@Ilgi domāju, vai ir vērts publiski apspriest šo gadījumu, bet lasot citu cilvēku dzīves situācijas nolēmu uzrakstīt, lai citi cilvēki arī zin, kas viņus sagaidīs līdzīgās situācijās. Piektdienas vakars 14. marts, plkst. ~ 21:50.
Kopā ar sievu bijām noskatījušies filmu kinoteātrī un jaukā noskaņojumā devāmies uz māju pusi (braucām no centra uz pārdaugavu pāri Vanšu tiltam), kad tilta sākumā (aptuveni tajā vietā kur zem tilta atrodas Shell uzpildes stacija) pamanījām iereibušu kungu kurš streipuļodams lēnām kursēja pa braucamo daļu. Uzmanīgi apbraucot devāmies tālāk savā starpā apspriežot, ka viņš nekādi neizskatījās pēc alkoholiķa, par cik bija ģērbies labā uzvalkā (ar vestīti un kaklasaiti, bet bez virsdrēbēm), pie tam bija jau cienījamā vecumā (~60 gadi), vārdu sakot nu ne kādi neizskatījās pēc bomža, kuri parasti staigā pa braucamo daļu iereibušā stāvoklī.
Par cik, kā jau es teicu, mums bija brīnišķīgs garastāvoklis un bija piektdienas vakars, plānu nekādu - nolēmām palīdzēt cilvēkam un aizvest uz mājām, vai kādi citādi palīdzēt, jo nu kam negadās iedzert. Apgriezušies pie t/c Olimpija, pēc tam vēlreiz centra pusē gar Shellu un bijām atkal sākuma pozīcijā (sk.augstāk), kur atkal pamanījām šo kungu (savādāk nosaukt mēle negriežas un pirksti nekustas), kurš nu jau gāja pa gājēju celiņu, brīžiem bīstami pārkaroties pāri tilta margām.
Apturējis savu auto, ieslēdzu avārijas gaismas un devos parunāt ar šo kungu, lai noskaidrotu kā varu palīdzēt. Pieejot tuvāk uzreiz pamanīju, ka šis cilvēks ir stipri piekauts (cik varēju pustumsā saskatīt deguns un lūpas bija pārsisti, seja stipri asiņoja), un spriežot pēc to, ka viņam nebija nedz jakas, nedz mēteļa neskatoties uz auksto laiku (a/m dators rādīja - 3), varēja izdarīt secinājumu, ka viņš ir ne tikai piekauts, bet arī aplaupīts. Sarunāties ar viņu bija praktiski neiespējami, par cik viņš neorientējās nedz kur atrodas, nedz kur dzīvo (uz jautājumu kur dzīvo saņēmu tikai - piecdesmit viens, a kas piecdesmit viens, kāda iela tā arī nevarēju uzzināt). Uz jautājumu no kurienes viņš nāk, un kur ir viņa virsdrēbes tāpat nesaņēmu atbildi. Šādā veidā pamocījies minūtes piecas devos atpakaļ uz mašīnu, kur pēc īsas apsriešanās ar sievu nolēmām, ka tomēr vajadzētu pazvanīt policijai, lai savāc, par cik viņš bija bīstams satiksmei, kā arī pats sev (ne tik daudz dēļ aukstuma, baidījāmies, ka pārkritīs pāri tilta margām).
Plkst. ~ 22:10.
Zvanot no mobilā uz 112 tiku savienots ar Rīgas policiju.
Paskaidroju visu kā šeit uzrakstīju - cilvēks, sasists, aplaupīts, iet pa braucamo daļu u.t.t. Manu informāciju laipni pieņēma un solīja nosūtīt patruļas mašīnu.
Ar atvieglotu sirdi izkāpu no mašīnas un devos pie šī kunga, lai viņu pieskatītu. Diemžēl arī tas man neizdevās, par cik viņš mani saķēra aiz jakas un kliedza, ka mani atceroties, un ka es esot paņēmis viņa mēteli un hūti. Biju spiests atkāpties, par cik ar dūrēm aizstāvēties negribējās.
Plkst.~ 22:20.
Policiju joprojām gaidām. Kungam kaut kas ieslēdzās galvā un viņš sāka steidzīgi soļot pa gājēju celiņu uz pārdaugavas pusi. Mēs, jau uztraukti, ka kaut kas var notikt lēnām sekojām. Kungs veiksmīgi (un diezgan ātri) šķērsoja tiltu un pieturā Ķīpsalā iekāpa autobusā (ja nemaldos 53.maršruts). Nu mēs protams atviegloti uzelpojām, jo tur ir konduktors, vadītājs citi pasažieri, gan jau palīdzēs. Bet drošības pēc nolēmam vēl pasekot autobusam, lai pārliecinātos, ka viņu kā bezbiļetnieku neizmet ārā. Nu protams pieturā pie Kalnciema un Ventspils ielas krustojuma viņš tika izsēdināts. Izkāpis viņš devās pa Lielirbes ielu (protams pa braucamo daļu).
Plkst. ~ 22:20.
Zvanu vēlreiz uz 112.
Pie telefona atkal tas pats laipnais policists, kurš nopriecājās, ka es piezvanīju, jo redz patruļa uz tilta nevienu neatrada. Iedevu jaunās koordinātes kurp jābrauc, atstāju savu mobilā numuru, un turpināju lēnām sekot šim kungam, kurš nu jau pārgājis uz pretējo braukšanas jolsu lēnām kursēja uz t/c Spice pusi.
Lēnām, par laimi bez starpgadījumiem nonācām līdz t/c Spice, kur arī apjukām, par cik tieši tur, tieši tajā laikā notika dragreisi!!! Protams mūsu cietušais jau gāja tieši tur, kur laiku pa laikam mežonīgā ātrumā traucās mašīnas.
Plkst. ~ 22:35.
Zvanu 112.
Pie telefona jau cits policists, kurš neko par mani nezina un pieņem vēlreiz visu informāciju par to kas, kur, kad un kā solot palīdzēt.
Par laimi visu šo laiku šis kungs pavada staigājot apkārt boulingam Bowlero (no sākuma staigāja uz priekšu un atpakaļ, vēlāk sāka riņķot apkārt). Mana sieva devās ļēnām viņam pakaļ, lai pieskatītu viņu no dragreisiem (es netuvojos, par cik viņš mani uzskata par viņa aplaupītāju).
Plkst. ~ 22:45.
Zvana mans mobilais - traucētāji no 31.policijas nodaļas, patruļas mašīna esot Kalnciema un Ventspils ielas krustojumā jautā kurp doties tālāk. Ar prieku paskaidroju, ka es un cietušais esam pie Bowlero centrālas ieejas, lai tik brauc uz t/c Spice pusi, es iziešu uz brauktuvi un viņus sagaidīšu, par cik kungu pieskata mana sieva.
Plkst. ~ 22:55.
Sāku jau dusmoties, jo attālumu no Kanlciema un Ventspils ielu krustojuma līdz t/c Spice kungs ar kājām veica ~ 15 min.laikā, bet patruļas mašīna, nu jau 10.min nevar atbraukt.
Beidzot pamanu tuvojošos Ford busiņu policijas krāsās, ļoti nopriecājies (beidzot šis murgs beigsies un varēsim braukt mājās, kā nekā jau stundu nodarbojamies ar cilvēka glābšanu). Vicinot rokas izdodas pievērst sev uzmanību, busiņš apstājas, un es priecīgi stāstu - nu cik jauki, ka jūs atbraucāt, ejam ātrāk, viņš atkal tuvojas ceļam kur notiek dragreisi u.t.t.
Uz mani skatās ar lielām acīm un pēc nelielām pārdomām atbild - nu tad zvaniet uz 02, lai kādu atsūta. Attiecīgi man lielas acis - kā, es jau trīs reizes zvanīju, man vienu reizi zvanīja, cik tad var. Atbilde - mēs šeit esam dēļ dragreisiem, un mums nav laika. Durvis ciet un mašīna aizbrauc. Protams es saprotu, ka tur ir nenormāls cilvēku daudzums, visas stāvvietas pilnas ar mašīnām, cilvēku skaits tuvs rokkoncertu apmeklētāju skaitam, darba daudz u.t.t., nu bet varēja taču ar kādu sazināties un palīdzēt man.
Plkst. ~ 23:10.
Ieradies jau ievērojams policijas daudzums, dragreisi beigušies, cilvēki gan neizklīst. Sieva ar kungu regulāri kursē apkārt Bowlero. Pēkšņi kungs maina kursu un dodas uz t/c Spice tālo galu (kur atrodas Citymarket). Turp ar mašīnu nokļūt bija neiespējami, par cik viss pūlis tieši gar to Spices malu tusējās. Apbraucām Spici no otras puses un nokļuvām uz mazas gruntētas ieliņas (paralēli Ulmaņa gatvei, sanāk Spices aizmugurē), kur arī atrodam mūsu kungu stāvam dziļās pārdomās.
Plkst. ~ 23:25.
Ļoti noskaities zvanu 112.
Atkal cits policists, kurš neko nezina. Jau paaugstinātos toņos, neiedziļinoties notikuma sīkumos uzstāju, lai nekavējoties ierodas patruļas mašīna, uz augstāk minēto ieliņu. Atgādinu, ka es jau zvanīju 3 reizes, man jau zvanīja 1 reizi, un ka laikam jau pietiek, ka es neatkāpšos u.t.t. Sarunas beigās man atbildēja, ka ja jau es esmu tāds labs, tad vajadzējis stāvēt tur kur es runāju pēdējo reizi (Bowlero ieeja), jo redz policija mani tur nav atradusi.
Šeit mans pacietības mērs bija pilns un es ļoti, ļoti dusmīgā balsī paaugstinātos toņos pateicu visu ko es domāju par policiju, par policijas mašīnu ātrumu, kuras 1 km attālumu nevar veikt 20 min laikā u.t.t. Rezultātā saņēmu īsu atbildi, labi gaidiet, mašīna jau brauc.
Tiešām pēc nepilnas minūtes pamanu Ford busiņu, kurš brauc pilnīgi pretējā virzienā nekā es biju norādījis. Noskaities, panācu šo busu un mēģināju apturēt. Metrus 200 es gan signalizēju, gan taurēju, gan veicu visādus manevrus policijas mašīnas aizmugurē - nekādas reakcijas. Es vēl saprastu, ja man būtu mašīna līdzīga dragreisu dalībniekiem, tad vēl varētu padomāt, ka kāds vienkārši muļķojas, bet man bija 2002.gada Toyota Avensis...
Beidzot policijas mašīna apstājās un sev par lielu izbrīnu es viņos atpazīstu tos pašus policistus, kuri man pusstundu atpakaļ ieteica zvanīt 02.
Viņi paši uzreiz atteica - jā, jā mums jau ziņoja ... nu un kur viņš ir? Es apgriezos, aizvedu policijas mašīnu līdz kungam un ...
Policisti izkāpa, aizlauza viņa rokas aiz muguras un diezgan rupji iegrūda busā.
Finišs... tālāk mēs neskatījāmies, jo bija skaidrs, ka neko vairāk palīdzēt mēs nevarēsim, un sekot policijas mašīnai, lai skatītos vai viņu neizsēdinās aiz tuvākā stūra vēlēšanās nebija. Devāmies uz mājām pie sevis spriežot vai tas bija pareizi zvanīt policijai, jo nedomāju, ka ar šo cilvēku tur apgājās laipni (iespējams, ka viņš dabūja vēl vieglus miesas bojājumus uz laupīšanas rēķina).
Rezultāts - it kā palīdzējām iereibušam kungam, kurš bija kļuvis par laupīšanas upuri, un varēju kļūt par CSN upuri, no otras puses, varbūt kaitējām vēl vairāk, jo viņš varēja nokļūt atskurbtuvē vai tikt aizturēts vai ... nezinu kā tas beidzās.
Priekš mums tas bija jauks piektdienas vakars, kurš beidzās plkst. 23:36 (precīzi atceros) pie t/c Spice, jo garastāvoklis bija nekāds, vienkārši devāmies mājup.
Priekš policijas tas bija smags pārbaudījums, jo vienu cilvēku (neskatoties uz regulāriem norādījumiem, kur viņš atrodas) viņi nespēja atrast vairāk nekā pusotru stundu! Kā gan lai viņi meklē noziedzniekus, kuri slēpjas???
Beigās ieteikums citiem cilvēkiem:
1) divreiz apdomājiet, pirms izlemjat kādam palīdzēt, jo nekad nevar zināt ar ko tas beigsies;
2) ja izsaucat policiju, gatavojieties ilgi gaidīt un saņemt daudz savādāku rezultātu nekā bijāt gaidījuši.
iAuto lasītājs
Un pēc šitādiem gadījumiem visi brīnās ka uz piliciju neviens nepaļaujās