Kur tagad būtu bijusi Amerika, ka viņiem nebūtu to lielo amerikāņu automobiļu? Bail iedomāties! Tas tāpēc, ka liela daļa no pašreizējās paaudzes radīta tieši šo grandiozo spēkratu salonos...
«Kur Tu zaudēji savu nevainību?» «Uz sava tēta Forda aizmugurējā sēdekļa...» Kaut gan, ja aizdomājas - vai tad uz žiguļa vai zaporožeca sēdekļa nav iespējama erekcija? Galvenais - patriotisms...
Šīs mašīnas provocējušas uz aktīvu dzīves stilu...
Grandiozi saloni, mīksti un plaši dīvāni plus kino zem atklātām debesīm, draudzīgi "pārtiji"... Autogigantomānija, visdrīzāk, sākusies uzreiz pēc kara. Piemēram, 1949. gadā kompānija Ford atjaunoja visu savu modeļu līniju. Mašīnas kļuva lielākas, mūsdienīgākas, saloni - plašāki.
Pirmais, kas "izrāvās", bija seksa provokators - Ford Custom Convertible, kura dīvāna atsperu čīkstoņas ritmu pavadībā ir radīta 50-to gadu paaudze. Sēdekļi - gan priekšējais, gan aizmugurējais, bija viegli nolaižami, kas ļāva radīt megalielu dīvānu. Arī sprauga starp priekšējo un aizmugurējo bija noderīga - iespied tajā savu pielūgsmes objektu un ... izmanto, nekur viņa nepazudīs... gan pie kāda no stilīgā lampinieka translētajām mūzikla skaņām, gan pie lietus radītajām skaņām uz brezenta jumta. Tikai viena nelaime - durvju rokturi stipri iespiedušies salonā. Aiz tiem bieži aizķērās mīlnieku apģērbs. Bet, iespējams, tieši tāpēc šie cilvēki ir tik rūdīti - radušies tik sarežģītos apstākļos...
50-gadu vidus. Virsbūves kļūst ietilpgākas. Chevrolet Bell Air. Automobilis - leģenda. Tur sākusies jauno senatoru ēra. Viņu mammu mati jau vairs neķērās aiz durvju rokturiem, tēti nedauzīja galvas un pēcpuses pret mašīnu jumtiem. Viss apkārt kļuvis lielāks, plašāks. Dīvāni saglabājās, bet atsperu kļuva mazāk, parolona - vairāk. Sekas - jaunie senatori, salīdzinot ar iepriekšējo paaudzi, izskatās maigāki. Jā, starp citu, ne tikai senatori. Runā, ka Džeksonu ģimenē bijis tikai viens auto - Chevrolet Bell Air. Bet bērnu viņiem radies - nedod Dievs! Maikls jau nu noteikti nav radies uz šī leģendārā auto sēdekļa - viņa izskats par to neliecina...
Bell Air tik ļoti palīdzēja ASV demogrāfijas uzlabošanai, ka šis modelis tika "laists tautās" atkārtoti vairākas reizes. Šāda paša nosaukuma auto tika izlaists arī 60-tajos gados. Dizains gan īpaši nebija mainījies, tikai vieta TAM gan bija kļuvusi krietni ērtāka.
Ko tad «Mustang»? Ar savām ideālajām formām tas burtiski satricināja Ameriku! Masas uzgavilējot metās ideālajā automobilī un steidzīgi sāka uzlabot dzimtenes demogrāfiju. Tomēr mašīnas autors nebija iedomājies, ka sēdekļa mugura jāatlaiž ar vienu nospiedienu, nevis kaut kāda kloķa skrūvēšanu. Sāka rasties sūdzības. Neapmierināto pulks auga. Tāpēc jau pēc gada Mustanga priekšējo sēdekļu atzveltnes kļuva "atmetamas" ar vienu nospiedienu.
Grēks būtu nepieminēt tā laika divvietīgos auto. «Cadillac Calais». Piecmetrīga divvietīga kupeja. Ļoti iespējams, ka auto daudz izmantots pornofilmu uzņemšanā, jo a) visu filmēšanas grupu viegli ievietot šī seksīgā auto bagāžas nodalījumā un b) salonā atradīsies vieta ne tikai vienai, bet pat divām "erekcijām". Grupene - tas ir īstais šī auto aicinājums, pie tam šim mostram noderēs ne tikai salons, bet arī trīsmetrīgais dzinēja pārsegs...
Un kas notiek mūsdienās? Bez īpašām izmaiņām. Žēl, protams, ka pārtrauca ražot daudzus jaukus "aparātus"... «Chevrolet Caprise Classic», «Chevrolet Impala», daudz dārgāka versija par Caprise Classic, ko ražoja jau GM rūpnīcā Kanādā. Redz, kur viss ir? Mīksts velūrs, nolaižami priekšējie sēdekļi ar roku balstiem. Piekare tik mīksta kā dienvidu jūras vilnis. Šīs mašīnas auto aizmugurējā sēdeklī pieaudzis cilvēks var gulēt gandrīz izstiepies. Kokvilnas paklājiņi, maigs salona apgaismojums, uz grīdas - nekā lieka. Kaut gan, varbūt ir pat slikti, ja tur nekā nav... Katram savs... Tad kam un kādām vajadzībām tika radīts šāds auto? Varbūt kāds apslēpts plāniņš? Bet mūsdienu Lincoln Continental un Town Car - ar pneimatiskajām piekarēm? Sākumā pavizināties, lai "sāktu lietas", lai sasildītu salonu un sēdekļus, bet pēc tam - ķerties pie lietas, uz aizmugurējā ādas sēdekļa, kas ļoti līdzīgs tādam, kas stāv sava ofisa priekštelpā.
Paši amerikāņi, īpaši šābrīža jaunatne, uzskata, ka ērtākas brīvā brīža pavadīšanas vietas par kārtīga auto aizmugurējo sēdekli nav. Vēl vairāk - daudzi amerikāņu tīneidžeri tiecas pēc iespējas ātrāk kļūt patstāvīgi un neatkarīgi no saviem vecākiem - ātrāk sākt pelnīt naudu. Un tas viss - sava personīgā auto dēļ, aizmugurējā sēdekļa dēļ. Protams, ir smieklīgi tā uzskatīt, tomēr liela daļa patiesība tajā ir. Personīgais auto amerikānim - tas pats, kas siena šķūnis latvietim... «Ieva? Nāc šurp! Tev vecmāmiņa ir?» - «Nava!» - «Bārenīte, tātat. Gribi lielu un tīru mīlestību?» - «Kas tad to negrib?» - «Tad atnāc, kad satumsīs, uz siena šķūni!» Amerikā, tas notiek uz sēdekļa...
Bet eiropieši pret saviem auto attiecas krietni vienkāršāk - kā pret vienkāršu transporta līdzekli, kā pret lielu velosipēdu, ar kuru var tikt līdz nepieciešamai vietai. Ātri, ērti, vairāk vai mazāk komfortabli un ekonomiski. Tiem mašīna ir kā zobratiņš dzīvē, bet ne atsevišķa saliņa. Iemesls? Tas mētājas mums zem kājām: sīki un niecīgi eiropas ceļu attālumi, kurus braucot, tauta pat nepaspēj īsti saprast, kas tad īsti jādara automobīlī, nerunājot par noskaņu un darīšanu. Vēl jāņem vērā, ka eiropieši ir krietni konservatīvāki - tiem tikai padod, lai gulta un spilventiņš būtu mīksti, lai duša būtu un pēc tam - sarkanvīns pie kamīna.
iauto / www.digest.nsys.by
Nu i sviests...!