CSN 1.1. apdzīšana - braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
Ievadam - kādas neveiksmīgas apdzīšanas sekas...
Būtiskākais šāda manevra izpildē ir iebraukšana pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē), lai pabrauktu garām pa priekšu braucošajam transportlīdzeklim. Par apdzīšanas manevra sākumu uzskatāms brīdis, kad apdzenošais transportlīdzeklis iebrauc pretējā kustības joslā (brauktuves pusē). Apdzīšana beidzas, kad apdzenošais transportlīdzeklis ir atgriezies savā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
Apdzīšana, samainīšanās ar
pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana
77. Pirms apdzīšanas sākuma vadītājam jāpārliecinās par to, vai:
77.1. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu
Apdzīšanas manevrs ir sarežģītākais (arī bīstamākais) manevrs, kas prasa no vadītāja:
- labas spējas novērtēt un prognozēt situāciju,
- aprēķinu augstu precizitāti,
- labas vadīšanas iemaņas.
Vadītāja raksturīgākās kļūdas nosakot pretimbraucošā transportlīdzekļa ātrumu:
1) Jo lielāki pretimbraucošā transportlīdzekļa gabarīti, jo tā ātrums šķiet lielāks (tātad bīstamāki mazgabarīta vieglie automobiļi).
77.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu
Ilūzija, ka pretimbraucošais transportlīdzeklis brauc ar lielāku ātrumu nekā īstenībā, rada tā spilgta krāsa (pelēkas, zilas krāsas automobiļiem ātrums šķiet par 10-15% mazāks
77.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi
Diennakts tumšajā laikā, mijkrēslī pretimbraucošā transportlīdzekļa ātrums šķiet mazāks
77.4. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā, netraucējot apdzenamo transportlīdzekli
Jo lielāks apdzenamā transportlīdzekļa ātrums, jo mazāks šķiet pretimbraucošā ātrums.
Jāatceras, ka vienmēr jāatstāj attāluma rezerve, ja gadās kāda kļūme.
Jāatceras, ka vadītājam pirms apdzīšanas uzsākšanas savlaicīgi jāieslēdz kreisā pagrieziena, bet pirms atgriešanās savā joslā (brauktuves pusē) - labā pagrieziena signāls
Atceries! Spogulis-signāls-manevrs.
Iegaumē! Ja šaubies, neapdzen.
78. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u.tml.).
Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam ieteicams pat samazināt braukšanas ātrumu un vadīt savu transportlīdzekli pēc iespējas tuvāk brauktuves malai, ja tas nepieciešams satiksmes drošībai. Tāpat ieteicams brīdināt, ieslēdzot kreiso virzienrādi, to vadītāju, kurš vēlas apdzīt, ja apdzīšana var būt bīstama, un otrādi - ja apdzīšana vairs nav bīstama un ceļš ir brīvs, var ieslēgt labo virzienrādi (var apdzīt).
79. Aizliegts apdzīt šādās vietās:
79.1. regulējamos krustojumos;
79.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;
79.3. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;
79.4. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml.;
79.5. uz gājēju pārejām un tuneļos.
80. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai un, ja nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.
Ņemot vērā ievērojami lielo atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām, aiz lēni braucoša transportlīdzekļa var ātri izveidoties sastrēgums, kas vadītājos rada nervozitāti, neizpratni par notiekošo un gala rezultātā apdraud satiksmes drošību. Tāpēc, pamatojoties uz šajā CSN punktā minētajām prasībām, tam, kas rada draudus satiksmes drošībai, ir jārīkojas, kā norādīts šajā punktā.
81. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos lejupceļos, kas apzīmēti ar attiecīgām ceļa zīmēm, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transportlīdzekļa vadītājs.
Līdzenā ceļa posmā vai ar nelielu kāpumu pretimbraucošajiem transportlīdzekļu vadītājiem ir vienādas iespējas apturēt transportlīdzekli un uzsākt braukt. Tāpēc priekšroka tiek dota tam vadītājam, kura ceļā nav šķēršļa. Stāvos augšupceļos (lejupceļos), kas attiecīgi apzīmēti ar 110. (“Stāvs lejupceļš”) un 111. (“Stāvs augšupceļš”) ceļa zīmi, priekšroka tiek dota tam transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc augšup, neatkarīgi no tā vai šķērslis ir vai nav viņa ceļā, jo uzsākt braukt pret kalnu ir grūti (it īpaši lielkravas transportlīdzekļiem), bet ziemas apstākļos, kad brauktuves virsma slidenāka nekā vasarā vai pat apledojusi, uzsākt braukt var būt pat neiespējami.
Teksts un foto:
BCDE Eksperts Ēriks Griģis
Tā man pat autoskolā mācīja nu jau gadus 10 atpakaļ un tas ir pilnīgi loģiski 
vareeja kaadu komentu par sho foto. izskataas baisi.