Latvijas un Eiropas pārstāvjiem radušās domstarpības par strukturālo fondu līdzekļu izlietojumu, jo Satiksmes ministrija ar Eiropas Savienības (ES) Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu vēlas realizēt projektus arī uz pirmās un otrās šķiras autoceļiem, taču ES norāda, ka ERAF nauda jāizlieto tikai valsts galveno autoceļu stāvokļa uzlabošanai.
Līdz ar to Latvijai radušās problēmas ERAF naudas apguvē, trešdien žurnālistiem bažas pauda satiksmes ministrs Roberts Zīle.
Ministrs norādīja, ka problēmas rodas divu iemeslu dēļ - pirmkārt, Latvijas galvenie autoceļi jau tiek atjaunoti par ISPA fonda līdzekļiem, bet pēc iestāšanās ES tiem plānots piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus. Līdz ar to to stāvoklis būs salīdzinoši labs.
"Ja par ES naudu mēs veiksim tikai lielo ceļu remontus, mazākas nozīmes ceļus nebūs iespējams labot vispār," sacīja Zīle, skaidrodams, ka Valsts autoceļu fonda (VAF) kā speciālā budžeta likvidācija radījusi draudus lauku ceļu atjaunošanai. Mazos Latvijas ceļus līdz šim remontēja par VAF līdzekļiem.
Savukārt ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iveta Bērziņa-Bebriša BNS atzina, ka pašlaik pie šī jautājuma strādā speciālisti, kuru uzdevums ir pārliecināt ES, ka Latvijas izvēlētais ES fondu izlietojuma veids ir optimāls un Latvijas situācijai visvairāk piemērots.
"Pagaidām gan nav bijis gadījuma, ka ES kategoriski uzstātu uz konkrētiem naudas izmantošanas projektiem," piebilda Bērziņa-Bebriša.
Latvijas transporta nozarei kā ES kandidātvalstij bija pieejami PHARE programmas un ISPA fonda līdzekļi, taču, pievienojoties ES, Latvija varēs īstenot projektus transporta jomā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas jeb izlīdzināšanas fonda līdzfinansējumu.
RĪGA, OCT 01, BNS
Jippī jē! Man arvien vairāk sāk patikt eiropa :)