Chevrolet «Stingray» 13

Lai gan pirmais no Chevrolet Corvette sporta auto tika izgatavots 1953.gadā, marka nesasniedza briedumu līdz 1962.gadam un līdz Stingray prezentācijai. Līdzīgi kā priekštečiem, jaunajam autombīlim bija stiklšķiedras virsbūve, taču pavisam jaunais dizains piešķīra tam unikālu pievilcību.

Pēc pirmā gada pircēju iebildumu dēļ kupejas variants zaudēja divdaļīgo pakaļējo logu, taču likteņa ironija ir tā, ka tagad tieši šie 1963.gada auto ir vispieprasītākie no visiem Corvette. Kabriolets izskatījās labi gan ar paceltu, gan ar nolaistu, zem vāka paslēptu jumtu. Apakšā tam bija atsevišķais rāmis, taču pakaļējā balstiekārta bija neatkarīga – amerikāņu autombīļiem neparasta. Tās lētā, bet efektīvā sistēma izmantoja dzenvārpstu kā augšējo locekli ar vienkāršu tērauda stieni kā apakšējo locekli un sloksnes šķērsatsperi. Tika piedāvāti virkne nelielu 5,4 litru V8 motoru no bāzes modeļa ar 250 ZS līdz 300 ZS L76 ar augstāku kompresijas pakāpi 11,25. Pēdējais tika ražots ar slaveno Rochester degvielas iesmidzi, kas deva papildus 20 ZS. Salīdzinoši vieglā Corvette dinamiskums bija pārsteidzošs: ieskriešanās laiks līdz 96 km/h bija 5,6 sekundes. Pārnesumkārba bija vai nu manuālā trīspakāpju, vai automātiskā divpakāpju, vai - vēl biežāk – manuālā četrpakāpju. Katrs ražošanas gads ienesa nelielas kosmētiskas un tehniskas pārmaiņas, taču liels jaunums 1965.gada modelim bija lielbloka 6489 cm3 motora ievietošana, kas deva 425 ZS un 565 N-m griezes momentu pie 4000 apgr./min. Lietojot sportiskās četru riteņu diska bremzes, motors varēja tikt palielināts līdz pilniem septiņiem litriem, un 1966.gadā to varēkja pasūtīt kā zemākas kompresijas L36 ar 390 ZS vai kā augstākās kompresijas L72 ar 425 ZS. Auto ar “mazajiem” motoriem, kas bija lēnāki, bet labāk izsvaroti nekā septiņlitru mašīnām, palika ražošanā, taču modeļi ar degvielas iesmidzi zaudēja pieprasījumu, pieaugot lielo motoru popularitātei. Pēdējais Stingray modelim bija 1967.gads. Tas tika piedāvāts ar “mazajiem” 300 ZS un 350 ZS motoriem un ar lielajiem motoriem, kas deva 390 ZS un līdz 435 ZS atkarībā no karburātora un kompresijas pakāpes. Sacīkšu braucējiem bija pieejams L88 motors, kas deva 560 ZS, izmantojot benzīnu ar oktānskaitli 103. Ar savu fantastiski augsto kompresijas pakāpi 12,5 sakausējuma galvām un augstākās kvalitātes kalto kloķvārpstu šis auto tomēr praktiski nebija lietojams uz parastajiem ceļiem. Katalogos gan bija uzrādīta jauda “tikai” 430 ZS, lai novērstu GM bosu, drošības inspekcijas un nenopietnu īpašnieku interesi. 1968.gadā tika pieteikts jaunais “kokakolas pudeles” Stingrey modelis – vērīgs pēctecis, kas tomēr nekad neatguva iepriekšējo gadu Stingray sportisko garu. Ostops iAuto/Enciklopēdija Klasiskie auto