Finanšu ministrija izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi jauno sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma projektu, par kuru iepriekš bija lielas domstarpības, un tādēļ to nepieņēma Valdības komitejā.
Tomēr arī jaunajā likuma variantā ir saglabātas normas, kas izraisīja lielākos strīdus - negadījumā iesaistīto personu atbildību par nodarītajiem zaudējumiem nosaka apdrošinātāji, Garantiju fondu pārvalda apdrošinātāju veidots Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, nevis kāda valsts institūcija, kā arī apdrošinātāji brīvi var noteikt prēmiju apjomu.
Iepriekš Valsts kancelejas juristi izteica bažas par autovadītāju stāvokļa pasliktināšanos, ieviešot sistēmu, kad negadījumā cietušo un vainīgo atbildības pakāpi nosaka apdrošinātāji, nevis ceļu policija kā līdz šim. Valsts kancelejai un arī Valsts kontrolei bija iebildumi, ka privātai organizācijai - Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojam - bez atlīdzības tiek nodota valsts manta un naudas līdzekļi - tagadējais Satiksmes birojs un Garantiju fonds. Tomēr Garantiju fonda pārvaldes uzticēšanu apdrošinātājiem paredz Eiropas Savienības direktīvas.
Valsts kancelejas juristiem un prokuratūrai bija iebildumi arī pret to, ka likumprojekts neparedz pienākumu atlīdzināt materiālos zaudējumus, ja tos radījis nenoskaidrots transporta līdzeklis.
Nopietnas diskusijas izraisīja likuma norma, ka apdrošinātāji brīvi varēs noteikt apdrošināšanas prēmiju apjomus, jo tas varētu radīt maksas kāpumu.
Par to bažas radās, jo jaunajā likumā paredzēts būtiski palielināt atbildības limitus - no 1.maija apdrošinātāja atbildības limits par personai nodarītiem zaudējumiem būs līdz 250 tūkstošiem latu, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - līdz 70 tūkstošiem latu.
Pašlaik apdrošinātāji personai nodarītos zaudējumus atlīdzina desmitkārt mazākā apjomā - tikai līdz 10 tūkstošiem latu cietušā ārstēšanai. Vēl tiek kompensēts paliekošs darbspēju zudums 1000 latu apjomā gadā, 400 latu apbedīšanas izdevumiem, ja cietušais gājis bojā, kā arī 1000 latu gadā kā maksājumi bojā gājušā apgādājamajiem. Savukārt mantai nodarītos zaudējumus atlīdzina līdz deviņiem tūkstošiem latu.
Tieši tādēļ transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas jeb iemaksas vairs nebūs fiksētas, un apdrošinātāji tās varēs noteikt paši.
Satiksmes birojs tomēr iepriekš uzsvēra - ja apdrošinātāju atbildības limitu straujais pieaugums neizraisīs apdrošināšanas atlīdzību apjoma lielu palielināšanos un ekonomiskā situācija Latvijā strauji nemainīsies, sākuma periodā apdrošināšanas prēmijas nekļūs dārgākas, bet, iespējams, pat kļūs lētākas, jo apdrošinātāji, strādājot ar brīvi regulējamām prēmijām, būs ieinteresēti klientu piesaistīšanā.
Lai gan ES valstīs obligātās apdrošināšanas standartlīgumus var slēgt tikai uz pilnu gadu, Latvijas likuma projektā tomēr tos atļaus slēgt arī uz īsākiem termiņiem - uz gada ceturksni, pusgadu, deviņiem mēnešiem. Līdz ar to atšķirībā no ES, kur obligātās apdrošināšanas garants jau ir automašīnas numurzīme, Latvijā papildus būs arī uzlīme, kas apliecinās apdrošināšanu, kā tas ir arī šobrīd.
Likums arī paredz reorganizēt šobrīd Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo Satiksmes biroju par Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju un Zaļās kartes sistēmas biroju. Likums noteic, ka garantiju fondu administrēs jaunveidojamais Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis neapdrošināts vai nezināms transportlīdzeklis. Pašlaik Garantiju fondu administrē Satiksmes birojs, kas ir Finansu ministrijas pakļautībā. Fonda ieņēmumi pērn bija 2,684 miljoni latu, bet izdevumi - 1,392 miljoni latu, veidojot 1,29 miljonu latu atlikumu.
RĪGA, FEB 05, BNS
Labs, ne? Uztaisa mums obligātu pasākumu, problēmu vienpusēju risināšanu uzticot privātajam biznesam. Kaut kas neštimm! Jau tā ne mazums problēmu ar tem apdrošinātājiem!