Krievu “hammers” 49

Lai gan krievu “autoproms” jau kuro gadu desmitu demonstrē savu nespēju radīt pasaules līmeņa prasībām atbilstošu vieglo automašīnu, tas neattiecas uz krievu būvētajiem džipiem un apvidus mašīnām.

Atcerēsimies kaut vai Ņivu, kas pirms 25 gadiem pirmoreiz pasaulē apvienoja sevī gan džipu, gan pilnvērtīgu vieglo mašīnu, vai UAZ, kas off-road sacensībās regulāri “ieliek kloķi” saviem slavenāko pasaules firmu ražotajiem konkurentiem. Un tagad krievi ir atvēzējušies arī pret izslavēto Hummer, izstādot apskatei savējo analogu, kas saucas GAZ-2975 Tigr.

Der atzīmēt, ka GAZ ražo ne tikai “volgas” un “gazeles”, bet arī bruņutransportierus krievu armijai. Tāpēc tad, kad no Apvienotajiem Arābu Emirātiem pienāca attiecīgi finansēts pasūtījums uzbūvēt “hammeram” līdzīgu daudzfunkciju armijas mašīnu, GAZ to izpildīt nesastādīja nekādas lielās problēmas. Vēlāk gan arābi nezināmu iemeslu dēļ savu pasūtījumu atsauca, taču “tīģeris” šādā veidā rūpnīcas arsenālā nonāca gandrīz par velti.

Gan “hammers”, gan “tīģeris” pēc skata ir visai līdzīgi. Un tā tam arī ir jābūt – tās abas pilda vienādas funkcijas, tātad arī konstrukcijas komponējumi ir līdzīgi. Šai gadījumā nav vietā spriest par to, kas ko no kura nošpikojis, jo dizains ir pēdējais, par ko domā šādu automašīnu konstruktori.

“Tīģera” pamatā ir masīvs lonžeronu rāmis, uz kura var uzstādīt vairāku veidu virsbūves – slēgtu pasažieru salonu, kravas platformu un arī virsbūvi no bruņu plāksnēm. Rāmis droši pasargā mašīnas apakšpusē izvietotos agregātus. Piectonnīgās mašīnas garums ir 4,6 metri, platums 2,2 metri, bet riteņu bāze – 3 metri. Izmēģinājumu prototipi apgādāti ar amerikāņu sešcilindru turbodīzeļiem Cummins B-180 un B-215, kuru jauda ir attiecīgi 180 un 215 ZS. Vēlāk krievi plāno izmantot arī savu GAZ-562 motoru ar 200 ZS jaudu, ko ražo pēc austriešu licences. Ātrumkārba – pagaidām sešpakāpju manuālā čehu Praga vai piecpakāpju automātiskā amerikāņu Allison. Motori spēj nodrošināt baigu griezes momentu – no 450 līdz 687 Nm (salīdzinājumam – Hummer šis rādītājs ir 400 Nm).

Toties visa piekare un galvenie pārvadi ar bloķējamiem tiltu un starpasu diferenciāļiem pārceļojusi pa taisno no bruņutransportiera BTR-80. Neatkarīgā torsionu piekare ļauj katram ritenim “staigāt” 30 cm robežās. Pie tam tilti apgādāti ar hermētiskiem reduktoriem, kas ļāva palielināt mašīnas klīrensu līdz 40 cm. Tāda lietiņa kā sistēma spiediena regulēšanai riepās te jau ir pati par sevi saprotama. Bet starpasu diferenciāli ar elektropneimatisko pievadu var nobloķēt ar vienu pogas piespiedienu. Arī stūres pastiprinātāju krievi projektējuši paši.

Iekāpjot “tīģerī”, acīm paveras apmēram tāds pats salona iekārtojums kā vecajos GAZ-69 “aligatoros” – divi sēdekļi priekšā, bet aiz starpsienas gar bortiem novietoti divi gareniski soliņi, uz kuriem var sasēdēt 8 cilvēki. Tas, protams, tikai piemēra pēc, jo virsbūvi mašīnai var uzstādīt pēc patikšanas. Interjers tāpat kā amerikāņu kolēģim ir askētisks, taču pietiekami civilizēts. Vadītāja sēdekli iespējams regulēt trijās plaknēs, vien jāizvēlas – vai nu stūre uz ceļgaliem, vai arī metrus desmit no priekšgala nekā neredzēsi...

Krievu žurnālisti, kuriem bija iespēja izmēģināt “tīģera” prototipu, par to izrādījās stāvā sajūsmā. Uz šosejas mašīnu var “sakurināt” līdz pat 130 km/h, tiesa, troksnis salonā tad ir tāds, ka vajadzīgas tankistu cepures. Vadāmība – apmēram tāda pati kā “bobim”. Gaitas līdzenums esot vienreizējs – nejūtot ne bruģi, ne pat diezgan pamatīgas kāpu grambas. Arī pietiekami smagu bezceļu, kura pārvarēšana “tīģerim” varētu sagādāt zināmas problēmas, žurnālisti ātrumā neesot spējuši atrast.

Pašlaik uzbūvēti pieci “tīģeri” ar dažādām virsbūvēm, kas piedalās Krievijas armijas veiktajos izmēģinājumos. Vai šo mašīnu sāks ražot sērijveidā, vilks vien sazina, jo ar krievu “autopromu” tāpat kā ar bitēm neko nevar zināt. Orientējošā rūpnīcas cena pašlaik tiek lēsta ap 55 000 USD – tas ir apmēram par trešdaļu mazāk, nekā maksā Hummer. Loģiski jau būtu ražošanu uzsākt, jo Krievijā bagātu un ekstrēmi noskaņotu cilvēku pietiek, un gan jau arī Latvijā kāds atradīsies. Pie tam visas “fīčas”, ko tagad bāž iekšā “hammeram” (ādas salonu, klimata kontroli, audiosistēmas ar divdesmit skaļruņiem utt.), principā iespējams sabāzt iekšā arī “tīģerim”.

Kas labāks – “tīģeris” vai “hammers” – grūti spriest. GAZ speciālisti gan stāsta, kā reiz centušies sarīkot abu mašīnu salīdzinošos izmēģinājumus un iedzinuši tās milzīgos sniegos. Pēc neilga laika, kad no Hummer priekšējā tilta skaidas vien pajukušas, izmēģinājumi esot beigušies...

Ilgvars Zihmanis
Materiāli: www.autoreview.ru