Ja turpinām runāt par “hammerveidīgajiem” džipiem, tad nekādā ziņā nedrīkst aizmirst agregātu, kas diezgan ilgu laiku bija vienīgais savā klasē, taču diemžēl pilnā mērā tika novērtēts par vēlu. Tas bija superliels, superjaudīgs, superātrs, superrijīgs un visādā citādā ziņā superdžips, kas saucās Lamborghini LM.
Firma Lamborghini (miers viņas neatkarībai) vispār izcēlusies ar interesantiem savas vēstures attīstības pavērsieniem. Uzsākusi savu karjeru ar traktoru un lauksaimniecības mašīnu ražošanu, 60. gadu vidū firma bez liekām ceremonijām ķērās pie ekskluzīvu un ātru sporta auto meistarošanas.
Iesākumā bija Miura, bet pēc tam - visā pasaulē izslavētie Countach un Diablo, kas kļuva par tādiem pašiem kulta priekšmetiem un prestiža simboliem kā Ferrari. Tāpat arī Lamborghini LM var uzskatīt par kārtējo aso vēstures pagriezienu.
Kulta priekšmeti vai ne, taču ar Countach un Diablo vien nepietika, lai Lamborghini dzīvotu, cepuri kuldama. Drīzāk jau pavisam otrādi - jau 70. gadu vidū firma sāka izjust finansiāla rakstura grūtības. Tāpēc tad, kad amerikāņu kompānija Mobility Technologies International piedāvāja tai ņemt dalību ASV armijas izsludinātajā konkursā par jauna armijas džipa izstrādi, firma pieķērās šai iespējai ar zobiem un nagiem. Bet liktens bij lēmis savādāk... Prototips neizturēja armijas izmēģinājumus, un uzvarēja AM General ar savu Hummer.
Nauda nu bija izgāzta, pie tam ne tikai savējā, bet arī sveša, un nācās mašīnu piedāvāt civilajā tirgū, lai vismaz kaut kā kompensētu zaudējumus. 1982. gadā prototips ar indeksu Lamborghini LMA, tika izstādīts Ženēvas autosalonā, bet 1986. gadā sākās sērijveida ražošana.
Pirmais bija Lamborghini LM002 ar 12 cilindru Countach motoru - 5,2 l darba tilpums un 426 ZS jauda. Ar to pietika, lai trīs tonnas smagais stūrainais monstrs uz šosejas spētu izspiest vairāk nekā 200 km stundā, bet līdz 100 km/h “uzrautos” 8,5 sekunžu laikā. Zem LM pārsega atzīmējās arī 5,7 l Diablo motors, taču kronis visam bija Lamborghini LM004 ar 7,3 l tilpuma 12 cilindru ātrgaitas kutera dzinēju, kuram bija seši karburatori, bet jauda sasniedza 480 ZS un griezes moments - 589 Nm. Kaut ko tādu nespēja piedāvāt neviens cits! Tiesa, attiecīgs bija arī degvielas patēriņš - pie ātruma simts kilometri stundā tas bija 26 l/100 km, bet pie simt astoņdesmit kilometriem stundā vispār uzlēca līdz 53,7 l/100 km. Diez ko nepabraukāsi! Pie tam firmas mēģinājums izlaist versiju ar turbodīzeli cieta neveiksmi.
Arī visādā citādā ziņā Lamborghini LM bija mašīna, ko ar pilnām tiesībām var nosaukt par visu laiku un tautu niknāko sērijveida džipu. Nosauciet vēl kaut vienu tādu agregātu, kam papildus vairāk nekā 200 km/h ātrumam uz šosejas ir arī apmēram pusmetru augsts klīrenss (pateicoties tiltu reduktoriem), 4x4 piedziņa ar diviem pazeminātajiem sadales kārbas režīmiem un trim bloķējamiem diferenciāļiem (starpasu un tiltu), kā arī speciālas 325/65 ZR17 izmēra riepas. Pieskaitiet vēl baigo griezes momentu, un komentāri, kā smejies, lieki - metru dziļš brasls un 70% nogāze mašīnai nav nekādi šķēršļi, nerunājot nemaz par kādiem tur arumiem, dubļiem un grambām.
Pie tam vēl Lamborghini LM bija arī visai komfortabls; pareizāk sakot, komforta tajā bija tikai tik daudz, cik nepieciešams. Uz augšu paceltās transmisijas dēļ salonā tāpat kā Hummer varēja salīst tikai četri cilvēki - protams, ja neskaita tos, kam bija dūša izvietoties uz nelielās aizmugurējās platformas. Salonā gan bija ādas apšuvums, paklāji un koka paneļi, taču stūre, instrumentu panelis un pedāļi izskatījās kā nākuši pa taisno no traktora. Kopumā īsti piemērots stils tādam aparātam. Bet vadāmība, pēc atsauksmēm, bijusi vienreizēja, pat ņemot vērā, ka vajadzējis pielikt diezgan lielu fizisku spēku.
Kāpēc bija? Tāpēc, ka tagad vairs nav. Pirms gadiem piecpadsmit džipi nebija tik modīgi kā šodien, un kur nu vēl tāds neizprotams monstrs, kas it nemaz nelīdzinājās toreiz (un arī tagad) populārajiem “parketniekiem”. Arī mašīnas remonts bija varen grūta un sarežģīta padarīšana. Pie tam Lamborghini LM maksāja tīri smuku naudiņu (150 000 dolāru), un nav nekāds brīnums, ka toreiz tāda mašīna, kas piedevām rija degvielu kā zivs ūdeni, vienkārši “neaizgāja”. Firma gan pūlējās, cik spēja, darīt kaut ko lietas labā - gan piedalījās Parīzes-Dakāras rallijos, gan reklamēja to Amerikas tirgū, kur tā uzreiz saņēma iesauku Lambo Rambo. Taču izdevās pārdot vienīgi dažus simtus šo nezvēru, no kuriem 300 nopirka Sauda Arābijas armija. Fināls bija loģisks, bēdīgs un neinteresants - 1991. gadā Lambo Rambo ražošanu pārtrauca. Līdz brīdim, kad visa pasaule saslima ar Hummer, bija palikuši tikai pieci gadi...
Tagad, protams, Lamborghini LM par 150 tūkstošiem vairs nenopirksi. Par šo džipu vairs neprasa “cik?”, bet gan “kur?” Tie, kuriem palaimējies pie tāda tikt, ceļ to stāvus debesīs. Mašīnu godam novērtējuši arī tie Krievijas naudasmaisi, kuriem Hummer vairs neliekas pietiekami nikns.
Šobrīd firma Lamborghini ir koncerna Volkswagen sastāvdaļa. Klajā nākuši jauni sporta mašīnu modeļi Murcielago un Gallardo. Tie, protams, vairs nav īsti Lamborghini, un tomēr... Ņemot vērā, ka pasaule vēl arvien ir kā traka pēc “hammerveidīgajiem” un ka, pēc paša Volkswagen aprēķiniem, viens Bentley dod koncernam tikpat lielu peļņu kā desmit VW Golf... Ko var zināt. Pieredze Lamborghini ir, un arī attiecīgu W12 motoriņu var aizņemties no Volkswagen arsenāla. Pati Lamborghini gan pieļauj iespēju, ka varētu atsākt džipu ražošanu, lai gan tikai uz VW Touareg platformas... Dzīvosim - redzēsim.
Ilgvars Zihmanis
Materiāli: www.autoreview.ru
www.lamborghini.carclub.ru
Baigais nezveerinjsh, gribeetos ar taadu pabraukties, bet Krievos neviens pazinja nafa...