CSN. 71. Vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).
Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.
Katram vadītājam ir jāzina sava automobiļa dinamiskās iespējas, cik strauji var palielināt braukšanas ātrumu vai apturēt savu transportlīdzekli, braucot ar dažādu ātrumu pa ceļiem ar atšķirīgu segumu vai mainīgu rites pretestību un saķeries spēku vienas ass riteņiem bīstamā ceļa posmā.
Ceļa apstākļi pēc būtības ir ceļa veidojošo daļu platums, brauktuves platums, kā ceļš aprīkots ar ceļa zīmēm, apzīmējumiem, gājēju nožogojumiem, kāds ir ceļa segums, kāds ir seguma virsmas vispārējais stāvoklis - līdzens vai nelīdzens, sauss vai slapjš vai apledojis, vai ceļš ir taisns vai līkumots, vai ir nepārredzami lejupceļa un augšupceļa posmi, kur uz braucamās daļas atrodas vai ir iespējams atrasties sniega sanešiem, kūstošas sniega garenvirziena joslas, kas sķērsvirzienā mainās ar slapja asfalta seguma joslām, vai ir aizsalušas peļķes ceļa līkumos.
Jāņem vērā arī laika periodi, kad mainās gadalaiki. Rudenī slapjā laikā tāpēc, ka pierasts braukt pa sausu ceļu un tiek pārsniegts reālais pieļaujamais ātrums. Turklāt gan rudenī, gan pavasarī ceļa segums diennakts laikā var būt gan sauss, gan slapjš, gan apledojis. Visbīstamākā situācija veidojas aukstā laikā, kad ir sākusies sniega kušana, jo tādās vietās kā uz tiltiem, viaduktiem, pamežu un mežu ieskautās ceļmalās izveidojas apledojums, sniega saneši braukšanas virzienā, kūstošā sniega un ūdens noteces vietas brauktuves daļā, kas vakaros un rītos ir apledojušas, kuru savlaicīga pamanīšana un novērtēšana var būt apgrūtināta.
Automobiļa sānslīde notiek riteņiem slīdot šķērsvirzienā sānspēka ietekmē. To izraisa saķeres zudums riteņu riepām ar brauktuves seguma virsmu. Sānslīde iespējama, ja sānspēks ir lielāks par saķeres spēku šķērsvirzienā.
Bremzējot sānslīdi var izraisīt nevienāda kreisās un labās puses riteņu saķere, nevienādi bremzēšanas spēki abās pusēs.
Braucot taisnvirzienā, sānslīdi var radīt nevienāda rites pretestība, iebraucot ar vienas ass riteņiem sniega sanešos. Īpaši bīstama situācija vadītājam veidojas, ja zem sanešiem ir piebraukta, slidena sniega kārta vai ledus.
Pietiekami lielam sānspēkam iedarbojoties uz slidena ceļa, kad riepām ar ceļu ir vāja saķere, var sākties automobiļa sasviede. Sasviedi var izraisīt neparedzēta slīde.Visbīstamākā ir automobiļa sāniskā iesvārstīšanās plašos vēzienos.
Priekšpiedziņas automobilis uz taisna slidena ceļa it kā nezaudē virziena noturību, braucot pat ātrumā. To sekmē noslogotais automobiļa priekšgals un vilces spēks uz vadāmajiem riteņiem. Tas vadītājā var radīt pārdrošību un tieksmi braukt ātri cauri sniega sanešiem vai slidenā pagriezienā.
Ja zudusi priekšējo riteņu saķere, var sākties šļūkšana. Pareizi rīkojoties, priekšpiedziņas automobilim sasviedi var novērst, atjaunojot riteņu saķeri ar brauktuves seguma virsmu un atjaunojot priekšējiem riteņiem vilces spēku, taču pie tā jāpierod, jo, sākoties automobiļa sasviedei, vadītājs parasti baidās vai rīkojas nepareizi.
Uzmanīgam vadītājam ir jābūt strauji mainīgos temperatūras apstākļos, kad veidojas atkala, sāk kust uzsnigušais sniegs, bet naktīs tas sasalst. Pat ja ceļš iepriekš bijis kaisīts ar smiltīm, atkala to pārklāj ar ļoti slidenu ledus kārtiņu. Vēl bīstamāk, ja uz šīs slidenās kārtiņas uzkrīt sniegs, kas padara neredzamu bīstami gludo ceļa virsmu.
Slidenā laikā braucējam, it īpaši nepieredzējušam, ir ļoti svarīgi laikus un pareizi novērtēt ceļa slīdamību. To nosakot ar redzi, var viegli kļūdīties, tāpēc ieteicami uzmanīgi pamēģināt bremzēt. Vispirms mazliet, un, ja tas ir droši, tad palielinot spēku uz bremžu pedāli. Ja sākas slīde, bremzēšana tūdaļ jāpārtrauc.
Bremzēšanas un stūrēšana uz slidena ceļa ir nedroša un bīstama, tādēļ braucot jāizvēlas drošs ātrums, pietiekama distance un intervāls. Vadītājam ir jākontrolē ceļa apstākļi, jāvairās no riteņu nobloķēšanās, jo tad sākas slīde, pagarinās bremzēšanas ceļš un automobilis var zaudēt vadāmību. Lieto bremzes, pedālis jānospiež laideni un ieteicams - ar pārtraukumiem, pulsējoši.
Stūrēšana uz slidena ceļa prasa vislielāko uzmanību. Jāizvairās no asiem stūres pagriezieniem. Ja iespējams, ziemā, slidenā laikā, ieteicams braukt pa ceļa vidu, jo ceļa malas slīpums var radīt sānslīdi. Pagriezienā jābrauc ar nemainīgu ātrumu, motoram “jāvelk”. Negaidīta slīde nedrīkst braucēju pārsteigt nesagatavotu, tā jāizmanto sasviedes izlīdzināšanai.
Automobili bremzējot, spēki ar līdzīgu iedarbi rodas arī pašā bremzēšanas gaitā, ja:
- vienai automobiļa asij ir dažādi bremzēšanas spēki dažāda bremžu regulējuma vai diluma dēļ;
- vienas ass labajam un kreisajam ritenim ir dažāda saķere ar ceļa virsmu.
Nesimetriskie bremzēšanas, saķeres vai inerces spēki rada griezes momentu, kas automobili cenšas sagriezt un ievadīt sānslīdē. Lai šos spēkus neizraisītu, automobiļa vienas ass riteņiem jābūt ar vienādām riepām, protektora rakstu, nodiluma pakāpi, bremzēm jādarbojas ar vienādu spēku, krava automobilī jāizvieto simetriski un labi jānostiprina, uz brauktuves abas puses automobiļa riteņiem taisnvirziena kustībā ir jāizvēlas vienādas saķeries un rites pretestības joslas.
Tās manas pārdomas pēc nedēļas nogales.
Ar cieņu
Mgr. Ēriks Griģis
BCDE EKSPERTS
Foto: avārijas brīvdienās - autors.
Un??? Ieliec shito komentu BMW power :)))))