Valdības vērtēs strīdīgo OCTA likumu 1

Valdības komiteja pirmdien atkārtoti skatīs jauno sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma projektu, par kuru joprojām ir lielas domstarpības.

Arī jaunajā likuma variantā ir saglabātas normas, kas izraisīja lielākos strīdus - negadījumā iesaistīto personu atbildību par nodarītajiem zaudējumiem nosaka apdrošinātāji nevis policija, Garantiju fondu pārvalda apdrošinātāju veidots Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, nevis kāda valsts institūcija, kā arī apdrošinātāji brīvi var noteikt prēmiju apjomu.

Iepriekš Valsts kancelejas juristi izteica bažas par autovadītāju stāvokļa pasliktināšanos, ieviešot sistēmu, kad negadījumā cietušo un vainīgo atbildības pakāpi nosaka apdrošinātāji, nevis ceļu policija kā līdz šim. Valsts kancelejai un arī Valsts kontrolei bija iebildumi, ka privātai organizācijai - Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojam - bez atlīdzības tiek nodota valsts manta un naudas līdzekļi - tagadējais Satiksmes birojs un Garantiju fonds. Tomēr Garantiju fonda pārvaldes uzticēšanu apdrošinātājiem paredz Eiropas Savienības direktīvas.

Valsts kancelejas juristi norāda, ka jāizvērtē pašlaik likumā noteiktais princips, ka apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs gan pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu, gan nosaka ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus, gan aprēķina atlīdzības apjomu, gan nosaka katras negadījumā iesaistītās perosnas atbildību, gan sertificē ekspertus, kas nosaka transporta līdzekļu vērtību, gan izstrādā un apstiprina auto tehnisko ekspertīžu veikšanas metodiku. Pēc Valsts kancelejas juristu uzskata vainīgo atbildības noteikšana, ekspertu sertificēšana un ekspertīžu metodikas izstrāde jāuztic neieinteresētām un kompetentām personām.

Valsts kancelejas juristiem un prokuratūrai ir iebildumi arī pret to, ka likumprojekts neparedz pienākumu atlīdzināt materiālos zaudējumus, ja tos radījis nenoskaidrots transporta līdzeklis. Tas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas noteikto, ka kompensācija jāizmaksā vismaz obligātās apdrošināšanas līmenī.

Nopietnas diskusijas izraisīja likuma norma, ka apdrošinātāji brīvi varēs noteikt apdrošināšanas prēmiju apjomus, jo tas varētu radīt maksas kāpumu.

Par to bažas radās, jo jaunajā likumā paredzēts būtiski palielināt atbildības limitus - no 1.maija apdrošinātāja atbildības limits par personai nodarītiem zaudējumiem būs līdz 250 tūkstošiem latu, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - līdz 70 tūkstošiem latu. Tostarp Valsts kanceleja norāda, ka Eiropas Savienības direktīvas prasa, lai atbildības limits par miesas bojājumiem ir vismaz 500 tūkstoši eiro, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - vismaz 100 tūkstoši eiro. Tāpat atlīdzība 70 tūkstošu latu apjomā ir pretrunā ar Satversmē noteikto, ka ikvienam ir tiesības uz atbilstošu atlīdzību un tas var būt pārāk maz, ja satiksmes negadījumā cietušais auto vairs nav remontējams.

Pašlaik apdrošinātāji personai nodarītos zaudējumus atlīdzina desmitkārt mazākā apjomā - tikai līdz 10 tūkstošiem latu cietušā ārstēšanai. Vēl tiek kompensēts paliekošs darbspēju zudums 1000 latu apjomā gadā, 400 latu apbedīšanas izdevumiem, ja cietušais gājis bojā, kā arī 1000 latu gadā kā maksājumi bojā gājušā apgādājamajiem. Savukārt mantai nodarītos zaudējumus atlīdzina līdz deviņiem tūkstošiem latu.

Tieši tādēļ transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas jeb iemaksas vairs nebūs fiksētas, un apdrošinātāji tās varēs noteikt paši.

Satiksmes birojs tomēr iepriekš uzsvēra - ja apdrošinātāju atbildības limitu straujais pieaugums neizraisīs apdrošināšanas atlīdzību apjoma lielu palielināšanos un ekonomiskā situācija Latvijā strauji nemainīsies, sākuma periodā apdrošināšanas prēmijas nekļūs dārgākas, bet, iespējams, pat kļūs lētākas, jo apdrošinātāji, strādājot ar brīvi regulējamām prēmijām, būs ieinteresēti klientu piesaistīšanā.

Lai gan ES valstīs obligātās apdrošināšanas standartlīgumus var slēgt tikai uz pilnu gadu, Latvijas likuma projektā tomēr tos atļaus slēgt arī uz īsākiem termiņiem - uz gada ceturksni, pusgadu, deviņiem mēnešiem. Līdz ar to atšķirībā no ES, kur obligātās apdrošināšanas garants jau ir automašīnas numurzīme, Latvijā papildus būs arī uzlīme, kas apliecinās apdrošināšanu, kā tas ir arī šobrīd.

Likums arī paredz reorganizēt šobrīd Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo Satiksmes biroju par Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju un Zaļās kartes sistēmas biroju. Likums noteic, ka garantiju fondu administrēs jaunveidojamais Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis neapdrošināts vai nezināms transportlīdzeklis. Pašlaik Garantiju fondu administrē Satiksmes birojs, kas ir Finansu ministrijas pakļautībā. Fonda ieņēmumi pērn bija 2,684 miljoni latu, bet izdevumi - 1,392 miljoni latu, veidojot 1,29 miljonu latu atlikumu.

RĪGA, FEB 29, BNS