis, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Juris Rekšņa un ceļu policijas priekšnieks Alnis Jirgens trešdien žurnālistiem apliecināja, ka likums un ceļu policijas instrukcijas neparedz šoferu piespiedu sēdināšanu likumsargu transportā. Vienlaikus amatpersonas apliecināja, ka ir informētas par gadījumiem, ka ceļu policisti liek autovadītājam iekāpt policijas automašīnā, un dara visu iespējamo, lai šo negāciju novērstu. Gan Rekšņa, gan Jirgens apliecināja - "ar varu nevar nevienu piespiest kāpt policistu mašīnās", taču ir situācijas, kad tas tomēr ir vēlams. Pēdējā laikā daudzas policijas automašīnas aprīkotas ar videonovērošanas sistēmām un nereti vienīgā iespēja, kā pierādīt vadītājam viņa vainu ir - piedāvāt noskatīties videoierakstā pārkāpuma izdarīšanu, pauda Jirgens. Tomēr vadītājiem būtu jāatceras, ka policista rīcību reglamentē likums un vadītājam ir izvēles iespējas - paklausīt aicinājumam un kāpt likumsarga transportlīdzeklī vai ne, sacīja Rekšņa. Jirgens piebilda, ka tas pats attiecas uz iespēju protokolu sastādīt pārkāpēja automašīnā. Ceļu policijas darba organizēšanas instrukcijā minēts, ka "protokola sastādīšanai izmantot satiksmes noteikumus pārkāpušā transportlīdzekļa salonu atļauts tikai ar vadītāja piekrišanu". Jirgens atgādināja, ka vienīgais, ko policisti drīkst prasīt satiksmes noteikumu pārkāpējam - izslēgt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas. Jau minētajā instrukcijā teikts, ka to drīkst darīt tikai tad, "ja inspektora atrašanās blakus stāvošam transportlīdzeklim rada traucējumus ceļu satiksmei vai apdraud inspektora personīgo drošību; ja ir pamats domāt, ka vadītājs un (vai) pasažieri saistīti ar nozieguma izdarīšanu; ja transportlīdzeklis nav tehniskā kārtībā vai pieļauti pārkāpumi kravas pārvadāšanā; protokola sastādīšanai, naudas kvīts izrakstīšanai vai alkohola, narkotiku vai citu apreibinošo vielu lietošanas konstatējošai pārbaudei". Šajos gadījumos vadītāju drīkst uzaicināt pienākt pie policijas transportlīdzekļa, "bet ne iekāpt tajā", uzsvēra Jirgens. Gulbis atzina, ka premjera iebildumi nav gluži nepamatoti, to pierādot pēc Repšes publiskajiem izteicieniem par ceļu policistu pilnvaru pārkāpšanu daudzās ministra saņemtās elektroniskā pasta vēstules. Gulbis apliecināja, ka katrs no vēstulēs aprakstītajiem gadījumiem, kuros minēti konkrēti ceļu policisti, tiek pārbaudīts. Jirgens ministra teiktajam piebilda, ka gadījumā, ja informācija par pilnvaru pārsniegšanu apstiprinās, ceļu policistus disciplināri soda, turklāt šie sodi mēdzot būt diezgan bargi, pat atlaišana no darba. Piemēram, viņš nedēļas sākumā devis rīkojumu no darba atlaist divus dienesta pilnvaras rupji pārkāpušus Balvu ceļu policistus. Rekšņa savukārt apliecināja, ka policista amats nav uzskatāms par privilēģiju attiecībā pret citiem vadītājiem un, piemēram, otrdien par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu pie Valsts policijas ēkas Brīvības un Stabu ielas stūrī sodīti 49 autovadītāji, tostarp vairāki policisti. Jau vēstīts, ka Repše pirmdien IeM uzdeva sagatavot rīkojumu, kas aizliedz ceļu policistiem piespiest autovadītājus pārkāpuma izdarīšanas gadījumā kāpt policijas transportlīdzeklī protokola sastādīšanai. Pamatojot savu lēmumu, premjers norādīja, ka ir nepieciešams izbeigt praksi, ka iespējamais pārkāpējs tiek sēdināts operatīvajā transportlīdzeklī, un vajadzētu vispār aizliegt autovadītāju izkāpšanu no auto. "Tas rada augsni korupcijai un psiholoģiskai ietekmēšanai," aizliegumu noteikšanas nepieciešamību pamatoja premjers. RĪGA, MAR 12, BNS